Jau šomēnes pašu ražotā biometāna eksportu iecerējuši uzsākt divi Latvijas lauksaimniecības produktu ražošanas un pārstrādes uzņēmumi: akciju sabiedrības "Balticovo" māsas uzņēmums SIA "Egg Energy" un akciju sabiedrība "Agrofirma Tērvete".
SIA "Egg Energy" biometānu "Gaso" sadales tīklā sāks iespiest otrdien, 19. martā, bet "Agrofirma Tērvete" ne vēlāk kā šā mēneša beigās.
Latvijas Biogāzes asociācija ziņo, ka līdz šā gada beigām biometāna ražošanu un pārdošanu sāks vēl vismaz trīs četras biogāzes ražotnes, toskait trīs "Baltcap" ražotnes Iecavā, Elejā un Daugavpilī. Savukārt gāzes pārvades operators "Conexus Baltic Grid" ziņo, ka nākamajā gadā Džūkstē ekspluatācijā nodos pirmo biometāna iespiešanas punktu, kur saimnieki no apkārtnes biometāna ražotnēm savu produktu varēs laist apritē.
Attīstība notikusi strauji – neraugoties uz to, ka valsts atbalsta programmu biometāna ražošanai no biogāzes sāka gatavot tikai pavisam nesen.
"Pavērsiens valsts energoneatkarības stiprināšanā, ražojot dabai draudzīgu degvielu no atjaunojamajiem resursiem un ražošanas atkritumiem, kas turklāt izdala mazāk emisiju,"
tā būtisku Latvijā ražotā biometāna daudzuma ienākšanu saimnieciskajā apritē raksturo nozares eksperti.
Biometāns aizvieto fosilo degvielu un kurināmo, tomēr pagaidām Latvijā nav īpaši pieprasīts, tāpēc jauno ražotāju plāni par biometāna tirdzniecību saistās galvenokārt ar eksportu.
Bāze – kūtsmēsli
Gan "Egg Energy", gan "Agrofirma Tērvete" biometāna ražošanā izmanto kūtsmēslus, no kuriem vispirms ražo biogāzi. No tās biometāna ražošanas procesā atdala ogļskābo gāzi un piemaisījumus, iegūstot gāzi ar vismaz 95% lielu metāna īpatsvaru. Biometāna molekula ir tāda pati kā dabasgāzes molekula, atšķirība ir vien ieguves avots – biometānu parasti iegūst no visa veida lauksaimniecības un pārtikas atlikumproduktiem (var iegūt no visiem organiskajiem produktiem).
Latvijā līdz šim 46 biogāzes ražotnēs ražoto biogāzi izmantoja elektroenerģijas, siltuma un ļoti augstas kvalitātes augsnes mēslojuma (digestāta) ražošanai, tomēr Eiropas Savienības (ES) izvirzītais klimata neitralitātes mērķis rosinājis no dažādu lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu atkritumiem ražotās biogāzes izmantošanu padarīt vēl efektīvāku. Biometānu daudzās valstīs plaši izmanto kā fosilās degvielas aizstājēju transporta, tostarp sabiedriskā transporta, nozarē, kā arī ēku apkurē.
"Eiropas Biogāzes asociācija ir aprēķinājusi, ka viena biometāna megavatstunda dod papildu pienesumu valsts tautsaimniecībai līdz pat 170 eiro,"
uzsver Latvijas Biogāzes asociācijas (LBA) valdes locekle, inženierzinātņu doktore Kristīne Veģere.
Piebildīšu, ka biometānu Latvijā jau daudzus gadus ražo, piemēram, Limbažu pagasta SIA "Grow Energy", kas to izmanto sava autoparka un vairāku traktoru darbināšanai. "Grow Energy" biometānu iegūst no biogāzes, kuras ražošanā ir izmantoti kūtsmēsli un dzīvnieku līķi. Biometāna izmantošana smagajā transportā ir ne tikai dabai draudzīga (dīzeļdegvielas aizstāšana ar biometānu mazina emisijas par 206%), bet arī ļauj ietaupīt naudas izdevumus par 20–30%, "Latvijas Avīzei" pirms vairākiem gadiem ziņoja uzņēmuma pārstāvji. Vieglā automašīna "Škoda" uz 100 km nobraukuma tērē četrus kilogramus biometāna, kas līdzvērtīgs sešiem litriem dīzeļdegvielas.
Negaida ES un valsts atbalstu
AS "Balticovo" māsas uzņēmums "Egg Energy" pēc biogāzes attīrīšanas iegūto biometānu ievadīs gāzes sadales operatora "Gaso" sadales tīklā, bet "Agrofirma Tērvete" savā saimniecībā ražoto gāzi sašķidrinās un ar konteineriem sūtīs uz Vāciju, kur pēc šīs zaļās biodegvielas ir ļoti liels pieprasījums. Abi daudznozaru lauksaimniecības uzņēmumi jau saņēmuši vajadzīgos kvalitātes sertifikātus un atļaujas. "Balticovo" arī pārbaudījis iekārtas darbībā. Divi pirmie uzņēmumi bez valsts atbalsta sāks attīstīt jaunu uzņēmējdarbības virzienu, vienlaikus izsakot nožēlu, ka Latvijā pēc ekonomiski attīstītajās valstīs dažādiem mērķiem izmantotā biometāna pagaidām nav pieprasījuma.