"Kādēļ mums jāzina kaut kādas patvertnes? Sākas iebaidīšana?" uztraucas rīdzinieki

Saeima 5. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, kas nosaka obligātu patvertņu izbūvi atsevišķām ēku grupām, kā arī regulējumu patvertņu izveidošanai, pielāgošanai un izmantošanai kara vai katastrofas gadījumā.

Patvertņu izbūve pēc 2027. gada 1. janvāra būs obligāta daudzām jauniecerētām ēkām. Tāpat noteikti pienākumi pašvaldībām. Gan pirms tam, gan arī tagad cilvēkiem daudz jautājumu un neskaidrību par patvertnēm.

Likumā noteiktas trīs veidu patvertnes. Pirmās kategorijas patvertnes paredzētas aizsardzībai no sprādziena triecienviļņa, ķīmisko kaujas vielu, jonizējošā starojuma un radioaktīvo putekļu iedarbības, šķembām. Tām jābūt aprīkotām ar attiecīgiem filtriem, nodrošinot gaisa pārspiedienu, un iekārtām, kas var nodrošināt elpošanai piemērotu vidi gadījumā, ja netiek pievadīts gaiss no ārpuses.

Otrās kategorijas patvertnes paredzētas aizsardzībai no sprādziena triecienviļņa un jonizējošā starojuma iedarbības, šķembām. Atšķirībā no pirmās kategorijas patvertnēm otrās kategorijas patvertnes tiktu būvētas ar mazāku sienu un pārsegumu biezumu, līdz ar to nodrošinātu aizsardzību no sprādziena triecienviļņa ar mazāku pārspiedienu, kā arī netiktu aprīkotas ar filtriem aizsardzībai no kaujas ķīmiskajām un toksiskām vielām un iekārtām, kas var nodrošināt elpošanai piemērotu vidi gadījumā, ja netiek pievadīts gaiss no ārpuses.

Trešās kategorijas patvertnes, kas izveidotas, pielāgojot esošas būves vai to daļas, paredzētas, lai mazinātu ietekmi no sprādziena triecienviļņa, šķembām.

Ar kaut ko bija jāsāk

Līdz 2008. gadam patvertnes jeb likumā sauktas par civilās aizsardzības aizsargbūvēm Latvijas normatīvajos aktos bija, bet 2008. gadā no tiem tika svītrotas. Padomju laika patvertnes vairs īsti nevienam nerūpēja, tās pārvērtās graustos, aizmirsa vai labākajā gadījumā iekonservēja vai izmantoja citiem nolūkiem. Taču Krievijas sāktais pilna mēroga karš Ukrainā lika mums par tām atcerēties.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Ivars Nakurts piekrīt, ka ģeopolitiskie draudi likuši uz daudziem jautājumiem skatīties pavisam citādi – un patvertne ir viens no tiem. Ceļš uz pārmaiņām un grozījumiem Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā nebijis viegls.

"Skaidrs, ka nepieciešamās patvertnes no jauna uzbūvēt nevar. Fokusējamies uz pagrabstāviem un pazemes stāviem, kā arī ar laiku iekļausim cokolstāvus – virszemes stāvus, kas ir pusotra metra siena līdz logiem. Mēs pagājušajā gadā no marta vidus līdz novembrim apsekojām valsts un pašvaldību īpašumus, kuriem ir reģistrēti pagrabstāvi un pazemes stāvi, – tuvu pieciem tūkstošiem objektu," stāsta I. Nakurts.

Šobrīd 1672 objektos apstākļi atbilst vai daļēji atbilst patvertņu ierīkošanai, tātad ir tiesības ierīkot patvertni.

 Patvertnēm ir gan obligātās, gan vēlamās prasības. Nav jēgas ieviest ļoti stingras prasības, jo tad maz kas tās ieviesīs.

