ES valstīs cenšas saglabāt dzimto valodu
ES Direktīva (77/486/EEK) dalībvalstīm uzliek pienākumu nodrošināt iespēju migrējošo ES darba ņēmēju bērniem apgūt savu dzimto valodu un kultūru. Praksē šī direktīva dažādās valstīs izpaužas atšķirīgi. Atšķirības rodas gan no juridiskā statusa (vai valsts ir ES/EEZ dalībvalsts, kurai direktīva ir saistoša), gan no izglītības sistēmas decentralizācijas, gan no vēsturiskās migrācijas pieredzes un tā, kas mācības finansē un organizē.
Dānijā šī ir juridiska tiesība: ja vismaz 12 skolēnu ar to pašu dzimto valodu piesakās vienā pašvaldībā, tai jānodrošina kvalificēts skolotājs un bezmaksas mācības ārpus parastā skolas laika.
Ja pašvaldībā nav pietiekami daudz bērnu, tā apvienojas ar kaimiņu pašvaldību vai sedz bērna ceļa izdevumus uz tuvāko vietu, kur kurss jau darbojas. Dānijā, Kopenhāgenā, šādi latviešu bērni savu dzimto valodu apgūst jau trešo gadu. Nodarbības notiek reizi nedēļā pēcpusdienās/vakaros, un nodarbības ilgums ir 2,5 stundas.
Daina Munka, kas skolā nodarbības vadījusi divus gadus, norāda: "Pēc personīgās pieredzes, kā arī esot ciešā kontaktā ar Dānijas latviešiem, zinu, ka diasporas vecākiem latviešu valodas uzturēšana ģimenē ir neatlaidīgs un apbrīnojams darbs. Viņi ik dienas saskaras ar izaicinājumiem – gan emocionāliem (pretestība, nogurums, pārslodze, pārpratumi, pārslēgšanās no vienas valodas uz otru, neskaidra identitāte), gan fiziskiem (laiks, vieta un citi resursi, kas jādod, lai sniegtu bērnam iespēju būt latviskā vidē). Un, neskatoties uz visu, ir vecāki un bērni, kas katru nedēļu nāk un papildus skolai apgūst latviešu valodu un kultūru."
Šveice, kas nav ne ES, ne EEZ dalībvalsts, direktīvai formāli nepakļaujas, bet tur ir izveidots HSK ("Heimatliche Sprache und Kultur") modelis. HSK kursus organizē un finansē vēstniecības, konsulāti vai biedrības. Kantons tos oficiāli atzīst un nodrošina telpas. Biedrība skola "Auseklis" kopš 2018. gada ir oficiāli atzīts HSK kurss Bāzeles kantonā, bet Cīrihē no 2025. gada rudens. HSK skolēni saņem ierakstu (atzīmi) skolas liecībā par latviešu valodas apmeklēšanu, kas ir papildu stimuls ģimenēm. Skolas vadītāja un skolotāja Ilze Šorderē piebilst: "Ne "Straumes" kaķis, ne Odisejs nedomāja par to, ka viņi dara varoņdarbu – viņi vienkārši vēlējās atgriezties mājās. Man latviešu valoda ir mājas – gan kā skolotājai, gan kā privātpersonai."
Tālmācība – izglītība no jebkuras vietas pasaulē
Tiešsaistes formāts kļūst arvien nozīmīgāks tieši diasporas ģimenēm, kurām latviešu kopiena un diasporas skolas vai vietējās latviešu aktivitātes nav pieejamas vai tās ir ļoti tālu no dzīvesvietas. Tāpat tālmācība ir aktuāla tiem, kuru dzīve ir mainīga – pārcelšanās darba sakarā, piemēram, diplomātiem. Tālmācību izvēlas arī, lai bērni varētu mācīties atbrīvotākā vidē un viņiem nepieciešamajā ritmā. Tālmācībā ir elastīgs grafiks un iespēja mācīties no jebkuras vietas pasaulē.
Tālmācības programmas piedāvā vairākas skolas Latvijā, un tās arvien biežāk skatās uz diasporu kā vienu no savām mērķauditorijām. Īpašu diasporai domātu programmu piedāvā Brocēnu vidusskola – viņi bija pirmie, kas sāka piedāvāt šādu formātu, un daudzi diasporas bērni ir ieguvuši diplomus tieši šajā mācību iestādē. 2011. gadā tajā mācījās vien pieci skolēni, bet 2025./2026. mācību gadā mācījās jau 134 skolēni.
Latviešu valodas aģentūra kopš 2017. gada piedāvā tiešsaistes latviešu valodas nodarbības Latvijas diasporas skolēniem. Nodarbībās apgūst ne tikai pašu valodu, bet arī kultūru, vēsturi, tradīcijas un zināšanas par Latvijas dabu. Mācības notiek grupās (6–10 skolēni grupā) vienu vai divas reizes nedēļā, noteiktā laikā, un bērni tiek sadalīti pēc valodas prasmes līmeņa un laika zonas. Nodarbības vada skolotāji no Latvijas. Programma ir bez maksas, un tajā var piedalīties diasporas bērni no jebkuras pasaules valsts. Pieteikšanās 2026./2027. mācību gadam nupat 7. septembrī noslēgusies.
