Kārli Hūnu (1831–1877) zinām kā ievērojamu latviešu gleznotāju, slavenu ar saviem darbiem par vēsturiskām tēmām. Ar lielu mīlestību viņš zīmējis un gleznojis arī ainas no tautas dzīves, kur redzam vienkāršos cilvēkus. Viens no šādiem ļaudīm bija arī Kārļa Hūna tēvs Kārlis Frīdrihs Hūns, skolotājs, ķesteris ērģelnieks, kurš sapņoja, ka atvase sekos viņa pēdās, taču pilnīgi nejauša tikšanās mainīja dēla likteni.

Leģendām un teikām apvītā Madlienas baznīca pieder pie senākajiem Latvijas dievnamiem, kur kanceli un altāra elementus veidojis ilggadējais Madlienas draudzes skolas skolotājs un ērģelnieks Kārlis Frīdrihs Hūns, gleznotāja Kārļa Hūna tēvs.

Dažādos avotos Hūnu min kā vācbaltieti. Tomēr tā nav. Viņa tēvs – skolotājs Kārlis Frīdrihs Hūns – esot dzimis Vecbrenguļos (Alt-Wrangelshof, tagad – Brenguļu ciems Beverīnas novadā), kur viņa tēvs Jēkabs (Jaks/Jack) bija dzimtcilvēks – pavārs Vecbrenguļu muižā pie atvaļinātā majora Voldemāra fon Krīdenera. Pec Vecbrenguļu muižas dvēseļu revīzijas pie majora dzimtļaudīm minēts pavārs Jāks/Jēkabs, kas ienācis no Kirepi muižas (Tērbatas apriņķa Rengu draudze), viņa sieva Marri/Marija no Jaunbilskas muižas (Smiltenes draudze), divas meitas (Anna, Maija) un divi dēli (Karls un Pauls).

Pavārs Jēkabs Hūns pirms brīvlaišanas nodzīvojis Brenguļos gadus divdesmit, abi viņa dēli uzauguši Vidzemē, prata latviešu valodu. Tieši tāpēc Kārli Frīdrihu Hūnu pieņēma darbā par skolotāju un ērģelnieku Madlienā.

Madlienas pastorāts un mācītājs Štolls

Madlienas pastorāta mācītājs Kārlis Fridrihs Štolls, viens no mācītāju Štollu dinastijas, dzimis 1803. gadā Zaubē un Madlienas draudzē introducēts 1827. gadā. Pēc 51 gada darba viņš emeritējās un nodzīvoja vēl 26 gadus Rīgā, čakli piedaloties sinodēs. Viņš ir retais, kas piedzīvoja savas ordinācijas 75 gadu piemiņas dienu un nosvinēja simto dzimšanas dienu.