Jaunās sezonas gaidās. Ar ambīcijām, pasaules elpu un bažām par naudu

Jauno sezonu visās muzikālajās vienībās vieno lielas ambīcijas, vērienīgi uzvedumi, pasaulē slaveni latviešu un viesmākslinieku vārdi un vienlaikus satraukums par finansiālo situāciju

Iespēju piedzīvot profesionālas mūzikas baudījumu tradicionāli piedāvā Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO), kamerorķestris "Sinfonietta Rīga", Valsts akadēmiskais koris "Latvija", Latvijas Nacionālā opera un balets, nu jau daudzu gadu garumā sevi pierādījušais nevalstiskais profesionālais Operetes teātris, bet šogad arī Dailes teātrī, vismaz tā Lielajā zālē, kā sacīja direktors Juris Žagars, nebūs nevienas izrādes, kurā mūzika nebūtu ārkārtīgi būtisks komponents. Šī teātrī būs mūzikā balstīta sezona.

Sandis Voldiņš.

Foto: Lita Millere/LETA / LETA

Tomēr bažās par finansēm Dailes teātrī tradicionālo piecu vai sešu jauniestudējumu vietā Lielajā zālē paredzēti tikai četri, bet visasāk izteicās Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes loceklis Sandis Voldiņš: "Beidzot skaļi jāpasaka, ka kultūras nozares atalgojums ir katastrofāls. Tā ir lieta, kuras dēļ ar bažām gaidām nākamo gadu, par kuru vispār nekas nav zināms… Negribētos nonākt nepatīkamā situācijā, kad var būt tikai divi varianti – cietīs mākslinieciskā kvalitāte vai arī drastiski jāceļ biļešu cenas. Un tad opera un balets var palikt pieejams tikai turīgākajam slānim. Tādā situācijā zaudētāji būtu mēs visi."

Saprotami prioritizējot aizsardzības tēriņus, valsts prioritāšu sarakstā kultūra šobrīd ieņem ne īpaši godpilno pēdējo vietu vai, ticamāk, vispār ir izkritusi ārpus tā – vismaz lēmumu pieņēmēju apziņā. Bet, par spīti tam, Latvijas mākslas pasaulē arvien vairāk jūt pasaules elpu.

LNSO – meklēs jaunu māksliniecisko vadītāju

Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris nupat, 5. septembrī, atzīmēja 100. gadadienu kopš tā dibināšanas, taču jau kopš 6. augusta turpinās vērienīgu koncertprogrammu virkne: koncertzālē "Cēsis" notika Riharda Vāgnera operas "Loengrīns" koncertatskaņojums, Francijā divos festivālos trīs dienās nospēlētas trīs dažādas programmas, kas bijis visai izaicinošs grafiks, un LNSO sniegumu dzirdējuši seši tūkstoši klausītāju. Vienlaikus LNSO jau izziņojis arī savu 101. rudens–ziemas sezonu, turpinot klausītājiem piedāvāt plašu simfoniskās, vokāli simfoniskās un kamermūzikas programmu.

Jau trešo gadu pēc kārtas pasniegta LNSO fonda Izcilības balva – šoreiz to izpelnījies kontrabasu grupas koncertmeistars Oskars Bokanovs, prēmijā saņemot piecus tūkstošus eiro, kas Latvijas mērogā ir visai cienījami.

Kā sola LNSO valdes locekle Indra Lūkina, jaunajā sezonā netrūks ambīciju, kopā ar orķestri uzstāsies Elīna Garanča, Liene Kinča, Baiba Skride, pie pults stāsies orķestra iemīļotais maestro Žans Klods Kazadesī un vairāki citi tikpat iedvesmojoši diriģenti.

Lielā intriga joprojām ir – kurš kļūs par LNSO nākamo māksliniecisko līderi un galveno diriģentu? Kā saka kādreizējais LNSO mākslinieciskais vadītājs Andris Poga, kuram šobrīd ir mākslinieciskā padomnieka statuss, gan orķestris, gan publika aicināti vērtēt katru šīs sezonas viesdiriģentu, arī tos, kas šeit ir pirmo vai otro reizi, kā potenciālu kandidātu: "Būtu vēlams līdz šīs sezonas beigām nonākt pie kaut kāda šā procesa nākamā soļa."

Bet sezonas atslēgas vārds varētu būt "atklājumi" – kā diriģentu un solistu vārdu, tā mūzikas ziņā.

