Pavasarī, kad viss sāk zaļot, ar sevišķi kritisku aci apskatām savu īpašumu. Varbūt būtu beidzot laiks parūpēties par zālienu? Vai varbūt – iesēt kādu dabisko pļavu?

Latvijas teritorija atrodas mežu zonā. Dabiskie zālāji pie mums ir bagāti ar augu sugām un krāšņi ziedoši. To sevišķi novērtē estēti un, protams, arī bites. Tiesa, speciālisti diskutē, vai Latvijā ir vēl sastopami pilnā nozīmē dabiskie zālāji, jo par dabisku var uzskatīt tikai tādu, kuru rašanos un pastāvēšanu pilnībā nodrošinājuši dabas apstākļi, nevis cilvēku darbība.

Klasiskais zāliens

Zālāji saistās ar lauksaimniecību, bet zālieni vairāk attiecas uz apdzīvotām vietām – tie ir ainavas sastāvdaļa. Cilvēki ilgojas pēc dabiskas vides, un šobrīd apzaļumot mēģina pat ēku jumtus, balkonus un sienas.

Īstu zālienu sēj uz sastrādātas zemes, no kuras noņemti visi akmeņi, koka gabali un dažādi gruži. Augsne nedrīkst būt kūdraina, kūdra karstā laikā var plaisāt un bojāt zāliena sakņu sistēmu. Nedrīkst izmantot veco augsni no siltumnīcām, jo tā var saturēt kaitīgas baktērijas. Ja skatās augnes slīpumu, vēlams, lai tas vestu prom no mājas. Tas palīdzēs izvairīties no peļķēm lielāka lietus gadījumā.