Mūsu Satversmes tēviem izdevās radīt konstitūciju, kas ir pārdzīvojusi jau 104 gadus un joprojām nosaka mūsu valsts konstitucionālos pamatus. Tā ir arī unikāla Eiropas mērogā, jo ir viena no vecākajām konstitūcijām Eiropā.

Saskaņā ar tiesību doktora Jāņa Plepa veikto izpēti starp republikām par Satversmi vecākas konstitūcijas ir tikai Sanmarīno un Austrijai. Satversme ir grozīta 15 reizes, un pēdējais grozījums 2018. gada 4. oktobrī grozīja Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību: līdz tam tas bija aizklāti, bet no 2019. gada 1. janvāra ievēlēšana Saeimā sākās atklāti. Jāatzīst, ka jau līdz 2018. gada oktobrim bija izlemts, ka Saeimas priekšsēdētājs, valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes locekļi, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs un tās locekļi, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs un viņa vietnieks, Latvijas Bankas prezidents un viņa vietnieks, Latvijas Bankas padomes locekļi, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks, tiesībsargs, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs un viņa vietnieks, NEPL padomes locekļi, Generālprokurors, Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Nacionālo bruņoto spēku komandieris, Augstākās izglītības padomes (AIP) locekļi tiek ievēlēti atklāti. Vienlaikus joprojām atsevišķi balsojumi par personām notiek aizklāti.

Latvijas Universitātes profesores Sanitas Osipovas atklātā vēstule Korupcijas novēršanas un atklāšanas birojam (KNAB) paātrināja šo manu īso viedokļrakstu. Lai arī