Pašmācībā pietrūkst digitālo rīku
Papildus grupu nodarbībām daudzas ģimenes izvēlas individuālas privātstundas ar skolotāju. Individuāli mācīties var arī tiešsaistē, un daudzi bērni to dara papildus citām nodarbībām – diasporas nedēļas skolas apmeklēšanai vai grupu nodarbībām.
Mūsdienās ļoti populāras ir pašmācības lietotnes un citi digitālie rīki, kas ļauj papildināt formālo mācīšanos ar ikdienas praksi jebkurā vietā un laikā. Tomēr latviešu valoda kā "maza valoda" tajās joprojām nav tik plaši pārstāvēta kā lielās pasaules valodas.
Ļoti noderīgi būtu, ja kāds uzņēmums vai iestāde Latvijā uzņemtos latviešu valodas mācīšanās lietotnes izstrādi. Igaunijā tāda jau izveidota.
Latviešu emigrācija turpinās – to veicina gan vispārējie globalizācijas procesi, gan personu brīva kustība un ekonomiskie apsvērumi. Tas nozīmē, ka nepieciešamas jaunas, modernākas metodes, kā motivēt bērnus un jauniešus mācīties un lietot latviešu valodu: saturs, kas pieejams jebkurā vietā un laikā, plašāks e-grāmatu un digitālo resursu klāsts. Vienlaikus jādomā arī par reemigrāciju – situāciju, kad ģimenes atgriežas Latvijā un valoda var kļūt par šķērsli, ja tā ārzemēs nav tikusi pietiekami uzturēta.
Eiropas Latviešu apvienības izglītības referente Ilze Atardo uzsver: "Valoda ir visa pamats, un uz tās balstās tautas pastāvēšana un mūsu valsts nākotne. Tāpēc, kopjot un sargājot latviešu valodu, mēs sargājam arī Latviju."
Diasporas skolotājiem pieejamie resursi
- Tiešsaistes resursi diasporas skolotājiem nodrošina Latviešu valodas aģentūra, Sabiedrības integrācijas fonds un Pasaules Brīvo latviešu apvienība.
- "Sietins.lv" ir PBLA izglītības nozares projekts, mācību materiālu meklētājs, kas apkopo brīvi pieejamus mācību materiālus latviešu valodā.
- "Maciunmacies.lv" ir Latviešu valodas aģentūras vietne, kurā ir gan metodiskie un mācību materiāli skolotājiem, gan materiāli, padomi un videolekcijas vecākiem.
- "Epupa.lv" ir elektroniskā latviešu valodas vārdnīca ar 251 šķirkli, kas var palīdzēt latviešu valodas un literatūras skolotājiem, kā arī skolēniem.
- "Sazinastilts.lv" ir mācību un integrācijas kurss latviešu valodas, kultūras un vēstures apguvei. Primāri paredzēts trešo valstu valstspiederīgajiem, tomēr ar tā palīdzību latviešu valodu mācīties var ikviens.
- Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasīšanas veicināšanas programmā "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija". Tiek piedāvāti arī metodiskie materiāli skolotājiem, tādējādi izlasītās grāmatas iespējams apspriest nodarbībās – ar interesantiem uzdevumiem un spēlēm. 2024. mācību gadā programma darbojās arī 80 diasporas centros 30 pasaules valstīs.
- Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) platforma "Bērnistaba" noderīga pašiem mazākajiem. Tajā, autorizējoties ar Smart-ID, pieejams plašs audiovizuālais saturs – multfilmas, pasakas, izglītojoši raidījumi un spēles.
- Apmācības un tīmekļsemināri diasporas skolotājiem Latviešu valodas aģentūras tīmekļsemināros jeb metodikas skolā "Pupa" un ikgadējā LVA diasporas izglītotāju vasaras skola Latvijā. Ik gadu klātienē izglītotāju semināri notiek Apvienotajā Karalistē, ASV, Kanādā un Austrālijā.
Mērķi un rezultāti
- Plānā darbam ar diasporu ik gadu (no 2024. gada līdz šā gada beigām) paredzēts valsts budžeta finansējums 179 000 eiro, lai latviešu valodu tālmācībā apgūtu 260 diasporas skolēnu. Tātad visam 2024.–2026. gada periodam plānotais apjoms ir 537 000 eiro.
- Ja izdosies apmācīt 260 skolēnus, tad būs iztērēti 688 eiro uz vienu tālmācības skolēnu gadā.
- Attāliem pasaules reģioniem paredzēti 30 860 eiro gadā, bet šeit skolotāju darbs definēts kā "klātienē vai attālināti", nav iespējams nodalīt, cik aiziet tieši attālinātām nodarbībām.
- Papildus izdalīti vēl 16 800 eiro finansējums attālinātai latviešu valodas apguvei pieaugušajiem tālos pasaules reģionos, paredzot trīs pakalpojuma līgumus pa 5600 eiro. Tāds paredzēts divus gadus – pagājušo un šo.
Tādējādi attālinātām latviešu valodas nodarbībām trijos gados atvēlēti 570 600 eiro.
DATI: Latvijas Ārlietu ministrija.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
13.2 °C