"Patvertnes galvenā funkcija – un tā tas ir Ukrainā – ir cilvēka paslēpšanās no āra vides šķembām, sprādzieniem, triecienviļņiem. Lai uzbūvētu 100% drošu patvertni, jāzina pretinieka visjaudīgākais ierocis un jārēķina tiešs trāpījums. Būvniecības nozare nekad tam nepiekritīs," saka I. Nakurts. Tāpat pietiek ar LED spuldžu apgaismojumu no baterijām, kad elektrība vairs nepienāk pa vadiem. Sanitārie risinājumi var būt dažādi. Pat daudzu kā paraugu piesauktajā Somijā esot patvertnes ar tualetes sēdēšanas vietu ar tvertni, kam priekšā aizvilkts aizkars. Kāds, protams, rūpēsies, lai tur būtu vajadzīgās baktērijas un tvertne regulāri tiktu iztukšota.

Rīga – labs piemērs

"Pagaidām ierīkot patvertnes ir brīvprātīgs process. Ceru, ka cilvēki par tām domās ne tikai ķeksīša pēc, bet ilgtermiņā, domājot par iespējami labākajiem risinājumiem. Drīkst pie ēkas izlikt zīmi par patvertni, un jāparedz, kāda apdraudējuma gadījumā ir kārtība, kas atver patvertni, kas uzrauga. Rīga ir labs piemērs, kur jau tagad daudziem objektiem šī kārtība ir izstrādāta," bilst I. Nakurts.

"Rīgas pašvaldība 2023. gadā izveidoja Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldi, kuras pirmais uzdevums bija apsekot un sākt saprast, kāds ir patvertņu mantojums pilsētā. Tie ir pagrabi un arī vēsturiski būvētās patvertnes, piemēram, zem slimnīcām. Šobrīd esam piefiksējuši 325 pašvaldībai piederošus objektus, no kuriem 221 ir atbilstošs vai daļēji piemērots patvertnei, pārējie nav glābjami. Rīgā kopā šobrīd ir 595 objekti, no kuriem 325 pieder pašvaldībai, 235 – valstij, 35 – citām juridiskām personām un ar jauktām īpašumtiesībām. Pašvaldības kartē mēs varam ielikt tikai savus objektus, ko mēs arī izdarījām, ņemot vērā augsto pieprasījumu no iedzīvotājiem. Lai mēs pašvaldības kartē varētu likt citiem piederošus objektus, mums nepieciešams saskaņojums ar katru no tiem. Aprīlī cilvēkiem kļuva pieejama arī Rīgas patvertņu karte, kas redzama pašvaldības mājaslapā," stāsta Linda Ozola, patlaban vēl Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece, kura kā politiski vēlēta amatpersona atbild par patvertnēm – par lēmumu pieņemšanu, prioritāšu noteikšanu, finansēm (viņu iztaujāju vēl pirms pašvaldību vēlēšanām).

Mājokļu īpašniekiem pašiem jāvienojas

VUGD atbilstoši vadlīnijām par minimālajām prasībām trešās kategorijas patvertnes ierīkošanai Latvijā ir atzinis 395 objektus, savukārt 1277 objekti atzīti par daļēji atbilstošiem. Kopumā ietilpība teorētiski aprēķināta 532 863 cilvēkiem.

Droša patvēruma vietas, kas piemērotas iedzīvotāju pasargāšanai katastrofu un militāra apdraudējuma gadījumā, marķētas ar šādu zīmi.

Foto: Lita Millere/LETA

Ne pie visām ārpusē izliktas zīmes un ne visu adreses atrodamas lietotnē "112 Latvija" vai internetā – karte par Latvijā publiski pieejamajām patvertnēm parādījās pagājušajā mēnesī. Ātrāk nav bijis iespējams, ņemot vērā ne vienmēr raito informācijas apriti starp VUGD un pašvaldībām, valsts iestādēm par patvertņu izmantošanu. Ir patvertnes, kas pieejamas tikai konkrētā objekta cilvēkiem, piemēram, pirmsskolas izglītības, ārstniecības iestādes – tām zīmes ārpusē nebūs un lietotnē "112" nebūs atrodamas.

