15.7 °C
ASV prezidenta Donalda Trampa īpašie sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners sestdien ieradušies Maskavā ar priekšlikumu Krievijas sāktā kara izbeigšanai. Vizītes laikā Kremlis paziņojis, ka Vladimirs Putins devis rīkojumu 72 stundas neuzbrukt Kijivai, taču Krievija nav piekritusi Ukrainas rosinātajam plašākam pagaidu pamieram. Tikmēr naktī uz sestdienu Krievija turpināja masveida uzbrukumus Ukrainai, raidot raķetes un 167 dronus un nogalinot vismaz četrus cilvēkus Kamjanskē.
ASV prezidenta Donalda Trampa īpašie sūtņi Stīvs Vitkofs un prezidenta znots Džareds Kušners sestdien ieradušies Maskavā. Tramps piektdien žurnālistiem paziņoja, ka abi sūtņi “ved līdzi priekšlikumu kara izbeigšanai”.
Vitkofu un Kušneru Maskavas Vnukovas lidostā sagaidīja Krievijas diktatora Vladimira Putina īpašais sūtnis Kirils Dmitrijevs. ASV valdības lidmašīna Maskavā ieradās no Helsinkiem, kur tā sestdien bija ielidojusi no ASV.
Sagaidāms, ka amerikāņu sūtņi Maskavā tiksies ar Putinu, bet svētdien dosies uz Kijivu, kur paredzētas sarunas ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Kopš Trampa atgriešanās Baltajā namā Vitkofs un Kušners vairākkārt apmeklējuši Maskavu, taču Kijivā vēl nav bijuši.
Uz diplomātisko sarunu fona Kremlis sestdien paziņoja, ka Putins devis rīkojumu no pusnakts 72 stundas neuzbrukt Ukrainas galvaspilsētai. Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādīja, ka lēmums saistīts ar gaidāmo ASV sūtņu vizīti Ukrainā.
Vienlaikus Ukraina bija mēģinājusi panākt daudz plašāku pagaidu pamieru. Ukrainas Aizsardzības ministrija informēja, ka tās spēkiem dots rīkojums no 5. septembra pusnakts līdz 8. septembra plkst. 23.59 ievērot “klusuma režīmu” visā frontes līnijā. Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Kirilo Budanovs apstiprināja, ka priekšlikums nodots Putinam, taču Krievijas vadītājs uz to neesot reaģējis un pamieru īstenot nav izdevies.
Turklāt vēl naktī uz sestdienu Krievija veikusi plašu uzbrukumu Ukrainai. Ukrainas Gaisa spēki ziņo, ka izmantoti vairāki “Iskander-M/KN-23” tipa raķešu ieroči un 167 droni. Pretgaisa aizsardzība notriekusi vai neitralizējusi 128 dronus, bet trāpījumi fiksēti 23 vietās.
Zelenskis paziņoja, ka Krievija mērķtiecīgi uzbrukusi arī lidostām Kijivā un Borispiļā. Viņš pieļāva, ka triecieni varētu būt saistīti ar gatavošanos ASV delegācijas ierašanās iespējai ar lidmašīnu. Zelenskis uzsvēra, ka Ukraina neapdraudēs diplomātiskos centienus, taču pēc notikušā pielāgos savas operācijas attiecībā uz Krievijas gaisa telpu.
Smagas sekas Krievijas uzbrukumam bijušas Kamjanskē Dņipropetrovskas apgabalā, kur triecienā rūpniecības uzņēmumam nogalināti četri cilvēki un vēl pieci ievainoti. Trīs cietušie atrodas slimnīcā, tostarp 30 gadus veca sieviete reanimācijas nodaļā. Pilsētā sestdien izsludinātas sēras.
Aptauja
Cik ilgi vēl turpināsies karš Ukrainā?
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
