Krāpnieki kļūst profesionālāki, viņu radītie stāsti – ticamāki, un zaudētās summas mērāmas miljonos. Kā cilvēki iekrīt krāpnieku lamatās, kas stāv aiz šīm shēmām? Un kāpēc pasargāts nav neviens? 

Lelde (vārds mainīts) pavisam nesen saņēma īsziņu, kas pirmajā mirklī nešķita īpaši satraucoša. Tajā bija norādīts, ka nav apmaksāts CSDD sods, un ziņai pievienota saite, kur to iespējams izdarīt. Summa nebija liela. Nekādu draudu par tūkstošiem eiro, nekādu acīmredzami neticamu solījumu – tikai ikdienišķa situācija, kuru gribas ātri nokārtot: “Tiešām neiedomājos, ka tur varētu būt kaut kas aizdomīgs. Summa bija neliela, tāpēc nodomāju – varbūt tiešām ir palicis kāds neapmaksāts sods. Vieglāk taču uzreiz samaksāt un par to vairs nedomāt.” Pēc saites atvēršanas “Smart-ID” bija jāievada PIN kodi, joprojām nekas neradīja aizdomas: “Tagad, protams, domāju – kā gan es varēju neizpētīt, papildus visu nepārbaudīt? Bet tajā brīdī nebija sajūtas, ka daru kaut ko riskantu. Es taču nepārskaitīju svešam cilvēkam milzu summas. Es maksāju CSDD sodu.” Tikai vēlāk kļuva skaidrs, ka CSDD ar šo maksājumu nav saistības, un no Leldes konta pazuda vairāki simti eiro.

Cilvēki paši sameklē krāpniekus

Šādi gadījumi nav nejaušība. Noziedznieki rūpīgi seko tam, kas ir aktuāls. Kiberincidentu novēršanas institūcija (“CERT.LV”) skaidro – krāpnieku izmantotajos scenārijos parādās nodokļu deklarācijas, sodi, energoresursu cenas, pensiju izmaiņas, paku piegādes, svētku izpārdošanas un pat gaidāms ceļojums vai viesnīcas rezervācija. Arī “Swedbank” mediju attiecību vadītājs Jānis Krops stāsta, ka pēc nesenā uzbrukuma CSDD datubāzēm banka jau sastapusies ar krāpšanām, kuros izmantots tieši CSDD vārds.