Bet pagrabi taču ir arī privātīpašumiem, tajā skaitā daudzdzīvokļu namiem, kas nav pašvaldību īpašums, vai arī kopīpašumiem?

"Mēs nevaram aiziet un kaut ko uzspiest, piemēram, daudzdzīvokļu namu mājokļu īpašniekiem. Viņiem pašiem jāvienojas, ka vēlas izveidot patvertni un kādai tai jābūt: publiskai vai tikai pašiem. 

Rīgas un Ķekavas novada pašvaldības jau piedāvā atbalstu patvertņu ierīkošanai atbilstoši VUGD vadlīnijām," atbild I. Nakurts.

"Jā, mēs palīdzam ar nodokļu atvieglojumiem komersantiem un līdzfinansējumu dzīvojamām mājām, kas mūsu programmā ir līdz 50 000 eiro vienai adresei. Tāpēc aicinu dzīvokļu īpašniekus meklēt vienošanos un pieņemt lēmumu par pagrabu pielāgošanu patvertnēm. Kopumā Rīgas šī gada budžetā ir vairāk par miljonu eiro, ko novirzīsim pirmo 30 patvertņu sakārtošanai. Kopā ar līdzfinansējumu no Eiropas Savienības mums ir ap septiņiem miljoniem eiro, ko varam novirzīt patvertņu sakārtošanai. Rīgā mēs jau esam pieņēmuši lēmumu komersantiem samazināt nekustamā īpašuma nodokli, ja viņi iekārtos patvertni, taču iedarbināt šo normu mēs varēsim tikai tad, kad stāsies spēkā likums, kas nodefinēs, kas ir patvertne," pirms vēl minētais likums bija pieņemts, stāstīja L. Ozola. Viņa uzskata, ka Latvijā patvertņu sakārtošanai nepieciešams daudz lielāks finansējums nekā publiski izskanējušie simts miljoni eiro.

Kā saka I. Nakurts, ir apstiprināti Ministru kabineta noteikumi 570 valsts un pašvaldību patvertnēm, kurām iespējams pretendēt uz Eiropas Savienības finansējumu to labiekārtošanai. No 2027. gada jaunbūvēm, augstākām par pieciem stāviem, būs nepieciešama patvertne, tāpat jauniem bērnudārziem, skolām, ārstniecības korpusiem, sabiedriskām ēkām virs 2500 kvadrātmetriem.

"Patvertnes definīcija ir elastīga. Tai obligāti nav jābūt ēkas pazemē – tā var būt izveidota pirmajā stāvā, nostiprinot konstrukcijas, vai izbūvējot atsevišķi. Patvertnei pilsētvidē jābūt 300 metru rādiusā no cilvēka. Šobrīd to nevar nodrošināt. Krīzes situācijā cilvēks var izmantot jebkuru pagrabu vai mājokli pēc divu sienu principa: aiz otrās monolītās sienas pretī fasādes sienai. Personīgi dzīvoju daudzdzīvokļu ēkā Cēsu novadā, un man tāda vieta ir vannas istaba un tualete. Varu izmantot arī pagrabu. Ja arī mēs savā mājā vienotos par patvertnes iekārtošanu, mums nav pieejams finansējums. Ceru, ka rīdzinieku un ķekaviešu pozitīvajam piemēram sekos arī citas pašvaldības," cer I. Nakurts.

Kam patvertnes atslēgas?

VUGD rēķina, ka pielāgotai patvertnei, kas domāta īslaicīgam patvērumam, vienam cilvēkam tiek atvēlēti 0,75 kvadrātmetri vietā, kur var uzturēties cilvēki, kas nozīmē viens sēdošs cilvēks. Tehniskās telpas vai vietas, kur ir kāds aprīkojums, netiek rēķinātas.

Rīdziniece Silvija raksta: "Uzticību nevieš mājas patvertnē redzamās caurules: ja tās plīsīs, visi būs beigti. Nav zināms, pie kā ir patvertnes atslēgas."