Andra Pogas sezonas akcenti ir šādi: "Nebūs viena sezonas atklāšanas koncerta, bet sezonas atklāšanas notikumu virkne līdz pat 25. oktobrim, kad notiks Mālera Otrās simfonijas atskaņojums ar mecosoprāna Elīnas Garančas piedalīšanos un kādreizējo LNSO māksliniecisko vadītāju Karelu Marku Šišonu pie diriģenta pults tepat mūsu Kongresu namā." (Tā kā par šo koncertu bija zināms jau pavasarī, neraugoties uz visnotaļ augstajām biļešu cenām, tas jau izpirkts. Taču priecē ziņa, ka dzirdēt šā koncerta ģenerālmēģinājumu, kā tas bijis arī uz citiem publikas iekārotiem koncertiem, būs iespēja bērniem un šoreiz arī senioriem. – Aut.) Kopumā sezonas pirmajā pusē plānotas veselas četras Mālera simfonijas, kas nav maz. Sezonas otrajā pusē pēc neliela pārtraukuma pie orķestra kā solists viesosies pianists Vestards Šimkus. Un tā ir viņa izvēle – atskaņot absolūtu jaunumu Latvijas koncertdzīvē – Ērika Volfganga Korngolda Koncertu klavierēm kreisajai rokai un orķestrim. Savukārt Vecgada koncertos šogad būs mazliet citāds repertuāra virziens, nekā bijis līdz šim. Programmas otrā daļa pilnībā veltīta portugāļu mūzikai – fado ar simfonisko orķestri un portugāļu akadēmiskai mūzikai. Pirmajā daļā soliste pianiste Aurēlija Šimkus atskaņos Listu, orķestris spēlēs Dvoržāku. Būs dzirkstoša svētku programma divus vakarus – Kongresu namā un arī Cēsu koncertzālē. Programmu diriģēs jaunais portugāļu diriģents Ruī Migels Makešs, divdesmit vienu gadu jauns mūziķis, kurš pērn, tiekoties ar orķestri, parādīja sevi tik veiksmīgi, ka mūziķi izteica vēlmi viņu šogad redzēt atkal. Un atkal Rīgā viesosies maestro Kristians Reifs, kurš arī sevi veiksmīgi parādīja pie orķestra pults Vecgada koncertos. Būs arī itāliešu diriģents Mikēle Gamba, kurš pērn diriģēja opermūziku, bet šajā sezonā atgriežas ar simfonisko mūziku. Pie LNSO pults pirmoreiz stāsies viena no savas paaudzes vadošajām diriģentēm Giedre Šlekīte no Lietuvas, kura jau izveidojusi atzīstamu karjeru daudzās Eiropas valstīs. Savukārt Kristīnei Poskai ar divām programmām septembrī šī būs pēdējā sezona kā galvenajai LNSO viesdiriģentei. Visu sezonu orķestris atradīsies Kongresu namā, taču arī intensīvi sadarbosies ar reģionālajām koncertzālēm – kā "Goru" Rēzeknē, tā Cēsīm, kur skanēs gan Rīgā dzirdamas programmas, gan tikai šai koncertzālei radītas, kā, piemēram, ungāru komponista Bēla Bartoka vienīgās operas "Hercoga Zilbārža pils" atskaņojums ar Egilu Siliņu galvenajā lomā.

Šajā sezonā LNSO rezidējošā komponiste būs Ilona Breģe, kuras skaņdarbu atskaņos septembrī Kristīnes Poskas programmā, bet lielais notikums – Breģes jaundarbs "Gloria" korim, orķestrim un solistiem – skanēs 2. aprīlī, tūlīt pēc Lieldienām. Sezonas noslēgums būs franču zīmē. Francijas institūts svin savu trīsdesmit gadu jubileju Latvijā un ir iecere īstenot ambiciozu projektu ar Francijas diriģentu un solistu piedalīšanos. Ja viss izdosies, tiks atskaņots skaņdarbs, kurš pilnā mērā Latvijā nekad vēl nav skanējis, sacīja Andris Poga.

Līdz septembra beigām iecerēts pabeigt arī reorganizācijas procesu, kura rezultātā tiks izveidota kultūras kapitālsabiedrība "Rīgas filharmoniķi", kurā apvienosies LNSO un Valsts akadēmiskais koris "Latvija". Kā sacīja Indra Lūkina, katrs kolektīvs saglabās savu nosaukumu un vizualitāti, kā arī mākslinieciskos vadītājus. Korim tas joprojām ir diriģents Māris Sirmais, savukārt LNSO pēc tāda joprojām lūkojas. LNSO direktore Indra Lūkina, visticamāk, kļūs par jaundibinājuma valdes locekli. Nosaukums "Rīgas filharmoniķi" izvēlēts tādēļ, ka pēc pārbūves Kongresu nams kļūs par Rīgas filharmoniju, kas būs arī LNSO mājvieta. Paredzēts, ka Rīgas filharmonija durvis vērs 2030. gadā. Savukārt par Lielo ģildi jau precīzi ieplānots, ka tur 2027. gada septembra pirmajā nedēļā notiks atklāšanas koncerts ar programmu, ko diriģēs līdzšinējais orķestra mākslinieciskais vadītājs Tarmo Peltokoski un skanēs Mālera Trešā simfonija. Bet rezidējošā māksliniece šajā sezonā būs ērģelniece Iveta Apkalna.

