Pēc vēlēšanām — amnēzija? Mediķi prasa darba samaksas pieaugumu par 25–30%

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) rīkotajā piketā otrdien pie valdības ēkas pulcējās daži simti dalībnieku, pieprasot lielāku finansējumu veselības aprūpei un darbinieku atalgojuma palielināšanu.

LVSADA vadītāja Līga Bāriņa teica, ka veselības aprūpes sistēmā problēmas ieilgušas un nozare vairs nevar tikai gaidīt turpmākus solījumus. Viņa vērsa uzmanību uz darbinieku pārslodzi, pacientu rindām un slimnīcu grūtībām nodrošināt nepārtrauktu darbu. Pēc Bāriņas teiktā, LVSADA vairākkārt vērsusies pie atbildīgajām institūcijām, saņemtajās atbildēs pēc būtības arodbiedrības aktualizētās problēmas tiekot atzītas un pausts, ka tiek nodrošināts regulārs dialogs. Viņa uzsvēra, ka arodbiedrība sagaida konkrētus un finansiāli nodrošinātus lēmumus.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Alise Nicmane-Aišpure savā uzrunā atgādināja pirms 14. Saeimas vēlēšanām politiķu dotos solījumus veselības aprūpes jomā un norādīja, ka ģimenes ārsti ir tie speciālisti, kas vistiešāk redz pacientu vajadzības. Viņa uzsvēra primārās veselības aprūpes nozīmi, aktualizēja arī nepieciešamību palielināt ģimenes ārstu atalgojumu kapitācijas naudā un kritizēja situāciju digitālajā vidē, tostarp smagnējo e-nosūtījumu sistēmu. Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāvis Ainis Dzalbs norādīja uz ģimenes ārstu skaita samazināšanos, mediķu novecošanos un neskaidrību par to, kā nākamajā gadā tiks nodrošinātas pieaugošās pacientu vajadzības. Viņa ieskatā, 25–30% darba samaksas pieaugums būtu nepieciešams, lai noturētu esošos darbiniekus un piesaistītu jaunus.

Piketa laikā pie protestētājiem no valdības ēkas iznāca arī veselības ministrs Hosams Abu Meri un pēc tam arī Ministru prezidents Andris Kulbergs. Viņu parādīšanos daļa sanākušo sagaidīja ar neapmierinātības saucieniem. Abu Meri uzrunas laikā vairākkārt izskanēja aicinājumi "Atkāpies!", "Cīnies!", un viņa uzrunu piketā sanākušie pūļa dalībnieki bieži pārtrauca. Ministrs Abu Meri uzsvēra, ka arī pats ir daļa no veselības aprūpes sistēmas, un piekrita, ka veselība ir valsts drošības jautājums. Vienlaikus viņš norādīja uz ievērojamu finansējumu, kas pēdējos gados novirzīts valsts aizsardzībai un drošībai. Abu Meri uzsvēra, ka risinājumi jāmeklē vairākām ministrijām kopā un ka nevar apsolīt finansējumu, ja nav pārliecības par tā pieejamību. Ministrs skaidroja, ka budžetā nav iespējams vienkārši atrast simtiem miljonu eiro un nepieciešams meklēt arī ietaupījumus, lai papildu līdzekļus varētu novirzīt veselībai. Abu Meri norādīja arī, ka jautājums par papildu finansējumu jāadresē ne tikai veselības ministram, bet visiem politiķiem, kuri lemj par valsts budžeta sadalījumu, tostarp arī Saeimas deputātiem.

Premjers Kulbergs sacīja, ka veselības aprūpes problēmas valdībai ir labi zināmas un papildu finansējums nozarei, tostarp darbinieku algām, ir nepieciešams. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka nesolīs finansējumu, kuram nav seguma. Premjers pauda viedokli, ka bez papildu naudas nepieciešamas arī sistēmiskas izmaiņas, tostarp jānodrošina, lai piešķirtais finansējums reāli nonāktu līdz ārstniecības personām.