Balsošana jau sākusies; Vēlēšanu uzvarētājs jau tikpat kā zināms, bet nākamās valdības koalīcija — ļoti neskaidra

Pirms četriem gadiem 14. Saeimas vēlēšanu priekšvakarā "Latvijas Avīze" rakstīja, ka vēlēšanu intriga slēpjas 5% barjerā.

Šajā ziņā vēsture atkārtojas, tikai 2022. gadā tie bija citi politiskie spēki, kas vēlēšanu naktī piedzīvoja zināmu spriedzi, un bija arī pārsteigumi. Neskaidras ģeopolitiskās situācijas apstākļos vēlētāji sagaidīja arī 14. Saeimas vēlēšanas, bet šoreiz ārējais apdraudējums ir ievērojami lielāks. Tāpēc būtiska nozīme vēlētāju izvēlē var būt kritērijam par katra politiskā spēka gatavību izlēmīgi rīkoties krīzes situācijā un iedzīvotāju iespējām uz to paļauties.

Vēl viens būtisks kritērijs varētu būt partijas interese iestāties par migrācijas ierobežošanu. Savukārt reģionos izvēli bieži nosaka nevis partijas piederība vai to programmas, bet gan novadā vai pilsētā populāras un zināmas personības. Latgalē, piemēram, visgrūtāk parasti ir savākt balsis tiem spēkiem, kuru saraksta galvgalī ir rīdzinieki.

Priekšvēlēšanu kampaņā gan daudz kas atkārtojas gadu no gada katrās vēlēšanās – ir gan partiju aģitācijas teltis, pie kurām politiķi dala bukletus, tikšanās ar iedzīvotājiem klātienē, mediju organizētās priekšvēlēšanu debates, kādu šoreiz bija sevišķi daudz, kā arī vides reklāmas sabiedriskā transporta pieturās un citās publiskās vietās. Diemžēl politiķi, kas vērojami plakātos, visticamāk, liela daļa paši ar sabiedrisko transportu nepārvietojas un neuzzina, ko cilvēki par to domā, ja vien kāds savu nepatiku neizpauž sociālajos tīklos. Ražas novākšanas laikā, tāpat kā 2022. gadā, deputātu kandidāti steidza nobildēties pie kombaina stūres vai pat uzrāpās uz tā. Vēl varēja novērot, ka partiju līderi labprāt bildējās ar populāriem reģionu cilvēkiem, kas ne tikai nekandidē, bet pat nav šajā partijā. Vairākos šādos selfijos iekļuva arī otras lielākās pilsētas – Daugavpils – mērs Andrejs Elksniņš, par kura vadīto reģionālo partiju iepriekš pašvaldību vēlēšanās nobalsoja 68,25% vēlētāju, un tās saraksts ieguva 14 no 15 vietām domē.

Tāpat uz plakātiem redzami arī politisko spēku biedri, kuri vēlēšanās nekandidē, kas vēlētājiem nav paskaidrots – piemēram, Eiropas Parlamenta deputāti Roberts Zīle (Nacionālā apvienība), Mārtiņš Staķis ("Progresīvie"), eirokomisārs Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība"). Kandidātu sarakstā nav arī aizsardzības ministra RaivjaMeļņa, kuru amatam virzīja "JV", bet, nebūdams šīs partijas biedrs, viņš ir redzams reklāmās. Vēlēšanās nestartē arī "Latvijas attīstībai" premjera amata kandidāts, EP deputāts Ivars Ījabs un šīs partijas viens no līderiem Artis Pabriks.

Politiskā reklāma būs vērojama vairs tikai dažas dienas, jo vēlēšanu dienā – 3. oktobrī – un dienu pirms tās aģitācija ir liegta. Taču balsošana jau ir sākusies, jo no pirmdienas, 28. septembra, katru dienu noteiktā laikā ir paredzēta iepriekšējā balsošana jeb balss nodošana glabāšanā. Vēlēšanu dienā, sestdien, balsošana notiks no pulksten 8.00 līdz 20.00. Uzrādot personas apliecību jeb ID karti vai pasi ir iespēja nobalsot jebkurā vietā Latvijā. To varēs izdarīt arī personas atrašanās vietā, ja vēlēšanu iecirknī nav iespējams ierasties, par to iepriekš paziņojot vēlēšanu komisijai. Vēl vēlētājiem svarīgi atcerēties, ka izraudzītajā sarakstā vairs nav jāsvītro kandidāti, kuri nepatīk, vai jāiezīmē krustiņi tīkamākajiem politiķiem. Katra kandidāta uzvārdam līdzās ir divi aplīši – ja vēlētājs politiķi atbalsta, tad jāiekrāso aplītis stabiņā "par", bet, ja kandidātu neatbalsta, tad iekrāso aplīti stabiņā "pret". Plašāka informācija ir pieejama CVK mājaslapā.

