Pētnieks Aigars Lielbārdis: Vienkāršākos no buramvārdiem lietojam arī ikdienā

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgādā nesen klajā nākusi institūta pētnieka Aigara Lielbārža monogrāfija "Latviešu buramvārdi. Teksti, tradīcijas, konteksti."

"Latvijas Avīzei" uzrunājot Aigaru Lielbārdi sarunai, likās interesanti saprast, kur slēpjas pamatojums ik pa laikam klajā nākošajiem apgalvojumiem par latviešiem kā par īpaši māņticīgu tautu. Buramvārdu pētnieks tam pamatojumu gan nesaskatot, uzsvērdams: "Latvieši un Latvija ir daļa no Eiropas kultūrtelpas un tā tas bijis visos laikos. Gan idejas, gan cilvēku paradumi ir vispārcirkulējoši, bet, protams, ja paši vēlamies pozicionēties kā īpaši māņticīga tauta, varam to arī darīt, tomēr – mēs iekļaujamies kopējā Eiropas ainavā."

Kas jūs uzrunāja pētīt buramvārdus un to kontekstu?

A. Lielbārdis: Pētījums ir mana šai tematikai veltītā darba apkopojums, savā ziņā atskaites punkts. Sākotnēji buramvārdus iesāku pētīt jau studiju laikā Latvijas Universitātē, tad turpināju, un kopumā, lai gan periodiski parādījās arī citi projekti un intereses, pētījums par šo tematiku ildzis divdesmit gadus. Līdzās citiem folkloras žanriem, kas mūsu folkloristikā vairāk pētīti, buramvārdi šai ziņā ir mazāk skarti. Ir pētījumi pirms Latvijas brīvvalsts dibināšanas, tad ir starpkaru periods, bet padomju gados pētījumu bija maz, patiesībā šeit, Latvijā, buramvārdu žanra pētniecība nenotika. Iemesls bija gan ideoloģiskie padomju laika uzstādījumi, gan arī pētnieku nevēlēšanās ar šo žanru nodarboties, kas arī bija likumsakarīgi no cenzūras un ideoloģijas pozīcijām. Mani, protams, saistīja tas, ka šis žanrs ir tik maz pētīts, kā arī ieinteresēja tīri cilvēciskā noslēpumainība. Noslēpumainais, neparastais un pārdabiskais lielākā vai mazākā mērā jau saista teju ikviena cilvēka uzmanību.

Latviešus mēdz dēvēt par vienu no Eiropas māņticīgākajām tautām…

Uzsverot, ka latvieši Eiropā ir kaut kā īpaši māņticīgi, būtu gan jāvērtē, no kuras puses uz šādu apgalvojumu skatāmies. 

To ir grūti izmērīt, jo ikviena sabiedrība mazāk vai vairāk ir māņticīga vai arī tic kādām neparastām vai pārdabiskām lietām. 

Tā tas bijis visos laikos. Gan idejas, gan cilvēku paradumi ir vispārcirkulējoši, protams, ja paši vēlamies pozicionēties kā īpaši māņticīga tauta, varam to arī darīt, tomēr mēs iekļaujamies kopējā Eiropas ainavā.