"Tur, kur ir maģistrālās caurules, patvertnes ierīkot nedrīkst. Ja tie ir ūdensvadi konkrētai mājai, kurus var noslēgt, tad var. Kas attiecas uz atslēgām, tad iedzīvotājiem un nama apsaimniekotājam ir jāizrunā šie jautājumi savā starpā, paredzot arī rezerves variantus. Arī norādēm par patvertni jābūt skaidrām un redzamām," atbild L. Ozola.

"Objekta apsaimniekotājam jānodrošina, ka nepiederošs ēkā, kur ir zīme, nenokļūst – nebūs tā, re, ir zīme, gribu apskatīties. Kad ir apdraudējums, protams, ir cita situācija un iekļūšana patvertnē būs jānodrošina," piebilst I. Nakurts. "Drošības kultūra jāveido visiem kopā. Nevar visur nolikt pa policistam vai ugunsdzēsējam. Patvertņu zīmes pašvaldībām nopirka VUGD, organizējot iepirkumu, jo pašvaldības sūrojās, ka nav naudas. Un atradās pašvaldības, kas negribēja ņemt un likt tās zīmes... Saprotu, ka ir ēkas – kultūrvēsturiski pieminekļi –, kur nepieciešami saskaņojumi, lai tādu zīmi pieliktu, bet parastai ēkai zīmi pielikt ir tikpat vienkārši kā ielas numura zīmi. Bet cilvēki māk sarežģīt vienkāršas lietas..."

"Patvertnei pilsētvidē jābūt 300 metru rādiusā no cilvēka. Šobrīd to Latvijā nevar nodrošināt. Krīzes situācijā cilvēks var izmantot jebkuru pagrabu vai mājokli pēc divu sienu principa," skaidro VUGD. priekšnieka vietnieks Ivars Nakurts.

Foto: Publicitātes

Vai X stundā lietotne "112" nebūs pārslogota? Tās izstrādātājs apgalvojot, ka tās kapacitāte būšot pietiekama, to arvien plānojot uzlabot, tostarp ar fotogrāfijām un video ar patvertņu ieejām, jo ēkas ir arī lielas un ne visur skaidrs, kur varētu būt ieeja.

Drošība nekad neatpelnīsies

Vai pēc kāda laika nebūs jāsecina, ka tik daudz resursu patvertnēs izlietots, taču veltīgi, jo redzam, kā mainās karošanas metodes Ukrainas–Krievijas karā?

"Drošībā visu laiku jāiegulda, un tā nekad neatpelnīsies, ja vien tas nav jūsu bizness. Kad jūs kaut kur dodaties, vienmēr uzlādējat mobilo telefonu vai parūpējaties par iespējām to izdarīt, jo zināt, kas tas var būt svarīgi. Varbūt tas jums nebūs nepieciešams, bet varbūt būs. Līdzīgi ir ar patvertnēm. Bet var gudri paplānot – patvertni var izmantot – un jau tagad izmanto – kam citam. Somijā esmu redzējis gan peldbaseinu, gan koncertzāli, kurām 72 stundu laikā jābūt pieejamām kā patvertnēm. Protams, mums visu nevajag pārņemt no Somijas – paši varam izdomāt, kā izmantot patvertnes citām vajadzībām."

L. Ozola piebilst: "Helsinkos pašvaldības vadībai jautāju par sabiedrības attieksmi pret patvertnēm. Pirms gadiem divdesmit bijušas diskusijas par ieguldījumiem patvertņu sistēmā, jo arī to uzturēšana maksā un pat turīgajai Somijai to nav viegli atļauties. Pēc Krievijas agresijas Ukrainā diskusiju, saprotams, somiem vairs nav un arī Rīgas pašvaldībai vairs nav."

Kad es vadīju "Latvijas Avīzes" diskusiju par civilo aizsardzību Dobeles novadā, bija dobelnieki, kas teica: nekādā pagrabā nelīdīšu, drošākā vieta ir Latvijas lauku apvidus, viensētas, mežs. Arī Ukrainas pieredze diemžēl rāda, ka ne vienmēr patvertnes glābj, daudz cilvēku iet bojā ceļā uz tām.