Rīgā – Džons Neimeiers

Restaurētajā Operas namā šajā sezonā būs pieci jauniestudējumi – trīs operas un divi baleti –, viesosies spoži solisti visas sezonas garumā kā repertuāra izrādēs, tā koncertos. Kā saka valdes loceklis Sandis Voldiņš, ar jauniestudējumiem teātris vēlas parādīt, cik dažādi var tikt iestudētas operas. Gan klasiskā garā kā Verdi "Masku balle" 1913. gada "La Scala" dekorācijās, gan arī mūsdienīgā stilā.

Riharda Štrausa "Rozes kavalieris" ir izaicinoša opera gan muzikāli, gan scenogrāfiski, un režisoram Viesturam Kairišam būs iespēja nākt ar savu idejisko pienesumu. Pirmizrādē dziedās ievērojamais austriešu bass Ginters Groisbeks, kurš šajā sezonā savu lomu "Rozes kavalierī" dziedās tikai Rīgā un Metropolitēnā.

Bet sezona tiks noslēgta ar divām pasaules pirmizrādēm – Ērika Ēšenvalda baletu "Ilgu zvaigznājs", kas horeogrāfei Milanai Komarovai būs pirmais darbs uz Lielās skatuves, un komponista Krista Auznieka operu "Rosa Alchemica", kurai scenogrāfiju veido pasaulē atzītā latviešu māksliniece Monika Korpa (agrāk Pormale).

Īpašs notikums gaidāms 3. un 4. decembrī, kad uz Latvijas Nacionālās operas skatuves atgriezīsies Elīna Garanča, interpretējot Santucas lomu Pjetro Maskanji operā "Zemnieka gods". Turida lomā šajās izrādēs būs ukraiņu solists Dmitro Popovs. Tikpat publikai iekārojama varētu šķist Pučīni operas "Turandota" izrāde 11. septembrī, kad uz skatuves satiksies ievērojamie latviešu operdziedātāji Liene Kinča, Inga Kalna un Aleksandrs Antoņenko. Savukārt Verdi operas "Aīda" izrādē 24. oktobrī Amnerisas lomā debitēs starptautiski pieprasītais latviešu mecosoprāns Zanda Švēde.

Turpinot par viesiem, 27. maijā Latvijas Nacionālajā operā viesosies diriģents Andris Nelsons ar vienu no pasaulē slavenākajiem simfoniskajiem orķestriem "Leipcigas Gewandhaus". Tiks nodrošināta koncerta tiešraide Operas skvēra priekšā.

Bet baleta lielais notikums, kā saka Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis, ir pasaules baleta zvaigzne Džons Neimeiers Rīgā, ar kuru viņš iepazinies pirms divdesmit gadiem Stokholmā, kad leģendārais mākslinieks tur iestudējis "Sapni vasaras naktī" – šo, iedvesmojoties no Viljama Šekspīra komēdijas, Hamburgas baletam 1977. gadā radīto darbu. Arī gandrīz piecdesmit gadus vēlāk tas tiek iestudēts pasaules vadošajās baleta kompānijās. Bet toreiz Stokholmā licies neiedomājams sapnis, ka leģendārais amerikāņu izcelsmes vācu horeogrāfs varētu iestudēt Rīgā. Un nu "Sapnis vasaras naktī" būs pirmais Džona Neimeiera iestudējums Latvijas Nacionālajā baletā. Ne Lietuvā, ne Igaunijā nav bijušas Neimeiera horeogrāfijas. Aivars Leimanis saka: "Nav jābrauc uz Hamburgu, Neimeiers būs Rīgā! Baletā "Sapnis vasaras naktī" humors apvienots ar sapņainu poēziju. Tur satiksies trīs pasaules, trīs muzikālās pasaules, dažādas dejas valodas. Pirmizrādi dejos Hamburgas baleta vadošā soliste Anna Laudere, kas pilnu izrādi Latvijā līdz šim vēl nekad nav dejojusi." Pirmizrāde gaidāma 27. novembrī.

