Ukraina uzbrūk dziļi Krievijas teritorijā, Maskava gatavojoties kara turpināšanai

Ukrainas spēki izvērsuši plašus uzbrukumus Krievijas militārajiem un enerģētikas objektiem, pirmo reizi sasniedzot Jamalas Ņencu autonomo apvidu 2800 kilometru attālumā no robežas. Tikmēr Krievija uz Ukrainu raidījusi gandrīz 200 dronu un ballistiskās raķetes. Rietumvalstu amatpersonas atzīst, ka Maskava savas prasības nav mīkstinājusi un nopietnas miera sarunas, iespējams, nesāksies agrāk par 2027. gadu.

Ukrainas lidrobots pirmo reizi uzbrucis enerģētikas objektam Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, kas nodrošina aptuveni 80% Krievijas dabasgāzes ieguves. Lidrobota atlūzas izraisījušas ugunsgrēku rūpniecības objektā Novijurengojā, paziņojušas Krievijas amatpersonas. Pilsēta atrodas aptuveni 2800 kilometru no Ukrainas robežas.

Ukrainas Aizsardzības spēki naktī uz trešdienu veikuši arī kompleksu uzbrukumu Novorosijskas jūras spēku bāzei un militārajiem objektiem Krasnodaras novadā. Bezpilota sistēmu spēku komandieris Roberts Brovdi apgalvo, ka iznīcināti vairāki Krievijas karakuģi, tostarp raķešu nesēji, kā arī iznīcinātājs “Su-33”, helikopters “Mi-8” un divas radaru sistēmas.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādīja, ka trāpīts arī naftas pārkraušanas terminālim un citiem militārās ostas objektiem. Krievija informāciju par zaudējumu apmēru nav apstiprinājusi.

Vienlaikus Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi ballistiskās raķetes “Iskander-M” un 196 dronus. Ukrainas pretgaisa aizsardzība paziņojusi, ka notriekusi vai neitralizējusi 165 lidrobotus.

Kijivā drons trāpījis 24 stāvu dzīvojamajai ēkai, izraisot ugunsgrēku un konstrukciju sabrukumu. Savukārt Odesas apgabalā uzbrukumā robežkontroles punktam “Starokozače” pie Moldovas robežas nogalināti divi cilvēki un trīs ievainoti. Bojātas ēkas un automašīnas, bet 16 cilvēki evakuēti. Robežpunktā uz laiku apturēta cilvēku un transportlīdzekļu reģistrēšana.

Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņo, ka kopējie Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma pārsnieguši 1,5 miljonus nogalināto un ievainoto karavīru. Šos Ukrainas sniegtos datus neatkarīgi pārbaudīt nav iespējams.

Sikorskis: Putins joprojām tic uzvarai

Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis, viesojoties Ādažu militārajā bāzē, pauda, ka pašlaik nav pamata optimismam par ASV centieniem panākt kara izbeigšanu.

Viņaprāt, Krievijas diktators Vladimirs Putins nav pietuvinājis savas prasības Ukrainas nosacījumiem un joprojām uzskata, ka var uzvarēt karā. Krievija turpinot noraidīt piedāvājumus noslēgt pamieru, kas ļautu sākt sarunas.

Polijas premjerministra vietnieks, ārlietu ministrs Radoslavs Tomašs Sikorskis piedalās prese konferencē vizītes laikā Ādažu militārajā bāzē.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Sikorskis uzsvēra, ka sabiedrotajiem jāstiprina Ukrainas spēja noturēt fronti un dot triecienus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām. Viņš arī norādīja, ka Krievijas apdraudējums padarījis Latvijas un Polijas sadarbību vēl nozīmīgāku.

Latvija, Polija, Lietuva un Norvēģija plāno iegādāties vairākus simtus pārnēsājamo pretgaisa aizsardzības sistēmu “Piorun” un vairākus tūkstošus raķešu par kopumā diviem miljardiem eiro. Latvija un Igaunija pievienojušās arī iniciatīvai, kas paredz Polijā ražot ASV izstrādātās tālas darbības spārnotās raķetes “Barracuda-500M”.

Nopietnas sarunas varētu nesākties līdz 2027. gadam

Eiropas un ASV amatpersonas arvien vairāk rēķinoties, ka karš turpināsies arī nākamgad, vēsta “Bloomberg”. Aģentūras avoti uzskata, ka ASV prezidenta Donalda Trampa sūtņu Stīva Vitkofa un Džareda Kušnera vizītes Maskavā un Kijivā nav devušas būtisku izrāvienu.

Putins ziemā varētu pastiprināt uzbrukumus Ukrainas enerģētikas un siltumapgādes infrastruktūrai, cenšoties salauzt iedzīvotāju izturību un vājināt sabiedroto atbalstu. Nopietnas sarunas, pēc amatpersonu vērtējuma, varētu nesākties agrāk par 2027. gadu.

Tikmēr Kremlis paziņojis, ka Putins un Tramps telefonsarunā apsprieduši iespējamu tikšanos ar Ķīnas līderi Sji Dzjiņpinu novembrī paredzētajā Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskās sadarbības organizācijas samitā Ķīnā. Baltais nams Trampa dalību samitā vēl nav apstiprinājis.

Vācijas ministrs aicina ukraiņu vīriešus atgriezties

Vācijas ārlietu ministrs Johans Vādefuls paziņojis, ka Vācijā dzīvojošajiem iesaukšanas vecuma Ukrainas vīriešiem būtu jāatgriežas dzimtenē. Viņš norādīja, ka Vācijas iestādes varētu palīdzēt Ukrainai šos cilvēkus identificēt, izmantojot reģistrācijas, uzturēšanās atļauju un sociālo pabalstu datus.

Vādefuls vienlaikus apliecināja, ka Vācija turpinās militāri atbalstīt Ukrainu, taču pauda vēlmi, lai Kijiva vairāk ieroču iegādātos no Vācijas ražotājiem. Pēc ministra teiktā, Vācijas nodokļu maksātājiem nepieciešams pamatot atbalsta izdevumus, nodrošinot arī valsts aizsardzības rūpniecības iesaisti iepirkumos.

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.

Foto: AFP/Scanpix / Latvijas Mediji

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.