Valdības partijas var palikt mazākumā

Iespējams, arī šajās vēlēšanās lielākā intriga slēpjas 5% barjerā. Jāatgādina, ka 2022. gada vēlēšanās negaidīti tikai neliels balsu skaits no iekļūšanas Saeimā šķīra toreiz valdībā pārstāvēto "Attīstībai/Par", kuras dalīborganizācija "Latvijas attīstībai" startē arī šajās vēlēšanās.

Par "Attīstībai/Par" toreiz nobalsoja 4,97% vēlētāju. Pavisam nedaudz pietrūka arī "Saskaņai", kuru atbalstīja 4,81%. Ar atjaunoto nosaukumu "Saskaņas centrs" agrākā līdera Jāņa Urbanoviča vadībā partija startē arī šogad, bet liela daļa tās agrāko biedru tagad jau kandidē no citiem sarakstiem. 

Toreiz Saeimā neiekļuva vēl viena valdības partija – "Konservatīvie", kas ar agrāko Jaunās konservatīvās partijas nosaukumu un pilnīgi citā sastāvā piedalās arī 15. Saeimas vēlēšanās. Vēl viens pārsteigums 2022. gadā bija "Stabilitātei" iekļūšana Saeimā, jo pamatā tās aktivitātes bija notikušas sociālajos medijos. Tā togad paņēma daļu "Saskaņas" vēlētāju, kuri šogad, iespējams, jau ir pārgājuši pie Jūlijas Stepaņenko vadītās apvienības "Suverēnā vara/Jaunlatvieši", kā liecina aptaujas. Uz cittautiešu daļas balsīm pretendē arī Ainārs Šlesers un viņa vadītā partija "Latvija pirmajā vietā" ("LPV").

"Suverēna vara" un "LPV" ir otrajā un trešajā vietā septembrī veiktajā SKDS aptaujā, kuru pagājušajā piektdienā publiskoja Latvijas Televīzija. Aptaujas līdere ir premjera pārstāvētā apvienība "Apvienotais saraksts" ("AS"), kuru atbalsta 14,4% vēlētāju, "Suverēno varu" un "LPV" – nedaudz vairāk kā 9% balsstiesīgo, tālāk seko "Progresīvie" – par šo partiju balsotu 6,2%, par Nacionālo apvienību (NA) – 5,6%. Un tikai pēc tam ir divas valdības partijas – Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Jaunā Vienotība" ("JV"), kas balansē uz 5% robežas, bet ar iespējamību šo barjeru tomēr pārvarēt. Nākamais trijnieks – "Stabilitātei", "Mēs mainām noteikumus" un "Latvijas attīstībai" – jau atpaliek vairāk, bet visām ir cerības pārvarēt valsts finansējuma saņemšanai nepieciešamo 2% barjeru. Zem tās paliek "Saskaņas centrs", "Austošā saule Latvijai", "Gobzema saraksts" un Jaunā konservatīvā partijā.

Te gan jāatgādina, ka politiskie spēki ar zemākiem reitingiem nevar līdzvērtīgi konkurēt ar Saeimā pārstāvētajām partijām, kurām ir pieejams ievērojams valsts budžeta finansējums, kāda nav daļai parlamentā nepārstāvēto spēku. Taču katrās vēlēšanās var būt pārsteigumi, kādu var sagādāt ikviena partija. Vēl vajag ielāgot, ka ikviena balss ir no svara, ko parādīja 14. Saeimas vēlēšanas. Tajās no ZZS saraksta Saeimā ievēlēja Andreju Vilku, kurš saņēma 16 945 balsis, bet parlamentā netika Jānis Dinevičs, kuram bija 16 944 balsis. Viņš mandātu saņēma vēlāk, kad A. Vilks to nolika.

Priekšvēlēšanu kampaņā gan daudz kas atkārtojas gadu no gada katrās vēlēšanās – partiju aģitācijas teltis, pie kurām politiķi dala bukletus, priekšvēlēšanu debates, vides reklāmas sabiedriskā transporta pieturās un citās publiskās vietās. Politiskā reklāma būs vērojama vairs tikai dažas dienas, jo vēlēšanu dienā – 3. oktobrī – un dienu pirms tās aģitācija ir liegta.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Kam pirmajam zvanīs Kulbergs

Gan SKDS, gan "Latvijas faktu" aptaujas liecina, ka vēlēšanu uzvarētājs varētu būt "Apvienotais saraksts", kas tā ir noticis lielā mērā, pateicoties premjera Andra Kulberga publicitātei. Ja pēc valdības apstiprināšanas šķita, ka īsto A. Kulbergu sabiedrība ieraudzīs tikai pēc vēlēšanām, tad daļēji tas ir noticis jau tagad. Dažreiz viņš pārsteidza arī ar augstām amatpersonām neraksturīgu lietu izskaidrošanu vienkāršiem un visiem saprotamiem vārdiem. Otrā plānā ir palicis valdības paveiktais, par ko premjers aizvien biežāk teic, ka tik īsā laikā tas nav izdarāms. Starp nepadarītajiem darbiem ir arī nākamā gada valsts budžeta projekta sagatavošana, ko aizejošā valdība parasti atstāj jaunajai Saeimai.

