Pat tad, ja mācības notiek darba laikā, ja to laikā darbinieks saņem algu, kā arī darba devējs apmaksā izglītošanos, ir risks, ka mācības netiks pabeigtas un darbinieks tiks zaudēts.

Sešos gados, kopš Latvijā darbojusies Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansētā programma "Mācības pieaugušajiem", dažādas prasmes apguvuši aptuveni 76 273 Latvijas iedzīvotāji. Diemžēl programmai nav pilnībā izdevies aizsniegt tos, kuru izglītības līmenis ir zems, kā arī pieaugušie ne vienmēr gribējuši mācīties to, kas vajadzīgs darba tirgum. Šo iemeslu dēļ uzņēmēji varētu arī nejust, ka būtu palielinājusies kvalificēta darbaspēka pieejamība.

Pieaugušo apmācībā iesaistījās vairāk nekā simts izglītības iestādes: gan augstskolas, gan koledžas, gan profesionālās izglītības iestādes, kā arī dažādi mācību centri. Apmācāmie maksāja tikai piecus vai 10 procentus no mācību maksas, bet maznodrošinātajiem un trūcīgajiem audzēkņiem nebija jāmaksā nekas.

Ne to, ko vajag darba tirgum

Programmas mācību piedāvājums gan vismaz sākotnēji ticis balstīts uz darba tirgus pieprasījumu: to analizējuši Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) speciālisti, kā arī tas saskaņots ar darba devēju un darba ņēmēju pārstāvjiem. Kad izglītības iestādes iesniedza piedāvātās izglītības programmas, tās vēl izvērtēja Izglītības un zinātnes ministrijas, VIAA un citu ar izglītības kvalitāti saistīto iestāžu pārstāvji.

Kā stāsta VIAA direktore Dita Traidās, pirmajā mācību kārtā piedāvāts mācīties tikai četrās prioritārajās nozarēs – kokapstrādē, mašīnbūvē, informācijas un komunikācijas tehnoloģijās un būvniecībā. Taču mācītiesgribētāju atsaucība nav bijusi gana liela.