Ziema iet uz beigām, bet medības turpinās! Lapsu riests jau pagājis, un tagad rudastes ir lielā badā, jo veselu mēnesi vairāk bija aizņemtas ar mīlas meklējumiem un savas dzimtas turpināšanu. Tagad tās labprāt nāk uz mānekļa skaņām vai uz ēsmu. Savukārt jenotsuņi aizvien biežāk iznāk no savām alām dienas gaismā, jo uz beigām iet ne tikai ziema, bet arī tauku slānis, kas bija uzkrāts no rudens ilgajai ziemas snaudai. Līdz ar to var droši apgalvot, ka šo divu plēsēju medības vēl nebeidzas un, iespējams, pat būs sekmīgākas nekā ziemas sākumā.

Lapsas un jenotsuņi

Lai arī šie abi ir suņu dzimtas dzīvnieki, tie ir ļoti atšķirīgi. Jenotsuns ir vienīgā mūsdienās izdzīvojusī suga jenotsuņu ģintī (Nyctereutes). Tas ir mazāks, lēnīgāks, ar īsākām kājām un strupu, bet pūkainu asti. Ješka ir izteikts vācējs, nevis plēsējs kā lapsa, taču pats interesantākais ir tas, ka šis ir vienīgais suņu dzimtas dzīvnieks pasaulē, kas ziemā hibernē. Tā miegs nav tik ciešs kā lācim vai susuram, taču jenotsuņi snauž gana cieši. Ārā no alas tie iznāk tikai tad, ja tā ir applūdusi, vai barības meklējumos pāris dienas mēnesī.

Jenotsuns visu rudeni krāj taukus un aktīvi barojas, lai varētu pārdzīvot ziemu, un tas ir labākais laiks, lai tos medītu. Tomēr arī janvārī, ja āra temperatūra turas virs nulles, tie ir pamanāmi gana bieži un tos var medīt, jo kažokāda tiem ir ļoti bieza un ar garu akotmatu.