Latvijas biznesa vidē darbaspēka trūkuma problēma uzkarst arvien vairāk – šajā frāzē nav itin nekā jauna, tā kā tāda bojāta skaņuplate skan jau gadus desmit, katru gadu pieaugot tikai plates atskaņošanas skaļumam. 

Tas, kas pēdējā laikā mainījies – valstī top Cilvēkkapitāla attīstības stratēģija, kurai, pēc idejas, vajadzētu kaut ko uzlabot šajā jomā. 

Tātad vēlreiz – galvenie iemesli darbaspēka trūkumam ir Latvijas sabiedrības novecošanās process, un XXI gadsimtā nekādas pārmaiņas šajā procesā nav gaidāmas, ja vien nemainās Latvijas attieksme pret ģimenēm un bērniem vai imigrāciju. Prognoze paredz, ka, nekam nemainoties, 2100. gadā Latvijas iedzīvotāju skaits būs 1,1 miljons pašreizējo 1,95 miljonu vietā. Citas darbaspēka trūkuma šķautnes ir izglītības atrautība no reālā darba tirgus, nepietiekama izglītības kvalitāte un kompetences, atbilstošu mācībspēku deficīts, it sevišķi STEM (abreviatūra no angļu vārdiem – zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika, tātad latviski tas būtu ne tik labskanīgi – ZTIM) nozarēs, kā arī milzīgā starptautiskā konkurence par darbaspēku, kas aizvilina labākos kadrus no Latvijas. Pagājušajā nedēļā notikušais seminārs atklāja, ka vismaz daļa uzņēmumu par efektīvu risinājumu esošo darbinieku noturēšanā un jaunu piesaistē uzskata darbinieku labbūtības vairošanu – tā saskaņā ar aptauju rīkojas jau 61% uzņēmumu Latvijā.