Overcast 3 °C
O. 23.04
Georgs, Jurģis, Juris
"Mūsu biometāna ražotnei nebija iespējams "pieslēgties" kādam gāzesvadam, tāpēc lemts par biometāna sašķidrināšanu, saspiešanu, sūknēšanu konteinerā un nogādāšanu pircējam Vācijā," skaidro AS "Agrofirma Tērvete" enerģētikas nozares vadītājs Andris Ramons.
"Mūsu biometāna ražotnei nebija iespējams "pieslēgties" kādam gāzesvadam, tāpēc lemts par biometāna sašķidrināšanu, saspiešanu, sūknēšanu konteinerā un nogādāšanu pircējam Vācijā," skaidro AS "Agrofirma Tērvete" enerģētikas nozares vadītājs Andris Ramons.
Foto: Dainis Bušmanis / Latvijas Mediji

Jau šomēnes pašu ražotā biometāna eksportu iecerējuši uzsākt divi Latvijas lauksaimniecības produktu ražošanas un pārstrādes uzņēmumi: akciju sabiedrības "Balticovo" māsas uzņēmums SIA "Egg Energy" un akciju sabiedrība "Agrofirma Tērvete".

SIA "Egg Energy" biometānu "Gaso" sadales tīklā sāks iespiest otrdien, 19. martā, bet "Agrofirma Tērvete" ne vēlāk kā šā mēneša beigās.

Latvijas Biogāzes asociācija ziņo, ka līdz šā gada beigām biometāna ražošanu un pārdošanu sāks vēl vismaz trīs četras biogāzes ražotnes, toskait trīs "Baltcap" ražotnes Iecavā, Elejā un Daugavpilī. Savukārt gāzes pārvades operators "Conexus Baltic Grid" ziņo, ka nākamajā gadā Džūkstē ekspluatācijā nodos pirmo biometāna iespiešanas punktu, kur saimnieki no apkārtnes biometāna ražotnēm savu produktu varēs laist apritē.

Attīstība notikusi strauji – neraugoties uz to, ka valsts atbalsta programmu biometāna ražošanai no biogāzes sāka gatavot tikai pavisam nesen.

"Pavērsiens valsts energoneatkarības stiprināšanā, ražojot dabai draudzīgu degvielu no atjaunojamajiem resursiem un ražošanas atkritumiem, kas turklāt izdala mazāk emisiju," 

tā būtisku Latvijā ražotā biometāna daudzuma ienākšanu saimnieciskajā apritē raksturo nozares eksperti.

Biometāns aizvieto fosilo degvielu un kurināmo, tomēr pagaidām Latvijā nav īpaši pieprasīts, tāpēc jauno ražotāju plāni par biometāna tirdzniecību saistās galvenokārt ar eksportu.

Bāze – kūtsmēsli

Gan "Egg Energy", gan "Agrofirma Tērvete" biometāna ražošanā izmanto kūtsmēslus, no kuriem vispirms ražo biogāzi. No tās biometāna ražošanas procesā atdala ogļskābo gāzi un piemaisījumus, iegūstot gāzi ar vismaz 95% lielu metāna īpatsvaru. Biometāna molekula ir tāda pati kā dabasgāzes molekula, atšķirība ir vien ieguves avots – biometānu parasti iegūst no visa veida lauksaimniecības un pārtikas atlikumproduktiem (var iegūt no visiem organiskajiem produktiem).

Latvijā līdz šim 46 biogāzes ražotnēs ražoto biogāzi izmantoja elektroenerģijas, siltuma un ļoti augstas kvalitātes augsnes mēslojuma (digestāta) ražošanai, tomēr Eiropas Savienības (ES) izvirzītais klimata neitralitātes mērķis rosinājis no dažādu lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu atkritumiem ražotās biogāzes izmantošanu padarīt vēl efektīvāku. Biometānu daudzās valstīs plaši izmanto kā fosilās degvielas aizstājēju transporta, tostarp sabiedriskā transporta, nozarē, kā arī ēku apkurē. 

"Eiropas Biogāzes asociācija ir aprēķinājusi, ka viena biometāna megavatstunda dod papildu pienesumu valsts tautsaimniecībai līdz pat 170 eiro," 

uzsver Latvijas Biogāzes asociācijas (LBA) valdes locekle, inženierzinātņu doktore Kristīne Veģere.

