Šogad aprit pieci gadi kopš pandēmijas pīķa Latvijā. Pārpildītas slimnīcas, atliktas operācijas, attālinātas mācības, zaudēti darbi, psihoemocionāli satricinājumi, pat neticība valstij un medijiem… Kā pandēmijas laiks mainījis mūs un ikdienas procesus? Kā skaidro eksperti – ir gan zaudējumi, gan ieguvumi.

Tobrīd šķita, ka tas nekad nebeigsies. Taču Covid-19 pandēmija nu ir pagātnē, bet sekas jūtamas vēl šodien. Sistēmiskās un ģimenes psihoterapijas speciāliste Baiba Kalnciema bieži redz, kā cilvēki joprojām izvairās no dažādām situācijām, apkārtējiem, komunikācijas: “Pandēmijas laikā iemācījāmies palikt mājās un distancēties, un daļai cilvēku atgriezties aktīvā dzīvē un attiecībās ar citiem izrādījās daudz grūtāk, nekā varējām gaidīt.” Īpaši darbā ar pusaudžiem Kalnciema joprojām pamana sociālo trauksmi, motivācijas trūkumu un grūtības regulēt savas emocijas. Taču ir arī labi ieguvumi, viens no tiem: Covid-19 mainīja sabiedrības attieksmi pret mentālo veselību un psihoterapiju: “Par psihisko veselību šobrīd runājam daudz vairāk un atklātāk. Arī palīdzību cilvēki meklē biežāk, un ir kļuvis vieglāk pateikt: es netieku galā, man ir trauksme, jūtos emocionāli izsmelts. Manuprāt, tas ir būtisks ieguvums. Tajā pašā laikā reizēm redzu arī otru pusi. Ir tendence diezgan ātri sev vai bērnam meklēt diagnozi. Bet ne katra trauksme vai skumjas nozīmē psihiskus traucējumus. Reizēm tā ir pilnīgi saprotama reakcija sarežģītā dzīves situācijā.”