"Silavas" zinātnieki brīdina: starpcirtēs var iegūt starpražu, bet zaudēt galveno ražu

Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" stiprinājis savu neatkarību, saņēmis labu starptautisku novērtējumu, bet tā zinātniskā padome ievēlējusi jaunu direktoru. Zinātniekus satrauc, ka starpcirtes ietekmē sarūk meža ražība un pieaugums. Pētnieki arī novērojuši, ka šobrīd lielākās nedienas saistās nevis ar lāčiem, bet āpšiem.

Stafete nodota savējam

Šogad jūnijā LVMI "Silava" zinātniskā padome par institūta direktoru ievēlēja pētnieku Guntaru Šņepstu, kurš līdz šim bija atbildīgs par meža resursu prognozēšanu un modelēšanu. Savukārt Jurģis Jansons, kurš institūtu vadījis deviņpadsmit gadus, tagad ieņem izpilddirektora amatu. Kolēģi Guntaru raksturo kā fantastiski labestīgu cilvēku, bet Jurģi kā izcilu stratēģi.

"Būtība jau "Silavā" nemainīsies. Zinātnieku labklājība pamatā atkarīga nevis no tā, ko iedod vai nodrošina direktors vai valdība, bet no tā, ar ko lielā konkurencē zinātnes tirgū var nopelnīt. Prieks, ka "Silavas" zinātniekiem ar konkurētspēju viss ir labākajā kārtībā," tā situāciju iezīmē Guntars Šņepsts. "Tagad institūts piecus gadus var strādāt mierīgi. "Silavas" atslēgas ir prātīgu cilvēku rokās," savukārt secina Jurģis Jansons.

Kaut arī prasības direktora darba pretendentam bijušas visai nominālas, Guntars Šņepsts bijis vienīgais kandidāts. Sadarbībā ar kolēģiem viņš izstrādājis un piedāvājis arī administratīvo struktūru. Lai direktoram būtu laiks zinātniskajam darbam un nebūtu tas jātērē visām administratīvām lietām, šis lauciņš piedāvāts Jurģim, kuram šajā sfērā ir liela pieredze.

Iesaka intelektuālo īpašumu tirgot

Ik pēc pieciem gadiem institūts starptautiski tiek vērtēts piecu ballu sistēmā. Abi pēdējie vērtējumi institūtam bijuši optimistiski – iedalītas četras balles. Tas ir labi, taču Jansona kungs bilst, ka sajūta joprojām esot tāda, ka ar mežu un laukiem saistīto zinātņu panelī zinātnieku sniegums tiek vērtēts par vienu balli zemāk. Tas arī tāpēc, ka darbā būtiska loma ir tieši Latvijai vajadzīgām zināšanām. Turklāt vērtētāji devuši rekomendācijas, par kuru izpildi nu jādomā. J. Jansons: "Mums liek saprast, ka nākotnē jāveido citāda sadarbība ar komercsektoru, jo brīvi pieejamās zināšanas īsti vairs modē nav. Uz "Silavas" pamata iesaka dibināt mazus uzņēmumus vai tirgot intelektuālo īpašumu. Taču mēs neesam klasisks produktu institūts. Mēs iedodam savas zināšanas nozarei – lietojiet! Taču, lai noturētu vērtējumu, būs jāprecizē institūta stratēģija."

Institūtu vērtē arī pēc zinātniskajām publikācijām starptautiskos žurnālos, jauno zinātnieku un doktorantu attīstības potenciāla, kā arī zinātnisko iekārtu līmeņa. "Ir daudz, par ko padomāt... Ir dzirdētas idejas, kāpēc miljoni jāmaksā konsultantu firmai, kas mūs vērtē? Varbūt labāk izveidot kritēriju sistēmu, pēc kuras tad arī visu izvērtētu daudz vienkāršāk un objektīvāk?" saka J. Jansons. Savukārt G. Šņepsts atceras vēl vienu vērtēšanas komisijas ieteikumu – par institūta darba valodu pieņemt angļu valodu.