"Skaidrs, ka urbāna vide ar blīvu apdzīvotību ir bīstamāka nekā lauku vide, bet ne visiem pilsētniekiem ir lauki, ne visi var un gribēs pamest pilsētu kara laikā, ne visi var un ir gatavi dzīvot mežā. 

Daudzi cilvēki arī gribēs palikt pilsētās, aizsargāt tās un savu īpašumu, policistiem, glābējiem, mediķiem jādara savs darbs, arī daudziem citiem dienestiem kara laikā jāstrādā, arī pašvaldībai nāksies nodrošināt vairākus pakalpojumus. Arī Ukrainas pieredze rāda, ka pilsēta turpina funkcionēt kara laikā. Šobrīd mūsu valsts nostāja ir: patvertne domāta tam, lai apdraudējuma laikā ir, kur patverties. Kad apdraudējuma vairs nav, cilvēkiem jādodas tālāk savās gaitās. Patvertne nav domāta dzīvošanai. Valstij nav domu veidot zemzemes pilsētas un mājas. To nedara arī Ukrainā," atbild L. Ozola.

Savu pazemes dzīvi, ja vēlas, var organizēt arī katrs pats savā īpašumā, protams, cik to atļauj normatīvie akti.

Cilvēkiem daudz jautājumu

Kad saku, ka cilvēkiem joprojām ir vāja izpratne par to, kas ir patvertne, VUGD priekšnieka vietnieks Ivars Nakurts atbild, ka sabiedrībā ir konkurence ar citu informāciju, pietiekami daudz sazvērestības teoriju un muļķību, taču dienesti iespēju robežās darot, cik varot, informācija ir VUGD, "112.lv" mājaslapās un lietotnēs, vairāku pašvaldību, piemēram, Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, mājaslapās ir informācija par patvertnēm – vadlīnijas, biežāk uzdotie jautājumi. Lietotnē "112" sniegtas norādes par tuvākajam patvertnēm mobilajā telefonā arī tad, ja nav interneta. Protams, ja vairs nav elektroenerģijas, ir kritiski, tad jāpaļaujas uz zināšanām un intuīciju.

Rīgas pašvaldība kopš pagājušā gada mikrorajonos rīko seminārus par civilo aizsardzību, tajā skaitā patvertnēm. Kad internetā parādījās Rīgas pašvaldības patvertņu karte, sociālajos tīklos bija daudz komentāru, kritikas un jautājumu. Citēšu vairākus no tiem.

• Smaida Ķirse rakstīja: "Nesapratu. Kādēļ mums jāzina kaut kādas patvertnes? Sākas iebaidīšana?"
• Kaspars Kazeks: "Tas vairs nav slepeni, un krievi zinās, kur slēpjamies."
• Darja Bugai: "Imanta – trešā lielākā pēc iedzīvotāju skaita apkaime – ir pagodināta ar divām patvertnēm. Kāda šīm divām patvēruma vietām ir kapacitāte, konkrēti – cik cilvēkiem tās divas ir domātas?"
• Emīls Kurmis: "Bolderājā un Daugavgrīvā viena patvertne uz visu rajonu ar padsmit tūkstošiem iedzīvotāju."
• Indira Ozola: "Man līdz tuvākai patvertnei tieši piecas autobusa pieturas. Paldies par rūpēm."
• Ilma Rugāja: "Ziepniekkalnā četru objektu puduris lielā mikrorajona vienā nostūrī. Ziepniekkalnā dzīvo apmēram 33 000 iedzīvotāju (pēc 2018. gada datiem). Bet patvertņu kopējā ietilpība paredzēta 3827 cilvēkiem.
• Diana Silarāja: "Paldies! Liels darbs izdarīts! Tikai jautājums: kādi ir plāni uz to teritoriju, kur nav neviens objekts atzīmēts? Šobrīd kartē Purvciems, Pļavnieki, Šķirotava un Dreiliņi kopā izskatās skumīgi. Tas nozīmē, ja tagad būtu nepieciešams meklēt patvērumu, tad vairāk nekā 100 000 iedzīvotājiem joprojām nebūtu ne jausmas, kur doties! Vai skolas nav viens no pirmajiem punktiem, kur iedzīvotājiem pulcēties?"
• Kristīne Nabokina: "Patvertnes ir 2% iedzīvotāju. Kas notiks, kad par vietu tajās sāks cīnīties palikušie 98% iedzīvotāju?"

