Rudens kino maratonu uzsāk "Baltic Sea Docs", kas šogad atzīmē 30. pastāvēšanas jubileju

Personiskie stāsti

Atskatoties uz Dokumentālo filmu foruma iespaidīgo pastāvēšanas laiku, "Baltic Sea Docs" ilggadējā vadītāja Zane Krūmiņa norāda, ka tas tika "izveidots laikā, kad Eiropā un citur pasaulē pamazām festivālu ietvaros veidojās šādi uz profesionāļiem vērsti pasākumi ar mērķi veicināt jaunu filmu tapšanu un nodrošinot pieeju finansēšanas partneriem, kā arī kontaktus starp producentiem, kas rezultētos kopprodukcijās. "Baltic Sea Docs" jau sākotnēji tika veidots kā reģionāls pasākums, laika gaitā to paplašinot un tagad aptverot diezgan lielu ģeogrāfisko teritoriju – valstis ap Baltijas jūru, Austrumeiropu un Kaukāzu. Forums ir ļoti pieejams profesionāļiem, kas gan tikai iesāk savas karjeras, gan ir jau pieredzējuši autori, ko arī šogad reprezentē atlasīto projektu loks. Gadu gaitā forumam ir izdevies ne tikai saglabāt savu pozīciju, bet arī paplašināt starptautisko nozīmi, par ko liecina plašais pasākumu apmeklējošais nozares pārstāvju loks un projektu pieteikumu apjoms."

Šogad projektiem bija pieteiktas vairāk nekā 130 topošās filmas, no kurām 26 tiks prezentētas foruma laikā Rīgā. Tās pārstāv 13 valstis, un septiņi projekti top Latvijas studijās vai ar to līdzdalību – četros Latvija ir galvenā producente: Ivara Zviedra "Eiropas garoza", Armanda Zača "Patvērums", Elzas Gaujas "Kapusvētki" un Ievas Ozoliņas "Parādā nepaliks neviens". Arī projektu atlases komisijas locekle Zane Krūmiņa norāda, ka šogad "pieteikumos izteikti klātesoša ir robežu tēma – gan pievēršoties aktuālajām ģeopolitiskajām norisēm, gan vēsturiskā ietvarā. Tas apliecina trauslo un labilo stāvokli, kādā šobrīd dzīvojam. Lai arī personiski stāsti, kuros filmas autors ir arī galvenais varonis vai aktīvs notikumu vēstītājs, nav jauna tendence, šoreiz tas bija jūtams vēl spēcīgāk, ļaujot gan ieskatīties ģimeņu situācijās šobrīd, gan arī senākos vēsturiskos posmos, kas skāruši filmu veidotājus un viņu tuviniekus. Šogad ļoti spēcīga konkurence bija arī Ukrainas projektu vidū, jo diemžēl īpašas atbalsta programmas starptautiski ukraiņu filmu veidotājiem pakāpeniski mazinās."

Pičingos jeb projektu prezentācijās kā eksperti piedalīsies starptautisku TV kanālu, filmu pārdošanas aģenti un kinofestivālu pārstāvji, producenti no dažādiem kontinentiem, un šogad forums pirmo reizi sadarbosies ar vienu no vadošajiem Eiropas kultūras TV tīkliem "Arte", kas veicina kultūras, dokumentālā kino un sabiedriskās domas attīstību un atbalsta inovatīvus audiovizuālos projektus. "Arte" Eiropas talantu atbalsta balvas apmērs ir 10 tūkstoši eiro, un to saņems viens no forumā prezentētajiem projektiem.

Kara ēna un koloniālisma garā roka

Par šī gada Dokumentālo filmu foruma atklāšanas filmu izvēlēta Jūlijas Hontarukas "Tērauda brālība", kuras starptautiskais ceļš aizsākās Karlovi Varu kinofestivālā. Latvijas studijas "VFS Films" līdzproducētais darbs jau saņēmis ļoti augstu novērtējumu, un tā centrā – trīs Ukrainas karotāji, kuru portreti veidoti 12 gadu garumā, sākot ar 2014. gadu. J. Hontaruka būs viena no filmu autoriem, kurus varēs sastapt pēc filmu seansiem kinoteātrī "Splendid Palace".

Režisora un operatora Dmitro Dokunova videodienasgrāmatas "Kur viss zūd" (2026) fons arī ir karš, un tās autors skatītāju ved līdzi garā ceļā, kas aizsākas gleznainā ekociematā un turpinās, stājoties pretī Krievijas armijai. "Kur viss zūd" ir viena no četrām filmām, kas bez maksas skatāma Nacionālā kino centra platformā "filmas.lv". Pārējās ir vitālās Ziemeļpolijas zivju kūpinātājas Mječas stāsts "Dūmu karalienē" (2025), ievērojamā un arī Latvijā labi zināmā lietuviešu fotogrāfa Romualda Požerska cīņa ar cenzūru padomju laikā filmā "Romualds un jūra" (2025), kā arī "Ukraiņu šerifi" (2015).

