Kristaps Skrastiņš: Man ir ko piedāvāt profesionālajam hokejam

Pavasarī hokejists Kristaps Skrastiņš debitēja Latvijas izlasē pasaules čempionātā, taču vismaz pagaidām tas nav palīdzējis tikt pie darba kādā no Eiropas vai Ziemeļamerikas līgām.

Tāpēc Ņūhempšīras Universitātes absolvents šo sezonu ir sācis pēdējo trīs gadu Latvijas čempionvienības "Mogo/RSU" rindās, izvēloties būt spēles tonusā, nevis sēdēt mājās un gaidīt piedāvājumu no ārzemēm.

Latvijas čempionātā, kas nu jau labu laiku dēvējams par Baltijas līgu, Skrastiņš atgriezies pēc septiņu gadu pārtraukuma, jo 2018./2019. gada sezonā viņš spēlēja HS "Rīga" jauniešu komandā. "Jutos labi un par līgu pavisam noteikti neko sliktu nevaru teikt," par pirmo spēli, kurā "Mogo/RSU" trešdienas vakarā ar 4:1 uzveica tieši bijušo Skrastiņa komandu, "Latvijas Avīzei" teica hokejists. Viņš neslēpj, ka diezin vai Latvijas čempionu rindās paliks visu sezonu. "Ir spēlētāji, kuri gaida piedāvājumus, sēžot mājās, bet es domāju, ka man labāk ir gaidīt, trenējoties kopā ar komandu un spēlējot. Tā visu laiku esmu spēļu režīmā, nevis viens pats trenējos svaru zālē," izvēli pievienoties "Mogo/RSU" pamato Skrastiņš, kuram pirmajā mačā bija vairākas iespējas izcelties, taču pie rezultativitātes punktiem tikt tomēr neizdevās.

Eiropa līdz galam nenovērtē studentu hokeju

Pievienošanās Ģirta Ankipāna trenētajai vienībai nav nejauša, jo ar "Mogo" Skrastiņam kontakts bijis jau senāk. Pirms pieciem gadiem viņš līdzīgā situācijā vasarā trenējies kopā ar komandu, taču toreiz jau augusta beigās devies prom. Tagad sadarbība atjaunota.

Vasarā konkrēta piedāvājuma no Eiropas līgām, kas Skrastiņu apmierinātu, īsti neesot bijis. Pats hokejists pieļauj, ka viens no iemesliem ir viņa līdzšinējais karjeras ceļš. Pēdējās četras sezonas viņš pavadīja Ziemeļamerikā NCAA studentu čempionātā, pārstāvot Ņūhempšīras Universitāti, taču Eiropas profesionālo klubu acīs koledžu hokejs ne vienmēr tiek vērtēts pārāk augstu. "Daudzi koledžu hokeju uzskata gandrīz par junioru hokeju, lai gan tā gluži nav. Eiropā komandas bieži prasa profesionālā hokeja pieredzi, bet pēdējos četrus gadus esmu spēlējis koledžā. Acīmredzot šeit to līdz galam nenovērtē," secina Skrastiņš.

Bez Eiropas viņš skatījies arī Ziemeļamerikas virzienā, taču arī tur līdz konkrētam līgumam nav izdevies nonākt. Meklējumos Skrastiņam palīdzējis Rodrigo Laviņš, ar kura starpniecību izveidota sadarbība ar aģentu, kurš nu strādājot pie darbā iekārtošanas. Cik ilgi Kristaps ir gatavs gaidīt? "Man nav ne mazākās nojausmas," pagaidām viņš ir pilnīgā neziņā. Hokejā ļoti liela nozīme ir sakariem un apstākļu sakritībai, kā tas notika ar citu Latvijas jauno hokejistu un NCAA absolventu Fēliksu Gavaru. "Viņš ļoti labi izdarīja, jo vēl pirms sava pēdējā gada koledžā aizbrauca uz pārbaudes laiku Čehijā (Mlada Boleslavā. – G. N.). Tur viņu paskatījās un saprata, ka viņš ir ļoti labs spēlētājs. Tāpēc arī parakstīja līgumu uz nākamo sezonu. Cik saprotu, viņš tur nokļuva, jo koledžā komandas biedrs bija čehs. Ja ir kaut kāda pazīšanās un iespēja sevi parādīt klātienē, tad, protams, viss ir daudz vieglāk, bieži vien ar to, ka esi labs hokejists, vien nepietiekot."

Pasaules čempionāts deva pārliecību

Aizvadītā sezona Kristapam Skrastiņam bija nozīmīga, absolvēta koledža, kam sekoja debija Latvijas izlases rindās pasaules čempionātā. Arī vairākus mēnešus vēlāk emocijas par piedzīvoto nav pazudušas. "Pēc čempionāta vēl kādu laiku pat neticējās, ka tas tiešām ar mani ir noticis. Tas viss iedeva tādu kā atspērienu nākamajam solim un pozitīvismu. Iedeva sajūtu, ka man ir ko piedāvāt profesionālajā hokejā, ka tam profesionālajam līgumam tomēr agrāk vai vēlāk, bet vajadzētu būt," Skrastiņš ir gana drošs, ka šī situācija tomēr atrisināsies.

Tas, ka šobrīd ir tāds gaidīšanas režīms, gan nenozīmējot, ka viņš spēlēšanu "studentos" nožēlotu. 

"Tos četrus gadus nemainītu ne pret ko, nevienu sekundi nenožēloju. Tas bija fantastisks laiks. Hokejs bija izcils, cilvēki, kurus satiku, un vispār visa pieredze bija fantastiska."

Ņūhempšīras Universitātē Skrastiņš ne tikai spēlēja hokeju, bet arī ieguva izglītību biznesa administrācijā ar specializāciju finansēs, savukārt līdz universitātei viņš nonāca pēc vienas veiksmīgas sezonas junioru hokejā Ziemeļamerikā pēc spēka otrajā ASV junioru līgā NAHL, kur savukārt ticis, pateicoties Kārlim Zirnim. "Viņš man daudz palīdzēja, meklēja vietu un līdzēja tikt tajā vidē. Junioros spēlēju labi, un interese no augstskolām parādījās diezgan ātri. Aizbraucu apskatīt Ņūhempšīras Universitāti, un ilgi domāt nevajadzēja, uzreiz sapratu, ka tā ir vieta, kur gribu pavadīt nākamos četrus gadus," atmiņās par spēlēšanu Ziemeļamerikā dalījās Skrastiņš.

No Grobiņas caur Liepāju uz Rīgu

Skrastiņa hokeja ceļā ir bijis daudz pieturvietu. Viņš nāk no Grobiņas, bet sešu gadu vecumā sāka trenēties Liepājā. Ap 13 gadu vecumu nāca pirmais lielais solis – puika viens pats pārcēlās uz Rīgu, lai spēlētu uzņēmēja Gunāra Ķirsona tolaik izveidotajā "Lido" sistēmā. "Vairāki puikas no laukiem dzīvojām kopā vienā mājā. Par mums ļoti labi rūpējās, un viss bija pakārtots tam, lai mēs varētu spēlēt hokeju un arī ar skolu viss būtu kārtībā," atceras Skrastiņš.

Liepājas laikā viņš paguvis nedaudz iepazīt arī Andreja Cicurska darba metodes. Cicurskis gan nav bijis Skrastiņa tiešais treneris, taču jaunais hokejists papildus gājis trenēties kopā ar vecākiem puišiem. "Esmu mazliet apošņājis arī Cicurska skolu," viņš pasmaida.

Pēc "Lido" sekoja sezona HS "Rīga", bet pēc tam divi gadi HK "Rīga" sistēmā un spēlēšana MHL čempionātā. 

"Tas jau bija kā profesionālā līmenī – ap 60 spēlēm sezonā, gari izbraukumi un reizēm trīs vai četras spēles nedēļā. Man patika. Tā bija ļoti interesanta pieredze, un arī līmenis tajā laikā bija ļoti augsts, labi treneri, viens no tiem Raimonds Vilkoits, ar kuru labs kontakts ir joprojām. Katrs solis manā karjerā ir bijis labs atspēriens uz nākamo."

Interesanti, ka atgriešanās spēle Latvijā iekrita tieši pret Vilkoita trenēto "Rīgas hokeja skolu", kas šosezon apvienojusi spēkus ar Daugavpils "Dinaburgu". "Pats atceros savu pirmo sezonu HS "Rīga". Pirmajā pusē vēl tausties, mēģini saprast, kā viss notiek, bet sezonas otrajā pusē jau sāc saprast spēli, pats kļūsti fiziski spēcīgāks, un tad arī rezultāti sāk parādīties. Man šajos jaunajos puišos patīk tā jauniešu nekaunība – viņi kožas, cīnās. Protams, fiziski viņi vēl nav pilnībā gatavs produkts, bet ātrums ir, centība un pašatdeve arī," Kristaps uzteic jaunos censoņus.

Vizītkarte. Kristaps Skrastiņš

• Dzimis 2001. gada 20. novembrī
• Hokejists, ampluā – uzbrucējs
• Nāk no Grobiņas, hokeju sācis spēlēt Liepājā
• Latvijas izlasē spēlējis 2026. gada pasaules čempionātā
• Valstvienībā kopumā aizvadījis 26 spēles, guvis divus vārtus un atdevis septiņas rezultatīvas piespēles
• Karjeras laikā spēlējis Liepājas un Rīgas jauniešu komandās, ASV junioru vienībā Amarillo "Wranglers" un Ņūhempšīras Universitātes vienībā "Wildcats", kur četros gados 127 spēlēs nopelnīja 33 (14+19) punktus
• Atzīts par Amarillo "Wranglers" 2021./2022. gada sezonas vērtīgāko spēlētāju
• Ņūhempšīras Universitātes hokeja komandā saņēma Roberta Kalena vārdā nosaukto balvu, ko piešķir spēlētājam, kura ieguldījums vienības panākumos ne vienmēr parādās statistikā
• Hobijs – basketbols, mīļākā komanda Milvoki "Bucks"
• Ja vienā vārdā jāraksturo sevi – neatlaidīgs
• Cilvēks, kuru labprāt būtu saticis dzīvē – Alberts Einšteins
• Cilvēks, kuru apbrīno – mamma Dace