Piebildīšu, ka biometānu Latvijā jau daudzus gadus ražo, piemēram, Limbažu pagasta SIA "Grow Energy", kas to izmanto sava autoparka un vairāku traktoru darbināšanai. "Grow Energy" biometānu iegūst no biogāzes, kuras ražošanā ir izmantoti kūtsmēsli un dzīvnieku līķi. Biometāna izmantošana smagajā transportā ir ne tikai dabai draudzīga (dīzeļdegvielas aizstāšana ar biometānu mazina emisijas par 206%), bet arī ļauj ietaupīt naudas izdevumus par 20–30%, "Latvijas Avīzei" pirms vairākiem gadiem ziņoja uzņēmuma pārstāvji. Vieglā automašīna "Škoda" uz 100 km nobraukuma tērē četrus kilogramus biometāna, kas līdzvērtīgs sešiem litriem dīzeļdegvielas.

Ražotāji prognozē, ka visticamāk, arī Latvijā lauksaimniekus ar izdevīgiem nosacījumiem rosinās tehnikas parka darbināšanai izmantot biometānu. Attēlā – AS “Agrofirma Tērvete” biometāna ražotne.

Negaida ES un valsts atbalstu

AS "Balticovo" māsas uzņēmums "Egg Energy" pēc biogāzes attīrīšanas iegūto biometānu ievadīs gāzes sadales operatora "Gaso" sadales tīklā, bet "Agrofirma Tērvete" savā saimniecībā ražoto gāzi sašķidrinās un ar konteineriem sūtīs uz Vāciju, kur pēc šīs zaļās biodegvielas ir ļoti liels pieprasījums. Abi daudznozaru lauksaimniecības uzņēmumi jau saņēmuši vajadzīgos kvalitātes sertifikātus un atļaujas. "Balticovo" arī pārbaudījis iekārtas darbībā. Divi pirmie uzņēmumi bez valsts atbalsta sāks attīstīt jaunu uzņēmējdarbības virzienu, vienlaikus izsakot nožēlu, ka Latvijā pēc ekonomiski attīstītajās valstīs dažādiem mērķiem izmantotā biometāna pagaidām nav pieprasījuma.

Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) 2022. gada maijā apstiprināto "RePowerEU" plānu 2030. gadā biometāna patēriņam ir jāaizvieto dabasgāzes patēriņš par 20%, 

ziņo Eiropas Komisija. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) 2023. gada beigās publicētajā precizētajā Nacionālajā klimata un enerģētikas plānā 2021.–2023. gadam secina, ka, izmantojot Latvijas biometāna ražošanas potenciālu, iespējams pilnībā aizstāt visu dabasgāzes patēriņu mājsaimniecībās.

KEM pirms vairākiem mēnešiem sāka gatavot nosacījumus programmai, kas paredzēs atbalstu biogāzes ražotņu saimniekiem biogāzes attīrīšanas iekārtu uzstādīšanai, biometāna pārvadāšanai un uzpildei vajadzīgās infrastruktūras izveidei. Tātad valsts rosinās biogāzes pārveidi par biometānu un tādējādi mazinās fosilo energoresursu izmantošanu.

Attīstīs arī citus biznesus

Gan "Balticovo" grupas uzņēmums, gan arī "Agrofirma Tērvete" savu biometāna ražošanai un pārdošanai vajadzīgo infrastruktūru uzbūvēja bez valsts atbalsta. "Balticovo" šajā projektā ieguldīja vairāk nekā desmit miljonus eiro, "Agrofirma Tērvete" ieguldījuma summu sola nosaukt pēc pirmās kravas nosūtīšanas uz Vāciju. AS "Balticovo" valdes loceklis Toms Auškaps teic, ka pēc biometāna pārdošanas procesa sakārtošanas uzstādīs pārtikas ogļskābās gāzes ražošanas iekārtu, kur izmantos no biogāzes atdalīto ogļskābo gāzi. Uzņēmumā arī apsverot iespēju nākotnē biometānu izmantot sava autoparka darbināšanai. Gada laikā Ziemeļeiropas lielākais olu ražotājs pavisam no biometāna ir iecerējis ražot 100 000 GWh līdzvērtīgu enerģijas daudzumu. Biometānu Iecavā ražos vairāk, nekā visam Bauskas novadam vajag dabasgāzi. "Iecavas novietnēs patlaban ir 3,5 miljoni vistu un jaunputnu, kas ik dienu apēd aptuveni 450 tonnas graudu un gada laikā "ražo" gandrīz 80 000 tonnu kūtsmēslu, kas patlaban nonāk četros bioreaktoros. Tajos fermentācijas procesā iegūst biogāzi, to var dedzināt, ražot siltumu un elektroenerģiju. 