Vēl liels notikums būs baleta "Pērs Gints" viesizrādes Parīzē, kur pēdējo reizi mūsu balets viesojās 1988. gadā.

Operetē – skaistums iegūst spārnus

Operetes teātris šajā sezonā sola jaunu uzvedumu – eko-modes opereti "Parīzes bohēma", kas ir iedvesmots no Imres Kalmana operetes "Monmartras vijolīte". Tā darbība ved uz Parīzes bohēmas pasauli – mākslinieku, sapņotāju un mīlētāju vidi –, kur zem elegances un bohēmiskas brīvības slēpjas ļoti cilvēcīgi instinkti – iekāre, greizsirdība, sāncensība, ambīcijas un alkas pēc atzinības. Taču režisores Sonoras Vaices interpretācijā šī nav ierastā Parīze. Cilvēku pasaule tajā savijas ar noslēpumaino kukaiņu valstību.

"Šis nav stāsts par kukaiņiem, bet par cilvēkiem: kas cilvēkā ir skaists, bet vienlaikus bīstams? Kas liek tiekties pēc gaismas, pavedināt, aizsargāties, slēpties vai cīnīties par savu vietu? Šī ir "Parīzes bohēmas" pasaules atslēga. Katram personāžam meklējam savu dabas kodu – rakstura, kustības, formas un instinkta radniecību," saka Operetes teātra radošā direktore Agija Ozoliņa-Kozlovska.

Kā stāsta kostīmu māksliniece Elīna Milta-Niedrāja, kostīms "Parīzes bohēmā" tiek veidots kā personāža turpinājums – vizuāls stāsts par viņa temperamentu, statusu, ievainojamību, spēku un pārvērtībām. Piemēram, Ninonas tēlam izrādes gaitā paredzēti vairāki vizuālās transformācijas posmi – no sākotnējā pamata kostīma līdz vēlākajiem kostīmu risinājumiem, kas atspoguļo viņas mainīto sociālo statusu un kļūšanu par teātra prīmu.

Pirmizrāde notiks 1. oktobrī kultūras pilī "Ziemeļblāzma", pēc tam uzvedums dosies uz koncertzāli "Cēsis", VEF Kultūras pili, Liepājas teātri un Teātra namu "Jūras vārti" Ventspilī.

Mūzikā balstīta sezona Dailes teātrī

Atšķirībā no citām sezonām, kurās Dailes teātris Lielajā zālē iestudējis piecas vai sešas jaunas izrādes, šoreiz, kā saka Juris Žagars, finanšu samazinājuma dēļ būs tikai četras. "Ja parādīsies lieka nauda, sezonas laikā varam ko mainīt uz labu, paņemt vēl kādu projektu," direktors pieļauj arī optimistiskāku scenāriju.

Šajā sezonā Dailes teātris jau aicinājis skatītājus uz pirmo Dailennāli – pirmo teātra rīkoto Baltijas jūras reģiona un Eiropas teātru viesizrāžu skati –, piedāvājot lielās formas izrādes, mūziku un vizuālo mākslu, līdzīgi, kā notiek Rūras triennālē, kur vienā festivālā parādās visi minētie žanri. Festivāls ir jau sācies, bet beigsies tas ar Dailes un Antverpenes "Toneelhuis" teātra kopproducēto izrādi "Sidharta". Par skatuves burvi dēvētā Eiropā aktuālā beļģu režijas zvaigzne Lisaboa Haubrehtsa, kura savās izrādēs saplūdina robežu starp dramatisko teātri un operu, interpretējot Hermaņa Heses romānu "Sidharta", ievedīs maģiskā stāstā par jauna cilvēka garīgo ceļojumu uz apgaismību Indijā un meklējot sevis izzināšanas gudrību laicīgajā pasaulē. Rīt, 10. septembrī, izrāde piedzīvos pasaules pirmizrādi Rūras triennālē, bet oktobrī būs Dailes teātrī. Iecerēts, ka tā apceļos Eiropu un pasauli, ik pa laikam atgriežoties uz Dailes skatuves. Plašajā starptautiskajā radošajā komandā Latviju pārstāvēs Dailes teātra aktrise Milēna Miškēviča un Latvijas Radio koris diriģenta Kaspara Putniņa virsvadībā.

