Putins draud Eiropai, Modi aicina izbeigt karu; eksperts brīdina par Krievijas pārtapšanu militārā mašīnā

Krievijas diktators Vladimirs Putins paziņojis, ka Eiropas karavīru nosūtīšanu uz Ukrainu Maskava uzskatītu par karu pret Krieviju. Tikmēr Indijas premjerministrs Narendra Modi atkārtoti aicinājis Putinu izbeigt karadarbību, bet politologs Aleksandrs Gabujevs brīdina, ka Krievija kļūst par Padomju Savienībai līdzīgu, taču elastīgāku militāru valsti, kas arvien vairāk atkarīga no Ķīnas.

Putins piektdien paziņoja, ka jebkāda Eiropas valstu karavīru dislocēšana Ukrainā nozīmētu “karu pret Krieviju”. Vienlaikus viņš noliedza, ka Maskava apdraudētu Eiropu, un apsūdzēja Eiropas līderus savu iedzīvotāju biedēšanā ar, viņaprāt, “iedomātiem draudiem”.

Eiropas līderi iespēju nosūtīt karavīrus uz Ukrainu apspriež jau vairākus gadus, taču līdz šim tā nav īstenota. Krievija Rietumvalstu militāro vienību izvietošanu Ukrainā vairākkārt nodēvējusi par “sarkano līniju”. Vienlaikus pati Krievija 2022. gada februārī sāka pilna mēroga iebrukumu kaimiņvalstī.

Putina izteikumi izskanējuši laikā, kad viņš ieradies Deli uz BRICS samitu. Tiekoties ar Krievijas diktatoru, Indijas premjerministrs Narendra Modi atkārtoti uzsvēra, ka karš jāizbeidz dialoga un diplomātijas ceļā. Indija esot gatava atbalstīt miera centienus.

Indijas premjerministrs Narendra Modi, pirmdien Kirgizstānas galvaspilsētā Biškekā Šanhajas Sadarbības organizācijas (SCO) samita gaitā tiekoties ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, aicināja spert soļus, lai izbeigtu karu Ukrainā.

Foto: AFP/Scanpix

Indija uztur ciešas attiecības gan ar Rietumvalstīm, gan Maskavu un ir viena no lielākajām Krievijas naftas un graudu pircējām. Tomēr pēdējā laikā Modi publiskie aicinājumi Putinam pārtraukt karadarbību kļuvuši tiešāki. Karš Ukrainā un tā radītie traucējumi Melnās jūras kuģošanā iekļauti arī BRICS samita darba kārtībā.

Krievija ir pārvērtusies par militāru mašīnu

Savukārt domnīcas “Carnegie” Krievijas un Eirāzijas centra direktors Aleksandrs Gabujevs Rīgas konferencē brīdināja, ka Krievija ir pārvērtusies par militāru mašīnu. Tās bruņotie spēki kļuvuši lielāki un spējīgāki, turklāt valsts turpina mācīties un pielāgoties. Krievijas sabiedrība esot pārkāpusi arī psiholoģisko slieksni, kas ļauj samierināties ar lieliem zaudējumiem.

Lai gan Krievijas ekonomikas izaugsme palēninās, pēc eksperta domām, tai, visticamāk, joprojām būs pietiekami daudz līdzekļu kara turpināšanai. Gabujevs pašreizējo Krieviju salīdzināja ar Padomju Savienību, kurai pievienota tirgus ekonomika, padarot sistēmu elastīgāku un labāk pielāgoties spējīgu.

Eksperts norādīja, ka ilgstošais karš un konfrontācija ar Rietumiem veido jaunu Krievijas eliti – gan militārpersonas, gan tehnokrātus, kuru pasaules uztveri noteiks Ukrainā gūtā kara pieredze. Jo ilgāk karš turpināsies, jo vairāk Krievijas sabiedrībā var nostiprināties “aplenktā cietokšņa” mentalitāte.

Vienlaikus Krievija ekonomiski un tehnoloģiski kļūst arvien atkarīgāka no Ķīnas. Abu valstu attiecības ir izdevīgas abām pusēm, taču tās nav līdzvērtīgas – Pekinai ir daudz lielāka ietekme un plašākas izvēles iespējas, kamēr Maskavas manevra iespējas turpina sarukt.

Gabujeva vērtējumā Krievija var mēģināt mazināt šo atkarību, stiprinot attiecības ar Indiju, Indonēziju un citām valstīm, tomēr neviena no tām nespēj aizstāt Ķīnu tās ģeogrāfiskā tuvuma, tehnoloģiskās jaudas un pieprasījuma pēc Krievijas izejvielām dēļ.

Eksperts prognozē, ka Rietumu sankcijas un Krievijas ierobežošanas politika saglabāsies vēl ilgi. Viņaprāt, Rietumiem būs jāmeklē modelis, kas līdztekus Krievijas ierobežošanai ietvertu arī bruņojuma kontroli, deeskalācijas procedūras un savstarpējās saziņas mehānismus.