Reklāma

No digestāta, sausnes atlikuma ražojam granulēto mēslojumu, kuru žāvē ar tās pašas gāzes ražoto siltumu. Kad OIK maksājumu atcēla, sapratām, ka ir jāpielāgojas situācijai, un lēmām par biometāna ražošanas sākšanu. 

Biometāna ražošanai svarīga ir zaļā enerģija, kuru iegūstam no pērn ekspluatācijā nodotā 2,3 MW jaudas saules parka," tā T. Auškaps. Patlaban Iecavā biogāzes ražošanai būvē vēl divus reaktorus. Visticamāk, "Balticovo" ir pirmais olu ražotājs Eiropā, kas no putnu kūtsmēsliem ražoto biometānu nodod/pārdod gāzes sadales tīklā. Šā produkta vērtību īpaši ceļ biometāna izejviela – putnu kūtsmēsli, kas, nonākot dabā, radītu daudz kaitīgo emisiju un piesārņojuma.

AS "Balticovo" māsas uzņēmums "Egg Energy" lepojas, ka tagad biometānu Iecavā ražos vairāk, nekā visam Bauskas novadam vajag dabasgāzi.

No Kroņauces cisternās uz Vāciju

AS "Agrofirma Tērvete" enerģētikas nozares vadītājs Andris Ramons atceras, ka 2012. gadā Kroņaucē sākta liellopu novietnes 3000 slaucamajām govīm būvniecība (saimniecībā ir arī tikpat daudz jaunlopu), bet gadu vēlāk blakus novietnei sāka būvēt biogāzes ražotni. Iemesls – viens liellops ik dienu atbrīvojas no aptuveni 50 kg kūtsmēslu, "kas kaut kur ir jāliek". Līdz 2023. gadam saimniecībā bija šāds biogāzes ražošanas un izmantošanas modelis: visus kūtsmēslus pa caurulēm sūknē uz diviem bioreaktoriem ar kopējo 2 MW jaudu, kur koģenerācijas režīmā ražo elektroenerģiju, siltumu un tvaiku. 

"Ar tvaiku nodrošinām ražotni alus darītavā, ar siltumu sildām ciematu, sporta zāli un bērnudārzu, skolu un visu, kas vajadzīgs, toskait fermu. 

Biogāzes ražotnē siltums ir vajadzīgs pašpatēriņam, reaktors ir jāsilda. "Pēc OIK atcelšanas lēmām, ka attīrīsim biogāzi un ražosim biometānu. Biogāzei metāna skaitlis ir līdz 58%, biometānam līdz 99,9%. Tā ir tīra gāze, turklāt tā ir zaļā gāze, kuras izcelsme ir kūtsmēsli, nevis naftas produkti, kas ņemti no zemes dzīlēm. Digestātu mēs savācam lagūnās un divas reizes gadā, kā atļauts, liekam uz savas saimniecības laukiem," teic A. Ramons.

AS "Agrofirma Tērvete" nebija iespējams "pieslēgties" kādam gāzesvadam, tāpēc lemts par biometāna sašķidrināšanu, saspiešanu, sūknēšanu konteinerā un nogādāšanu pircējam Vācijā.

A. Ramons nekomentē ieceres par ražotā biometāna daudzumu, viņš par šo tēmu būšot gatavs runāt pēc mēneša, kad pircējam uz Vāciju būs aizsūtītas pirmās kravas. Saimniekus, kas kopj liellopu ganāmpulkus ar vairākiem simtiem dzīvnieku, viņš aicina vērtēt Vācijas un Nīderlandes kolēģu pieredzi. Iepriekš nosauktajās valstīs pie 200 govju ganāmpulku novietnēm ir 250 kW jaudas mazās biogāzes ražotnes. "Tās ir uzbūvētas pēc ļoti populārajiem standarta projektiem. Būvniecībai ir vajadzīgs vairāk nekā miljons eiro, ko līdzfinansē valsts. Vācijā savukārt 8–10 mazās biogāzes ražotnes biogāzi sūknē gāzesvadā, aizpumpē uz pārstrādi, kas pieder pašvaldībai un kas ražo biometānu un siltumu," tā A. Ramons. 