Režisora Viestura Kairiša muzikālā drāma "Stereophonic" stāstīs par visu laiku labākā mūzikas albuma radīšanu. Dramaturgs Deivids Adžmi un kādreizējais grupas "Arcade Fire" mūziķis Vils Batlers radījuši elēģisku portretu tam, cik cieši personīgā dzīve ietekmē radošās izvēles. "Tik tiešām, skatītāju acu priekšā tiks radīts labākais roka mūzikas albums," priekškaru vairāk pavēra režisors, "un, ceru, mūsu darbs parādīs, ko maksā tiekšanās pēc augstas mākslas radīšanas, jo cena bieži vien ir izdegšana, sabojātas attiecības, cilvēciskas drāmas. Tie ir lieli un sāpīgi personiski upuri." Uz skatuves būs reāla, ļoti augstas kvalitātes rokgrupa, kas izrādes laikā radīs savu albumu un ierakstīs to. Iestudējums būs izaicinājums arī jaunajiem Dailes teātra kursa audzēkņiem, kas varēs iejusties rokmūziķu lomās.

Viens no enkurprojektiem Lielajā zālē būs arī sadarbībā ar Cēsu koncertzāli tapusī muzikālā izrāde "Kandids" – Leonarda Bernsteina viens no pasaulē iecienītākajiem muzikālā teātra darbiem, tapis pēc Voltēra filozofiskās satīras ar tādu pašu nosaukumu motīviem. Kā saka sevi režijā jau pēc izrādes "Runcis zābakos" pierādījušais aktieris Mārtiņš Meiers, kolosālu tulkojumu radījusi dzejniece Inese Zandere, un šis darbs gan muzikāli, gan aktieriski būs liels izaicinājums Dailes teātra aktieru kursa studentiem. Par izrādes vēstījumu Mārtiņš Meiers sacīja: "Tas sakrīt ar mūsdienām. Pasauli pārņēmis neprāts, gan ārēji, gan arī cilvēkus iekšēji. Tad kāda jēga dzīvei? Vārdi skanētu banāli, bet mūzika varbūt spēj kādus aizmetņus sniegt…"

Iedvesmojoties no teātra kanona, Daile piedāvās jaunu versiju par Raimonda Paula un Jāņa Petera leģendāro mūziklu "Šerloks Holmss", kas tika pirmizrādīts uz Lielās skatuves 1979. gadā. Jaunais dramaturgs Aleksandrs Barons pēc Artura Konana Doila darbu motīviem veido jaunu izrādes dramaturģiju. To akcentējot, Juris Žagars uzsver: "Nē, tas nebūs Raimonda Paula mūzikls, bet gan izrāde "Šerloks Holmss". Jā, tajā skanēs mūzika, iespējams, arī Raimonda Paula, bet tas nebūs klasiskais Maestro mūzikls. Tā būs izrāde par mūsdienām režisora Gata Šmita interesantā traktējumā, bet ar būtisku mūzikas komponenti."

Šerloku Holmsu spēlēs Arturs Skrastiņš, doktors Vatsons būs Lauris Dzelzītis. Kā sacījis Gatis Šmits, lugā noteikti parādīsies arī Absolūtais ļaunums. Un to spēlēs Ilze Ķuzule-Skrastiņa.

Bet, atgriežoties pie muzikālajiem projektiem, Juris Žagars sola, ka teātris neražos mūziklus ar fonogrammām, ierobežotu sastāvu, ne tik labām vokālajām kvalitātēm, tādus "no mūziklu žanra lētākā gala". Nē, uzsvēra direktors, piemēram, "Kandidā" izaicinājums ir tāds, ka būs pilns orķestra sastāvs, kas spēlēs "dzīvajā", un būs pilns solistu sastāvs, piedalīsies muzikāli izglītoti, augsta profesionāla līmeņa mūziķi. Top klasisks, jaudīgs mūzikls, kādu vismaz vienu katru gadu teātris vēlētos īstenot.

Kā nolasāms, liela slodze šajā sezonā būs Dailes teātra muzikālā kursa jaunajiem aktieriem, kuriem sācies studiju pēdējais gads un 2027. gada pavasarī viņi saņems diplomus. Kā teic aktrise Ilze Ķuzule-Skrastiņa, ir jūtams, kā jaunie kļūst par profesionāļiem, muzikāli spēcīgu komandu, "kāda Dailē nekad nav ienākusi".

Bet lielais jautājums ir: vai pēc gada septembrī Dailes teātrī viņiem būs štata aktieru vietas? Nokļūt brīvajā tirgū, kā sarunā ar mani perspektīvu iezīmēja Dailes teātra direktors Juris Žagars, ir normāli kārtējā aktieru kursa absolventiem, bet – vai to var attiecināt tieši uz Dailei muzikāli skolotiem jauniešiem?