Māris Niklass: Domas un darbus Latvijai

Rosinājumu rakstīt man izteica uzņēmējs, "Recro" rūpnīcas īpašnieks, kurš pauda, ka, neskatoties uz daudzajām likstām, tomēr dzīvojam labi.

Māris Niklass.

Foto: Timurs Subhankulovs / Latvijas Mediji

Mums viss ir dievīgs. Četri skaisti gadalaiki, tīrs avota ūdens. Tīri ezeri pilni ar zivīm. Daudz putnu un meža zvēru. Te mans rosinātājs nemaz nešausminās par lāčiem, kuri sāk apgrūtināt mūsu ikdienas dzīvi. Vai mums trūkst gaileņu un baraviku? Tīrs gaiss, tīra zeme, tīra daba! Veselīgs ēdiens, īsta rupjmaize, kuru var apziest ar viršu medu. Īsts kazas piens. Daudz dažādu dārzeņu. Apjūsmotājs neaprobežojas tikai ar dabas un to velšu apdziedāšanu. Viņš atzīst – mums ir brīnišķīgākie svētki pasaulē. Tie ir Dziesmu svētki! Izcili pasaulslaveni mūziķi un diriģenti. Turpinājumā uzteic hokejistus un bobslejistus. Te nu es vēl pievienotu basketbolistus un biatlonistus. Pie šā uzskaitījuma pievienoju arī pašu rosinātāju, jo viņš ar labām sekmēm 90. gadu sākumā beidza Rīgas Tehnisko universitāti. Pats pēc savas iniciatīvas ar tūrisma vīzu aizbrauca uz ASV un iestājās darbā rūpnīcā, kur ražo automātiskās pārnesuma kārbas, un iepazina visus smalkumus. Atgriezās dzimtene un plikā vietā ar ģimenes un aizņemtajiem līdzekļiem uzbūvēja rūpnīcu. Šodien uz to pat brauc klienti no Skandināvijas. Žēl, ka tik uzņēmīgu cilvēku mūsdienu Latvijā trūkst.

Mūsu Tēvzeme ir izredzēto zeme! Tiktāl varu piekrist! Te nu prātā nāk arī patriots un censonis Zigfrīds Anna Meierovics, kuram nekas nebija par grūtu. Panākt, ka Apvienotā Karaliste atzīst Latvijas valstiskuma "de facto" un vēlāk arī starptautisku "de iure" atzīšanu. Tas ienāca prātā, 4. septembrī klausoties Saeimas Baltiešu zālē notikušo konferenci "Neatkarības balsis un atbalsis", veltītu Konstitucionālā likuma "Par Latvijas valstisko statusu" 35. gadskārtai. Patiešām vajadzēja paiet 22 mēnešiem no Latvijas Tautas frontes dibināšanas līdz 1990. gada 4. maija Neatkarības deklarācijai. Tas viss, pateicoties 240 tūkstošiem tautfrontiešu un vairākkārtējam viņu atbalstītāju skaitam. Te patiešām uzskatāms piemērs – ko spēj tauta, ja tā ir vienota. Varbūt par šiem vārdiem aizdomāsies tie, kam ir izdevīga pašreizējā vēlēšanu sistēma, kuru neparedzēja Satversmes tēvi. Te nu pārmetums Augstākās Padomes deputātiem, kuri neatkarību atjaunoja, bet darbu nenodarīja līdz galam. Viņi atjaunoja partokrātiju. Neapskaužu kādreizējās Ārlietu ministres vietnieces Sandras Kalnietes piedzīvoto no 4. maija līdz nākamā gada augustam. Mans viedoklis – mūsu diplomātiem bija krietni grūtāk nekā Meierovica laikos. Jaltas konferences atskaņas par Eiropas kārtības nemainīgumu tobrīd valdīja Rietumu diplomātu kabinetos. Par šo tolaik valdošo gaisotni arī liecināja ASV domnīcas vadošais pētnieks Daniels Frīds, gan Baltijas Starptautiskā drošības centra dibinātājs Edvards Lūkass.

Par vēl vienu aspektu, kas gan neskar konferenci. Nesen sociālajos tīklos kāda dāmīte apņirdza Alvi Hermani, kurš samulsa, dzirdot jautājumu: kas ir Latvijas himnas autors? Pēc tam sekoja komentārs – vai šāds cilvēks var būt premjera amata kandidāts? Labs nomelnošanas paņēmiens pirms vēlēšanām. Savējo noniecināšana nesaliedē sabiedrību. Ar kādiem cilvēku upuriem un pūlēm esam atjaunojuši neatkarīgu valsti, lai vieglprātīgi mētātos ar apvainojumiem. Domas un darbus Latvijai, gan svētkos, gan ikdienā!