Ko uz šiem viedokļiem un jautājumiem atbild Rīgas domniece Linda Ozola? "Vieni negrib neko dzirdēt, citi sūkstās, ka par maz informācijas. Starp citu, sākotnēji jau arī no valsts puses nebija vienota viedokļa, ka patvertnes būtu jāreklamē. Bet es domāju, ka ir jāreklamē: lai cilvēki zinātu, un vienlaikus tas ir signāls ienaidniekam, ka nepaļaujamies tikai uz likteni. Jā, daudzās vietās patvertņu ir par maz. Bet visu atbildību tagad nevar novelt tikai uz pašvaldību. Mēs nevaram īsā laikā sagatavot patvertnes visiem. Tā ir arī valsts atbildība, kā arī nepieciešama pašu iedzīvotāju iesaiste – pašorganizēties, runāt ar saviem ģimenes locekļiem, kaimiņiem, nama apsaimniekotāju, sakārtot savus pagrabus. Pēc VUGD aprēķiniem, šobrīd Rīgā varam nodrošināt patvērumu 200 000 cilvēkiem (no tiem 106 000 pašvaldības patvertnēs). Ikdienā Rīgā ir ap miljons cilvēku."

Obligātie nosacījumi patvertnēm

No vadlīnijām par minimālajām prasībām trešās kategorijas patvertnes ierīkošanai (trešās kategorijas patvertnes tātad izveidotas, pielāgojot esošas būves vai to daļas; paredzētas, lai mazinātu ietekmi no sprādziena triecienviļņa, šķembām). Ir obligātie nosacījumi, piemēram:

• Nedrīkst būt mazāka par 20 kvadrātmetriem.
• Sienas un griestu pārsegumi ir uzbūvēti no dzelzsbetona, blokiem vai ķieģeļiem.
• Patvertne ikdienas apstākļos nedrīkst applūst (gruntsūdeņi, virszemes ūdeņi, tehnoloģiskie ūdeņi vai notekūdeņi).
• Patvertnes telpas nedrīkst būt aizkrautas, tām jābūt atbrīvotām no atkritumiem, būvgružiem, konstrukcijām un priekšmetiem ar asām malām, kas varētu radīt papildu apdraudējumu cilvēkiem.
• Patvertni neierīko, ja tur atrodas maģistrālās inženierkomunikācijas: ūdensvads, apkure, kanalizācija, elektrotīkls pārsniedz trīs fāžu strāvu virs 0,4 kv.
• Patvertni aprīko ar elektrību un autonomu apgaismojumu, kas kalpo par avārijas apgaismojumu elektroenerģijas padeves pārtraukumu gadījumā.
• Patvertnē jānodrošina pieejamība dzeramajam ūdenim, ievērojot higiēnas un sanitārās prasības, (ūdensvads, tvertnes, pudeles u.c.), vai jāparedz kārtība, kā to nodrošināt 24 h laikā.
• Patvertnē jānodrošina sanitārie un higiēniskie apstākļi (viens labierīcības risinājums uz 40 cilvēkiem). Labierīcības ir jāveido, lai tās ir viegli kopjamas, bez ārēju pakalpojumu iesaistes.
• Patvertni nodrošina ar pirmās palīdzības aptieciņu.
• Patvertnes telpās paredz atkritumu savākšanas iespējas, nodrošinot tvertnes vai maisus.
• Patvertnē jānodrošina iespēja izmantot mobilos sakarus (piezvanīt operatīvajiem dienestiem – piekļuve internetam (Wi-Fi punkti) un iespējai uzlādēt elektroierīces.

