Brekšu pētnieks Arturs Lūkins

Spriežot pēc tā, cik skrupulozi brekšu makšķerēšanai pievēršas Arturs Lūkins, šaubu nav, ka pēc pāris gadiem viņš izvilks Latvijas brekša rekordu. 

Šo zivju uzvedības pētījumiem viņš ņem talkā pat zemūdens videokameru un regulāri ievāc informāciju par ezeriem, kur varētu mājot pamatīgi brekšu eksemplāri, kuri paspējuši izjust visas nežēlīgās zemūdens pasaules dzīves nianses, un rezultātā Arturs izmakšķerē zivis ar nokostām astēm, putnu knābju cirtieniem, nofotografē un tūlīt pat atlaiž. Lai dzīvo. Jo tāda ir viņa izpratne par dabu, ko viņš iesaka arī mācīt skolās, pretējā gadījumā lielā makšķernieku spiediena dēļ daudzas Latvijas ūdenstilpes būs izkāstas tukšas.

Aplūkojot tavu Instagram kontu, nevar īsti saprast – vai esi fotogrāfs, kas makšķerē, vai makšķernieks, kas fotografē? Jo gan bildes, gan lomi ir izcili.

Laikam vairāk esmu makšķernieks nekā fotogrāfs, jo makšķerēšana nodarbina manu prātu gandrīz katru dienu. Meklēju dažādu informāciju par makšķerēšanu, izglītojos šajā jomā. Fotogrāfija man agrāk bija hobijs, 2008. gadā nopirku pirmo spoguļkameru. Pēc kāda laika jau sāku fotografēt kāzas, rīkot fotosesijas, bet tad vienā brīdī sapratu, ka es ar to vairs negribu nodarboties. Kā hobijs tas tika izsmelts, vairs negribēju neko jaunu mācīties šajā jomā, nevēlējos likt cilvēkiem pozēt, mani vairāk sāka interesēt fotogrāfiju apstrāde. To apguvu pašmācības ceļā, skatoties Youtube klipus. Turklāt sapratu, ka kāzu fotogrāfiju pēcapstrāde man paņem ļoti daudz laika, ilgā sēdēšana pie datora atstāja arī sekas uz muguru, redzi, tāpēc nolēmu, ka man tas nav vajadzīgs. Un tad es to visu izbeidzu. Tagad es fotografēju tikai ar telefonu, tā ir daudz ērtāk, pēc bildes uzņemšanas nav jāaugšuplādē visas fotogrāfijas datorā, lai tās apstrādātu. Nofotografēju ar telefonu, turpat fotogrāfiju apstrādāju, un viss gatavs. Bet fotogrāfiju apstrāde man joprojām patīk, un es pavadu samērā daudz laika, lai iegūtu tādu fotogrāfiju, kāda man patīk.