Grāmatu blogeri par aizkustinošo stāstu "Mans brālis ķer dinozaurus"

Grāmatas, caur kurām autors izdzīvo sarežģītas un smagas tēmas, ne tikai atspoguļo dzīves grūtības, bet arī spēj iedvesmot citus cilvēkus, kas saskaras ar līdzīgiem izaicinājumus. Šādi literāri darbi spēj kalpot kā ceļvedis, kas pavada lasītājus cauri dzīves apakšstrāvojumiem, iedrošinot ne tikai izprast, bet arī pārvarēt dzīves pārbaudījumus. Viena no šādiem darbiem ir arī itāļu rakstnieka Džākomo Macariola grāmata "Mans brālis ķer dinozaurus", kurā autors no personīgi izdzīvotās pieredzes spēj iedrošināt lasītāju nepadoties.

Anotācija: Tev ir pieci gadi, divas māsas, un tu ļoti vēlētos, kaut būtu arī mazāks brālītis, ar kuru kopā spēlēt futbolu. Kādu vakaru vecāki paziņo, ka tev būs brālis un ka viņš būs īpašs. Tu esi laimīgs – "īpašs" tev nozīmē "supervaronis". Tu pat izvēlies viņa vārdu: Džovanni. Kad Džovanni piedzimst, tu pamazām saproti, ka, jā, viņš atšķiras no citiem, bet viņam nav superspēju. Tad tu uzzini frāzi "Dauna sindroms", un sākotnējais prieks pārvēršas nepatikā, pat kaunā. Tikai vēlāk sapratīsi, ka sākotnējā doma nemaz nebija tik nepareiza. Ļauj Džovanni dzīvespriekam pārņemt tevi savā varā un secināt, ka, iespējams, viņš patiešām ir supervaronis. Un katrā gadījumā – tavs labākais draugs.

Džākomo Macariola (Giacomo Mazzariol) grāmatas jauniešiem "Mans brālis ķer dinozaurus".

Foto: Publicitātes

Šis ir pavisam patiess stāsts, kas pārsteidz, aizkustina, liek smieties un ir iekarojis miljoniem lasītāju sirdis, tostarp arī Latvijas. Šādas grāmatas ne tikai spēj vairot empātiju, nodrošinot emocionāla ceļveža lomu, bet spēj arī mainīt lasītāja perspektīvu dažādos jautājumus un veicināt atšķirīgā pieņemšanu līdzcilvēkos. 

Grāmatu blogere Zane Berce

"Patiess stāsts par brāļiem, ilūzijām, kaunu, ģimeni un īpašajiem bērniem. Īpašā bērna ienākšana ģimenē ir pārbaudījums ikvienam – gan vecākiem, gan brāļiem un māsām. Autors dalījies ar savu pieredzi ģimenē ienākot bērnam ar Dauna sindromu caur bērna skatupunktu. Piecgadnieka ilūzijas un pusaudža kauns, liks just līdzi jebkura vecuma lasītājam. Autors atklājis sajūtas, kuras būtu kauns stāstīt citiem, kad esi izaudzis un saproti, kas ir kas, bet pusaudžu gados tās ir normālas un šāda dalīšanās var palīdzēt citiem izprast savas emocijas vai īpašos bērnus.

Džākomo brālis attēlots tik dzīvespriecīgs un foršs, ka šo varoni iemīlēs jebkurš, tāpat arī pašu Džākomo, pat, ja brīžiem liksies, kā viņš tā par savu brāli, katrā lappusē jūtama milzīgā brāļu mīlestība.

Noteikti iesaku izlasīt stāstu par Džākomo un Džovanni gan jauniešiem, gan vecākiem, tā vairos emocionālo inteliģenci, empātiju un sapratni pret savādāko."

Rakstniece Inga Grencberga

"Šī ir kļuvusi par vienu no manām šī gada mīļākajām grāmatām! Autors par kopābūšanu ar savu brāli saka [raksta] - tas ir kā iet ar sauli kabatā! Ļoti gaiša un ļoti sirsnīga grāmata. Aizkustinoša un jautra. Ļoti VAJADZĪGA! Gan mums pieaugušajiem, gan bērniem un pusaudžiem."

Grāmatu blogere Sandra Koka

"Džākomo Macariola grāmata par savu brāli, kuram ir par vienu hromosomu vairāk "Mans brālis ķer dinozaurus" mani gan saraudināja, gan sasmīdināja. Brīžam skumja un iekšēju emociju plosīta, brīžam ironiski sadzīviska, piebirusi dzīves kurioziem pilna, bet visā visumā tik gaiši sirdsilta, ģimeniska mīļuma un iejūtības pilna.

