28. oktobris vēsturē un senās avīzēs. Ņujorkas un ASV simbols

Pirms 140 gadiem, 1886. gada 28. oktobrī, ASV prezidents Grovers Klīvlends Ņujorkas ostā Bedlo salā atklāja 46 metrus augsto Brīvības statuju. Franču skulptora Frederika Ogista Bartoldi veidotais romiešu dievības Libertas tēls bija Francijas tautas dāvana ASV valsts simtgadē. No idejas līdz realizācijai pagāja 23 gadi.

Pirmais priekšlikumu 1865. gadā bija izteicis un virzījis franču jurists, sabiedriskais darbinieks, verdzības pretinieks un dedzīgs parlamentārās demokrātijas piekritējs -Eduārs Renē Lefebrs Labulē (1811–1883). Izdevumus, kas saistījās ar tēla "Brīvības izgaismo pasauli" izgatavošanu un nogādi no Eiropas uz Ameriku, sedza īpaši izveidotā "Franču – amerikāņu biedrība". Pamatnes uzcelšanai nepieciešamo summu savāca ziedojumu akcijās ASV. Akcijas organizēja laikraksts "New York World" un tā izdevējs Džozefs Pulicers, tas pats, kura vārdā nosaukta prestižā žurnālistikas balva. Bija domāts, ka lāpā degs prožektors un skulptūra tādējādi kalpos arī par bāku, rādot ceļu uz Ņujorkas ostu. Taču te gadījās ķibele – ASV budžetā neviens nebija paredzējis pozīciju, no kuras maksāt par patērēto elektroenerģiju. 1886. gadā amerikāņu prese šajā sakarā sacēla skandālu, par kuru tolaik rakstīja arī latviešu avīzes. Un maksa par elektrību nebija vienīgā problēma. Tā "Dienas Lapa" minētā gada novembra beigās stāstīja: "Amerikāņu prese gan kaunējusies par tādu būšanu un salasīja apgaismošanai vajadzīgo naudu, bet par velti: bāku komisija nelaida nevienu statujai klāt, izskaidrodama, ka viņai vienīgai piederot tiesības likt iedegties šai milzenei. Prezidenta kanceleja gaidīja, kamēr bāku komisija nāks ar ziņojumu – un bāku komisija gaidīja uz priekšrakstiem no augšas. Beidzot Valsts kases sekretārs ieradās pie prezidenta Klīvlenda un ziņoja, ka tā statuja, kuru prezidents bija palīdzējis iesvētīt, vēl esot pasaulē (ēnā. – Red.) un vēloties gaismas. Nu iesāka valdības mašīnas riteņi pamazām kustēties, līdz beidzot atspīdēja no statujas augsti paceltās rokas spoža elektriskā gaisma."

Bedlo sala, kurā pacēlās gigantiskais tēls, līdz pat 20. gadsimta 30. gadu beigām skaitījās ASV armijas forts ar kazarmām un attiecīgiem nocietinājumiem. Tomēr pēc armijas izvākšanās apkaime tika labiekārtota, un 1956. gadā Bedlo pārdēvēja par Brīvības salu.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Brīvā Zeme", 1926. gada 28. oktobrī

Nopietns lēmums. Cēsu apriņķa skolotāju konferences dalībnieki, skaitā 125 cilvēki, pārrunājot seksuālo jautājumu skolas dzīvē, atzīst, ka viens no galveniem bērnu pāragro seksuālo dziņu modinātājiem un seksuālo anormālību veicinātājiem pie skolniekiem un jaunatnes ir nekautrīgā prese ar neķītrām sensācijām, nekaunīgām ilustrācijām un pikantiem feļetoniem, kā arī vispārīgi pornogrāfija mūsu grāmatu tirgū, un nolēma: 1) Griezties pie izglītības ministrijas ar lūgumu darīt visu iespējamo pornogrāfijas apkarošanā. 2) Pie visām grāmatu un laikrakstu apgādēm ar atgādinājumu, ka viņu izdevumus lasa ne vien pieaugušie, bet it sevišķi bērni, un lūgt viņus atturēties no kaislības modinoša lasāmā materiāla izplatīšanas. 3) Uzaicināt visus Latvijas skolotājus neiepirkties veikalos un neabonēt laikrakstus, kas veicina pornogrāfiju.