Patvertne zem kultūras nama

Ķekavas novadā ikdienā uzturas ap 30 tūkstoši iedzīvotāju. Pašvaldības īpašumos atzīmēta un lietotnē atrodama 21 patvertne, kas var uzņemt 7500 cilvēku. Ir arī piefiksētas trīs liela izmēra telpas privātīpašumos, kas var tikt piemērotas patvertnei.

Ķekavas kultūras nama direktore Vēsma Ozoliņa smej, ka patvertne varot uzņemt apmēram tik daudz dalībnieku, cik ir pašdarbības kolektīvos.

Foto: Artis Drēziņš / Latvijas Mediji

Ar pašvaldības civilās aizsardzības un drošības speciālistu Mārtiņu Ansonski satiekos Ķekavas centrā kultūras namā. Kauns atzīties: divdesmit gadus dzīvoju Ķekavā un nezināju, ka namam ir arī pazemes stāvs. Dzelzsbetona kultūras namu 1970. gadā uzcēla putnu fabrika "Ķekava", pazemes stāvu atvēlot patērētāju biedrības cehiem un citām vajadzībām. 1995. gadā namu pārņēma pašvaldība un pazemes stāvā pamazām iekārtoja mēģinājumu telpas dažādiem kultūras kolektīviem un radošajām darbnīcām.

2022. gadā, kad Krievijā sāka pilna mēroga karu ar Ukrainu, kultūras nams jau gandrīz pilnībā atbilda patvertņu vadlīnijām, pēc kurām VUGD vēlāk apzināja patvertnes Latvijā. Vēl vairāk: tas jau divreiz tika izmantots kā patvertne. Kad bija spridzināšanas draudi bērnudārzam un kad upītes krastos atrada divas kara laiku bumbas, uz pazemes stāvu pārvietoja bērnudārza audzēkņus.

Ķekavas centrā kultūras nama pazemes stāvs atbilst patvertņu prasībām.

Foto: Artis Drēziņš / Latvijas Mediji

Lai izpildītu visas prasības patvertnei, parastās lampas tika nomainītas ar ekonomiskākām LED spuldzēm, vēl jāaizbūvē neliels stikla sienas gabals, jāatrisina civilizēta invalīdu nokļūšana telpās, kā arī jāparūpējas par atsevišķu sanitāro mezglu: gadījumā, ja pilsētas kanalizācija vairs nedarbojas. Jau tagad pazemes stāvā ir tualetes un dušas telpas, četras izejas un divas vēl var ātri izveidot, piespiedu un parastā ventilācija. Pagaidām patvertnei pielāgoti 350 m2 un tā varot uzņemt 420 cilvēkus. Kā smej kultūras nama direktore Vēsma Ozoliņa, apmēram tik daudz dalībnieku ir pašdarbības kolektīvos.

Kā saka M. Ansonskis, 24 stundu laikā pazemes stāvs apdraudējuma gadījumā jāatbrīvo no visa liekā un vietā jāsanes nepieciešamais, kas jau glabājas noliktavās, piemēram, mobilās gultas ar segām, ģeneratori, akumulatori un citas mantas. Apzināti pārtikas un ūdens piegādātāji. Patvertnes atslēgas ir pie kultūras nama darbiniekiem, tuvākais dzīvo simts metru attālumā. Pēc būtības durvju atvēršana esot dažu minūšu jautājums.

Ja pie kultūras nama aktivizē aplikāciju "112", tajā uzrādās, ka 300 metru attālumā ir vēl četras patvertnes: zem ambulances, privātskolas, ideju centra un pašvaldības administrācijas ēkas.

Ķekavas centrā kultūras nama pazemes stāvs atbilst patvertņu prasībām.

Foto: Artis Drēziņš / Latvijas Mediji

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Foto: Latvijas Mediji

Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.

Foto: Publicitātes