Mums ikvienam ir superspējas, kas īpašs un dažkārt gluži vienkārši kaut kas savādāks kā citiem. Īpašā brāļa ienākšana Macariola ģimenē nav vienkārša, neziņas pilna un tajā pat laikā apņēmības pilna.

Iespēja vērot no malas šīs itāļu ģimenes attiecības un spēju problemātiskām situācijām pieiet ar atvērtu sirdi, ir apbrīnojami. Pat, ja gribētos dzirdēt vecāku patiesās sajūtas brīžos, kad ne vienmēr ir viegli un vienkārši, šis tomēr ir Džākomo stāsts par ceļu uz draudzību ar savu brāli Džovanni, kuram ir dauna sindroms. Un, pat, ja īpašajam šeit ir atvēlēta centrālā loma, šeit ir daudz par bērnību, itāļu ģimeni un sabiedrību.

Džovanni ienākšana ģimenē maina ne tikai pašu ģimeni, bet arī cilvēku apkārt.

Brīnišķīga un aizkustinoša grāmata."

Grāmatu blogere un jogas skolotāja Kristīne Somere

"Itāļu rakstnieka Džākomo Macariola patiesos notikumos balstītais romāns pusaudžiem "Mans brālis ķer dinozaurus", jau ir iekarojis miljoniem lasītāju sirdis visā pasaulē un es ticu, ka arī mūsu latviešu sirdis pukstēs straujāk lasot šo stāstu par brāli, kuram ir par 1 hromosomu vairāk.

Jaunais autors šajā grāmatà raksta par kādu itāļu ģimeni, kuras dzīve mainās brīdī, kad viņu ģimenē ienāk brālis ar Dauna sindromu. Smiekli un asaras, aizvainojums, dusmas un kauns, arī netaisnība ir tās sajūtas, ko piedzīvo Džākomo domājot par savu brāli.

Grāmata nedaudz pieskaras arī tam, kā pret cilvēkiem ar šādu sindromu un viņu tuviniekiem izturas apkārtējie.

Lai arī stāsts galvenokārt ir par Džākomo iekšējo cīņu brāļa pieņemšanā, nevar noliegt, ka stāsta centrālā figūra ir Džo, caur kura prizmu atklājas arī citi stāsta varoņi.

Ļoti aizkustinošs un spēcīgs stāsts, kuram ir vieta katrā grāmatu plauktà, jo runā par tēmu, kura ir aktuāla arī mūsdienu sabiedrībā- kā pieņemt un saprast citādo un nebaidīties no tā.

Frāzi, ko māsa saka Džākomo: “Ļauj viņam! Ļauj viņam būt! Dzīvē ne vienmēr visam ir jābūt pareizi” man gribas ik pa laikam atgādināt arī pašai sev - "Ļauj dzīvei būt!""

Grāmatu blogere Līva Alksne 

"Džākomo Macariola "Mans brālis ķer dinozaurus" lasāmvēlmju sarakstā biju ielikusi, jo šī grāmata parāda atšķirīgo mums apkārt. Džākomo brālim Džovanni ir par vienu hromosomu vairāk un ar ikkatru cilveku viņš veido savu individuālo saskarsmes pasauli. Džo pasaule ir te un tagad, viņš dzīvo miklī. Cik gan kaismīgi Džākomo bija gaidījis brāli, lai mājās beidzot būtu dzimumu līdzsvars! Nav viegli būt divu māsu brālim, īpaši skaļā itāļu ģimenē. Džo nav tāds brālis, kā Džākomo bija iedomājies, bet visu jau nemaz nav iespējams izdomāt. Man šķiet, ka svarīgākais, ko mazais brālis iemācīja lielajam, ir ļauties. Un ļauties patiešām nav nemaz tik viegli. Ļoti, ļoti skaists stāsts, pilns mīlestības, bet arī parāda, kādiem emociju kalniņiem jāiziet cauri jaunietim, kura brālis ir atšķirīgs, kuram ir dauna sindroms. Agrīnos pusaudža gados Džākomo piedzīvo gan dusmas, gan kaunu, nestāsta jaunajiem skolas draugiem par to, ka viņam vispār ir brālis. Un tas viss ir pilnīgi normāls posms, kuram jaunietis izgāja cauri, pārkāpa pāri, saprata savu kaunu un emocijas. Šo grāmatu paķēru bibliotēkā, bet labprāt ieviesīšu arī dēlu grāmatplauktā, kad radīsies iespēja, un iesaku izlasīt arī citiem lieliem un maziem cilvēkiem. Šis ir stāsts par ļoti stipriem cilvēkiem, kuri prot paskatīties ar ironiju pāri ķibelēm."

Dažreiz vārdiem ir īpaša spēja iekļūt sirdīs un grāmatas par dzīves grūtībām tieši to arī dara - iejaucas lasītāja dzīvē ar dziļu emocionālu iespaidu. 

Grāmatu meklē šeit.