Viņš piebilst – visticamāk, arī Latvijā lauksaimniekus ar izdevīgiem nosacījumiem rosinās tehnikas parka darbināšanai izmantot biometānu.

Valsts lielie mērķi

KEM Stratēģiskās koordinācijas departamenta direktores vietniece Baiba Jakobsone uzsver – enerģētikas nozares veidotājs ir ES Zaļais kurss. Tā mērķis ir mazināt dabai nedraudzīgās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Fosilo resursu nomaiņa ar atjaunīgajiem resursiem ietver pasākumus visās tautsaimniecības nozarēs. B. Jakobsone vērš uzmanību, ka Latvijā ir attīstītas lopkopības un putnkopības nozares, kurām raksturīgs liels daudzums salīdzinoši nelielu saimniecību. Šā iemesla dēļ valstij ir potenciāls izmantot lauksaimniecības blakusproduktus (atlikumproduktus) biometāna ražošanai.

Degvielas piegādātājiem līdz 2030. gadam būs jānodrošina siltumnīcefekta emisiju gāzu samazinājums par 16%, teic KEM. Tas nozīmē, ka degvielas uzpildes stacijās kā vienam no moderno degvielu piedāvājumiem vajadzētu būt arī biometānam. Un vajadzētu arī rasties pieprasījumam pēc biometānu izmantojošām automašīnām. 

B. Jakobsone teic, ka katrs degvielas tirgotājs varēšot izvēlēties pasākumus, lai palielinātu atjaunīgās enerģijas īpatsvaru savā portfelī. 

Tās varot būt kombinētas darbības vai, piemēram, viens izvēlēts risinājums. Un te var būt runa par biodegvielas piejaukumu fosilajai degvielai, kā arī biogāzes (biometāna) un elektroenerģijas izmantošanu.

Sāk gatavot atbalsta programmas

Pērn aktualizētajā Nacionālajā klimata un enerģētikas plānā 2021.–2030. gadam ir iekļauta nepieciešamība rosināt biometāna ražošanu un tā ievadīšanu esošajā gāzes apgādes sistēmā. KEM redakcijai ziņoja, ka biometāna izmantošanu ir iecerēts veicināt transporta nozarē lielas noslodzes transportlīdzekļos, lauksaimniecībā (transportlīdzekļos, tehnikā un stacionārajās iekārtās), kā arī siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā.

Valsts ir iecerējusi atbalstīt sašķidrinātā vai saspiestā metāna uzpildes punktu uzstādīšanu, vairāk koncentrējoties uz lielas noslodzes kravas transportu, sabiedrisko transportu un jūras transportu. KEM ziņo, ka gatavos noteikumus, kas rosinās saspiestā metāna, jo īpaši saspiestā biometāna, izmantošanu iepriekš nosauktajās transporta nozarēs. Piemēram, nosakot prasības tiem kravas transportlīdzekļiem, kas izmanto pilsētas infrastruktūru, piegādes transportlīdzekļiem, atkritumu apsaimniekošanas transportlīdzekļiem vai sabiedriskajam transportam. Tāpat biometāns esot efektīvs risinājums atjaunīgo resursu piejaukumam jūras transportā. Alternatīvo degvielu uzpildes un lieljaudas uzlādes staciju izbūvei TEN-T autoceļu tīklā kopā ir iezīmēti 32 miljoni eiro.

KEM "RePowerEU" finansējuma programmu gatavo vien dažus mēnešus, jo no Eiropas Komisijas apstiprinājums saņemts vien aizvadītā gada beigās. B. Jakobsone teic, ka pirmā reģionālā biometāna ievades punkta izveide Džūkstē ir iecerēta nākamajā gadā un šī pilotprojekta izmaksas būs aptuveni 1,5 miljoni eiro. To plānots apmaksāt no ES "RePowerEU finansējuma. Šo biometāna ievades punktu veidos vienotais gāzes pārvades un glabāšanas tīkla operators "Conexus Baltic Grid".

