3.2 °C
Grāmatnīcu tīkls "Globuss" apkopojis pagājušās nedēļas pirktākās grāmatas. Grāmatu tops arī šoreiz visai daudzpusīgs — romāni, dokumentālā literatūra, grāmatas bērniem.
Atskatāmies uz grāmatnīcu "Globuss" un internetveikala www.eglobuss.lv aizvadītās nedēļas pirktāko grāmatu topu.
Grāmatnīcās "Globuss" arī iepriekšējā nedēļā pārdotākā grāmata ir Ketrinas Volšas romantiskais romāns par Ziemassvētku laika sajūtām (un arī šī laika sarežģījumiem) "Ziemassvētku līgums" (tulkojusi Līva Kukle, izdevniecība "Latvijas Mediji"). Meganas un Kristiāna attiecības sākas kā vienošanās un izlikšanās, taču soli pa solima, paši to neapjaušot, viņi tuvojas kam īstam. Vai Ziemassvētku brīnumam lemts notikt?
Otrajā vietā Olivjē Trika romāns par Lapzemi "Sārtais kalns" (tulkojusi Zane Eniņa, izdevniecība "Latvijas Mediji"). Viens no autora trumpjiem ir mīlestība pret Lapzemi, kas lasītājam rada iespēju tik daudz uzzināt gan par šīs zemes tradīcijām, gan vēsturi un kultūru.
Trešajā vietā šīgada īpašais notikums - Zanes Daudziņas grāmata "Bērnudienas komunālijā" (izdevniecība "Zvaigzne ABC"), kas arvien uzrunā jaunus lasītājus.
KONTEKSTS
Grāmatnīcas "Globuss" jau vairāk nekā 30 gadus ir uzticams partneris ārzemju grāmatu un kancelejas preču tīkls ar 12 grāmatnīcām Latvijā un internetveikalu www.eglobuss.lv, kas nodrošina ērtu pasūtījumu piegādi visā pasaulē. Jau vairāk nekā desmit gadus "Globuss" ir arī oficiālais vācu rakstāmpiederumu ražotāja "STABILO" pārstāvis Latvijā, piedāvājot kvalitatīvu un oriģinālu sortimentu.
"Globuss"ir ideāla pieturvieta visiem, kas meklē izcilus lasīšanas piedzīvojumus vai vēlas atklāt Latvijas un ārzemju izdevēju populārākās grāmatas, kuras rūpīgi izvēlējušies mūsu pieredzējušie speciālisti. Neatkarīgi no tā, vai nākat pēc konkrēta pirkuma vai vienkārši vēlaties baudīt sirsnīgu atmosfēru starp grāmatām, "Globuss" ir vieta, kur grāmatu pasaule atdzīvojas. Aicinām ienākt un atklāt iedvesmu katrā lapaspusē!
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