LVMI

Foto: Publicitātes

Pieauguma prognoze mainās

Sekojot līdzi meža monitoringa datiem, pētnieki vērš uzmanību, ka meža resursu prognožu optimisms mainās aktīvi veikto starpciršu dēļ. J. Jansons: "Ir tāda problēma – valsts pasaka, cik tai vajag naudas, bet tāme galvenajai cirtei paliek tā pati. Un parādās atkal vecā teorija par krājas "kopšanu", kura it kā uzlabo meža ražību. Pieliekot klāt citu teoriju, ka eiro šodien ir vērtīgāks nekā rīt, ar starpcirtēm var iebraukt diezgan dziļā grāvī – var sanākt, ka būs bijusi krietna starpraža, bet nebūs galvenās ražas, un situācijas labošanai būs vajadzīgi gadu desmiti. Priecē, ka ir prātīgi kokrūpnieki, kuri ir vienisprātis ar mums, ka jāsāk par šo tendenci runāt. 

Šobrīd pieaugums 20–35 gadus vecās mežaudzēs ir par trīsdesmit procentiem lielāks, nekā tāda paša vecuma audzēs bija pirms divdesmit gadiem. Tam vajadzētu noturēties līdz galvenajai cirtei. 

Taču, ja sākas retināšana līdz robežai, kādu pieļauj likums, tad efekts, ko esam sasnieguši ar selekciju un mežkopību, tālāk neaizies." J. Jansons rezumē, ka labāk būtu nedaudz palielināt galvenās cirtes apjomu un mazāk aizrauties ar starpcirtēm. Arī mūsdienās pētījumi Jāņa Doņa vadībā apstiprinājuši, ka "kopšanas cirtes" briestaudzēs koksnes pieaugumu neveicina, bet gan samazina sagaidāmo galvenās cirtes vērtību.

Bīstamākā ir meža cūka ar sivēniem

Šobrīd valstī publiskajā telpā visvairāk ekspluatētais zinātnieks ir Jānis Ozoliņš, kurš "Silavā" atbild par meža faunu, tostarp par lāčiem. Sabiedrībai šī tēma ļoti interesē, un Ozoliņa kungs sniedz intervijas avīzēs, radio un televīzijā. Tas prasa laiku un nopietnu darbu, līdzekļus. "Silavas" zinātnieki pieteikušies konkursam par lāču monitoringu, kas novērtēts ar 180 tūkstošiem eiro – summu, kas var likties liela. Taču šī summa ir trim gadiem, un pieci tūkstoši EUR mēnesī Eiropas līmeņa zinātniskās grupas algām, nodokļiem, darba braucieniem pa visu Latviju, paraugu ģenētiskajām analīzēm un, protams, sabiedrības informatīvajām aktivitātēm nudien nav liela. Kādu atbildi šajā monitoringā meklēs zinātnieki? Vai lāčus drīkstēs medīt? J. Jansons: "Civilizētā pasaulē ir ļoti daudzi monitoringi, kuri notiek ar domu, lai sarunu un lēmumu pamatā būtu fakti, nevis emocijas.’’

G. Šņepsts: "Monitorings jau netiks veikts ar mērķi atļaut vai aizliegt lāču medības. Līdzīgi kā nacionālais meža monitorings netiek veikts ar mērķi atļaut vai aizliegt cirst kokus. Jebkura monitoringa mērķis ir iegūt operatīvu, precīzu un dinamikā salīdzināmu informāciju. Tātad lāču monitoringā tiks iegūti reāli dati par lāču populāciju Latvijā un tās izmaiņām laikā. To tad arī varēs izmantot tālāku lēmumu pieņemšanā."

Taču meža faunas zinātnieku vērtējumā bīstamākais meža zvērs Latvijā šobrīd ir meža cūka, īpaši periodā, kad ir kopā ar sivēniem. Lielu postu nodara āpši, kas ļoti savairojušies. Meklējot sliekas, tie uzrok cilvēkiem koptos piemājas zālienus tāpat kā meža cūkas, taču mednieku interese par āpšiem ir minimāla. Tos neviens Latvijā neuzrauga.

Foto: Publicitātes

Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.