Lai rosinātu biogāzes ražotnes ražot biometānu un ievadīt to sadales vai pārvades tīklā, ir iecerēts īstenot atbalsta programmu biometāna ražošanas iekārtu uzstādīšanai, 

kā arī biometāna transportēšanai vai uzpildei nepieciešamās infrastruktūras izveidei, tostarp izveidojot pieslēgumus pie gāzes pārvades vai sadales tīkliem. KEM nenosauc termiņu šīs atbalsta programmas izveidei. Pēc neoficiālas informācijas, to varētu piedāvāt ne agrāk kā šā gada beigās.

Zemkopības ministrija (ZM) savukārt ziņo, ka specifisks atbalsts biogāzes nozarei ministrijas pārziņā esošajās ES fondu atbalsta programmās nav paredzēts. Tomēr jau kopš 2021. gada Latvijas Lauku attīstības programmā 2014.–2020. gadam, kuru īsteno arī pārejas periodā (līdz 2025. gadam), pasākumā "4. Ieguldījumi materiālajos aktīvos apakšpasākumā 4.1. Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās" var pretendēt uz atbalstu lauksaimniecības tehnikas pārbūvei, lai nodrošinātu alternatīvās enerģijas izmantošanu, – aprīkotas ar hibrīda, elektrības, biogāzes, saspiestas dabasgāzes, ūdeņraža šūnu un citiem alternatīvo enerģijas avotu dzinējiem. Šāda pieeja turpināta arī ES Kopējās Lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam īstenošanā. Lauksaimnieki par šādu atbalstu līdz šim neesot interesējušies, ziņo ZM.

Perspektīva – smago kravu pārvadājumi

Inženierzinātņu doktore Kristīne Veģere paredz, ka biometānam vislielākais "svars" būs smago kravas pārvadājumu nozarē: 

"Nav alternatīvas, par biometānu nav nekā izdevīgāka. To atzīst arī citas ES dalībvalstis.

Biometānu kravu pārvadājumu nozarē līdz 2035. gadam patlaban redz kā vienīgo iespēju. Kravas automašīnas ar elektriskajiem dzinējiem spēj veikt ierobežotu attālumu."

Eksperte teic, ka ES transporta nozarē biometāns varētu aizstāt 10–15% šā brīža patēriņu, Latvijā pat 20%. ES paredz, ka, tuvojoties 2050. gadam, biometānu aizvien vairāk izmantos kā siltuma avotu. "Latvijai patlaban ir ļoti laba infrastruktūra dabasgāzes izmantošanai, kur ļoti labi var iekļauties arī biometāns. "Rīgas siltums" vai "teci" siltumu var ražot arī no biometāna, nevis no dabasgāzes. Šķeldas ražošana tomēr daļēji būs ierobežota," teic K. Veģere.

Viņa atzīst, ka patlaban KEM ir ļoti grūti atgūt piecos gados iekavēto (biogāzes nozarē nav īstenots neviens projekts), ministrijas eksperti esot pārslogoti. Biogāzes ražotņu saimnieki vēl pat nezina par nosacījumiem valsts atbalsta saņemšanā. Salīdzinājumam – Čehijā ieguldījumiem biogāzes projektos ir atvēlēti divi miljardi eiro, Lietuvā ir apstiprināti vismaz desmit jaunu biogāzes ražotņu projekti, kur uzņēmēji saņems 60% ES un valsts līdzfinansējuma. Aktīva pāreja uz biometāna ražošanu notiekot arī citās ES dalībvalstīs. Latvijā rosība un interese ir, būtisku rezultātu ir maz. Uzņēmēji aizvien biometāna ražošanā iegulda vien savu naudu.

Latvijas Biogāzes asociācija aicina sabiedrību mainīt domāšanu, jo biometāns ir vietējā degviela un tā ražošana palīdz risināt atkritumu pārstrādes un atkritumu saimniecības izaicinājumus. "Sabiedrība ir jāizglīto un jābūvē arī jaunas biogāzes ražotnes," tā K. Veģere.

Sava enerģija

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".

Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma