Daudziem cilvēkiem piemīt kāds vaļasprieks, viens no tādiem var būt kolekcionēšana. Kolekcionēt iespējams visdažādākos priekšmetus, taču tādu cilvēku, kurus varētu saukt par īstiem, kaislīgiem kolekcionāriem, nav daudz. Vērtīgas kolekcijas iegūšana un uzturēšana vienmēr arī prasījusi lielus finanšu līdzekļus. 

Padomju laikā bija populāri kolekcionēt dažādu valstu pastmarkas, ar ko nodarbojās filatēlisti, vai arī monētas un ordeņus, ko iepirka, apmainīja un krāja numismāti. Numismātika tolaik patiesi bija iecienīta, jo šī nodarbe kolekcionāram gan prasīja līdzekļus, taču nesa arī labu peļņu. Nopietni kolekcionāri apvienojās biedrībās – tas ne tikai nodrošināja vērtīgus kontaktus visā Padomju Savienībā, bet varēja nodrošināt arī labus papildu ienākumus. Taču dažkārt kolekcionēšana robežojās ar smagiem likumpārkāpumiem. Notika pat slepkavības, lai iegūtu kādu ļoti vērtīgu kolekcijas vienību. Par laimi, Latvijā šādu noziegumu bijis maz.

Šis būs stāsts par kādu augstas klases kolekcionāru, kurš, lai iegūtu kāroto, nonāca konfliktā ar likumu. 

Kontrabanda, nelikumīgas operācijas ar valūtu, spekulācija un visbeidzot arī kukuļdošana izmeklētājam, kurš izmeklēja lietu. Par šo krimināllietu padomju gados izdotajā presē neatradīsiet nevienas rindiņas.

Kukulis izmeklētājam

Bijušajai sevišķi svarīgu lietu izmeklētājai Ritai Aksenokai, kura tolaik strādāja Latvijas PSR prokuratūras Izmeklēšanas pārvaldē, vēl aizvien labi palikusi atmiņā kāda pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu sākuma krimināllieta.