Neitana Grosmana filma "Amazonmānija" (2026) ir darbs, kas rosina pārdomāt koloniālā skatiena sekas. Proti, tā centrā ir zviedru žurnālists Ērlings Sēderstroms, kurš 1996. gadā pasaulei atklāja līdz tam nošķirtībā Brazīlijas lietusmežos dzīvojošo korubo cilti. Viņa karjera praktiski balstās uz iezemiešu stāstu, ar ko korubo nav mierā, jo iemācījušies rīkoties ar modernās pasaules tehnoloģijām un apguvuši savas tiesības. Par ko daudz biedējošāku – mākslīgā intelekta pieaugošo ietekmi uz mūsdienām – domājuši dāņu filmas "Tehplomātija" (2026) veidotāji ar režisori Suzanni Kovacu priekšplānā. Tās centrā ir Anne Marija Engtofta Meldgarda – pirmā tehnoloģiju vēstnese visā pasaulē, un viņas pienākumos ietilpst arī klauvēšana pie lielo kompāniju ("Meta", "Amazon", "Tesla", "Apple" u.c.) sirdsapziņām, kas izvēršas par Holivudas cienīgu neiespējamo misiju. Pēc filmas seansa 10. septembrī "Splendid Palace" notiks diskusija par tehnoloģiju kontroli un digitālajām cilvēktiesībām.

Tiesības runāt un dzīvot

Vairākas šī gada foruma programmā iekļautās filmas risina ģimenes, pieaugšanas un savstarpēju attiecību tēmas. Igauņu filmas "Mana ģimene un citi klauni" (2025) centrā ir kaimiņvalsts slavenākie klauni Pīps un Tūta, kuri, noņēmuši grimu, ir vīrs un sieva un trīs bērnu vecāki. Dilemmas un problēmas, ar kurām viņi ik dienas sastopas – un pandēmija ir tikai viena no tām –, skatoties viņu priekšnesumos, neviens pat nenojauš, jo klauniem asaras nepiestāv. Vitālā titulvarone filmā "Par ko kļūs Rozi?" (2025) ir spilgta savas paaudzes cīnītāja par labāku nākotni, turklāt meitenes iepriekšējā pieredze – daudzus gadus viņa ar ģimeni pavadījusi hipiju ekokomūnā – un apņēmība ļauj domāt, ka reiz viņa gāzīs augstus kalnus.

Krietni pesimistiskāka nākotnes ainava paveras, raugoties uz somu filmas "Kļūdīties ir skaisti" (2026) varoņiem. Tero un Henri dzīves ir rutīnas, un lielu daļu tajā ieņem alkohols, protams, sauna, telefonu skrollēšana un puiciska ampelēšanās. Taču tad, kad dēls mājās pārved draudzeni, Tero jāiemācās pieņemt, ka patiesībā viņš ir viens pats. To jau sen sapratusi viena no šī gada filmu programmas visspilgtākajām varonēm Daro, kuras stāstu viņa pati lipinājusi daudzu gadu garumā. "Meklējot Daro" (2026) ir Hansenas videodienasgrāmata, kas dokumentējusi gan viņas pirmo laulību, kas, par laimi, tika šķirta pēc vīra vardarbības, gan dažādos sevis meklējumus, gan tik sarežģītās attiecības ar māti, kura, nespējot sacelties pret Sīrijas tradīcijām, reiz nenostājās meitas pusē.

Bet, protams, zināmākā personība no šī gada foruma filmu programmas ir Salmans Rušdi, pēc kura grāmatas motīviem tapusi amerikāņu dokumentālista Aleksa Gibnija jaunākā filma "Asmens. Salmana Rušdi slepkavības mēģinājums" (2026). Iemūžinot indiešu–britu rakstnieka atveseļošanās periodu pēc tam, kad 2022. gadā Ņujorkā priekšlasījuma laikā pilnas auditorijas acu priekšā viņam uzbruka kāds ar nazi bruņojies vīrietis, kā rezultātā cienījamu vecumu sasniegušais vīrs krietnu laiku pavadīja ārstniecības iestādēs, taču nekas nespēja glābt sakropļoto aci, Sandensas kinofestivālā pirmizrādi piedzīvojušās filmas režisors no paša filmētā, arhīvu materiāliem un Rušdi ģimenes arhīva izveidojis gadu desmitiem ilgi vajāta vīra portretu, taču arī nāves draudi nav spējuši Rušdi atņemt tiesības uz vārda brīvību. "Sātanisko vārsmu" publicēšana 1988. gadā viņa dzīvi sadalīja divos nogriežņos – pirms un pēc –, un Irānā viņam pasludināts nāvessods.

Filmas tapšana – izstādē

Foruma jubilejas gadā sadarbībā ar biedrību "Avantis" Mākslas stacijā "Dubulti" būs apskatāma ukraiņu režisora Romana Bondarčuka izstāde "Ukrainas šerifi. Nepazaudēt mājas", kas ir atsauce uz 2015. gadā tapušo Ukrainas, Latvijas (studija "VFS Films") un Vācijas kopražojuma filmu "Ukraiņu šerifi", kas bija nominēta Nacionālajai kino balvai "Lielais Kristaps" kategorijā "Labākā mazākuma kopražojuma filma". Foruma laikā šo filmu var noskatīties "filmas.lv", bet uz lielā ekrāna – 12. septembrī plkst. 13 Jūrmalas kultūras centrā, un pēc tam būs tikšanās ar radošo komandu – režisoru Romānu Bondarčuku un producenti, scenārija līdzautori Darju Averčenko. No 10. septembra līdz 1. oktobrim Mākslas stacijā "Dubulti" būs apskatāma filmai veltītā izstāde, un 10. septembrī plkst. 18.30 galerijā "ISSP" notiks režisora autorvakars ar fotogrāfijām un sarunām par Hersonas reģiona dokumentēšanu.