Jaunā Igaunijas valdība paziņojusi, ka Igaunijā tiks celti nodokļi un celti pamatīgi. Savukārt Latvijā priecājas, ka šis solis padarīs Latvijas ekonomiku pievilcīgāku investoru acīs – par to pārliecības gan nav.

Tātad – Igaunijā tiks celti nodokļi, motivējot to ar pieaugošajiem aizsardzības tēriņiem. Lai Igaunijas aizsardzībai varētu veltīt 3% no iekšzemes kopprodukta (ir jau paziņots par nākamo mērķi – veltīt 4% no IKP), no 2025. gada jūlija pievienotās vērtības nodoklis pieaugs par diviem procentpunktiem – līdz 24%. Tāpat ik gadu par 5% celta tiks arī akcīze alkoholam, tabakai, benzīnam. Savukārt no 2026. gada divi procentpunkti klāt arī iedzīvotāju ienākuma nodoklim (līdz 24%) un valsts atgriezīsies pie vecās sistēmas, kad ar nodokli tiek aplikta visa uzņēmumu peļņa, nevis tikai tā daļa, kas netiek reinvestēta uzņēmuma attīstībā un tiek izmaksāta dividendēs. Tāds nodokļu režīms būs spēkā līdz 2028. gada beigām. Turklāt 

valdība apņēmusies panākt budžeta izdevumu samazinājumu par 10% trīs gadu laikā – tātad nekādu algu pieaugumu skolotājiem, ārstiem, policistiem, valsts iestāžu darbiniekiem un citām no budžeta finansētajām grupām. 

Ar pensionāriem situācija nav līdz galam skaidra – no vienas puses, valdībai uzņemoties samazināt izdevumus, tie diez vai var cerēt uz pensiju indeksāciju, neskatoties uz to, ka inflācija Igaunijā joprojām ir 2,8% procenti gada izteiksmē – tā ir augstāka gan par Eiropas Savienības vidējo līmeni (2,6%), gan arī par Eiropas Centrālās bankas noteikto mērķa inflāciju 2% apmērā.