Taču "Apvienotajam sarakstam" ir lielas iespējas uzvarēt. Tādā gadījumā nebūtu pamata neuzticēt valdības veidošanu A. Kulbergam un dot viņam iespēju šos darbus izdarīt līdz galam. "Visu izšķirs tas, kam pirmajam Andris Kulbergs zvanīs. Viņam ir divas iespējas – zvanīt Aināram Šleseram vai "Progresīvajiem". Ja aicinās abus, tad tā jau būs zīme, ka viņš neizslēdz sadarbību arī ar partiju "Latvija pirmajā vietā", kas mums būs liels sarkanais signāls," "Latvijas Avīzei" teica "Progresīvo" līderis Andris Šuvajevs. Ja Saeimā iekļūšot arī "JV" un ZZS, tad esot jautājums, vai A. Kulbergam izdodas izveidot valdību bez "Progresīvajiem". Taču A. Šuvajevs neticot tām "sarkanajām līnijām", kuras A. Kulbergs sācis zīmēt pret A. Šlesera vadīto partiju. Visas tagadējās valdības partijas ir pateikušas, ka vislabākais variants būtu turpināt darbu esošajā koalīcijā, kurā vēl ir Nacionālā apvienība.

"JV" un ZZS rezultāti daudz ko izšķirs

"LPV" līdera A. Šlesera interesēs būtu, ja "JV" un ZZS vai vismaz "JV" (ar ZZS viņam neesot problēmu sadarboties) Saeimā neiekļūtu, jo tas "LPV" tuvinātu cerībām nonākt valdībā. Savukārt A. Kulberga publiskajam tēlam labāka izvēle būtu esošās koalīcijas saglabāšana ar "JV" un ZZS. Abiem šiem politiskajiem spēkiem ir spēcīga reģionālā pārstāvniecība, kas ir to priekšrocība. "Jaunajai Vienotībai" tieši tās biedri un partneri reģionos bija atbalsta bāze 2018. gada vēlēšanās, kad tā kā pēdējā iekļuva 13. Saeimā. No ZZS saraksta kandidē daudzi pašvaldību vadītāji un deputāti, piemēram, Madonā ir noticis vēsturisks izlīgums starp diviem novadā populāriem politiķiem – novada priekšsēdi Agri Lungeviču un viņa agrāko politisko oponentu Andreju Ceļapīteru (iepriekš "JV"), kas tagad abi kandidē no ZZS. Interesanti būs vērot, kā uz ZZS vēlēšanu rezultātu atsauksies bijušā labklājības ministra Reiņa Uzulnieka nedienas ar autovadīšanu smagā reibuma pakāpē. 

ZZS vadība solīja, ka R. Uzulnieks vairs nepiedalīsies kampaņā, bet plakāti ar viņa attēlu tikšot nomainīti. Cik zināms, tad R. Uzulnieks joprojām tiekas ar vēlētājiem. 

Plakātos Zemgalē, kur viņš kandidē, bijušais ministrs vairs neesot redzams, bet citos vēlēšanu apgabalos viņš joprojām ir vides reklāmās. Piemēram, Gulbenē ir plakāts, kurā Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Normunds Audzišs ir vērojams kopā ar R. Uzulnieku.

ZZS līderis Viktors Valainis ir pārliecināts, ka ZZS vēlēšanu rezultāti būs labāki, nekā rāda SKDS aptauja. Tiekoties ar iedzīvotājiem, piemēram, Talsos, Kuldīgā "bija pilnas zāles ar cilvēkiem, kas iepriekš tā nebija, viņi nāca klāt un teica, ka atbalsta mūs", "Latvijas Avīzei" teica V. Valainis. Jāpiebilst, ka visā Latvijā šos ZZS pasākumus kuplina populārais mūziķis Andris Baltacis, kurš kandidē no ZZS Latgalē. Ar viņa muzicēšanu arī var izskaidrot pilnās zāles. "Ja pirms 14. Saeimas vēlēšanām ZZS bija jācīnās par tiesībām būt pie varas, tad tagad mēs varam cīnīties par savu politiku," piebilda V. Valainis. Ja ZZS būs Saeimā, tad būs arī valdībā. Šajā Saeimā sākumā tā bija opozīcijā, bet pēc tam abās valdībās tā nonāca konfrontācijā ar partneriem, jo iestājās par reģionu cilvēkiem svarīgiem jautājumiem. Nesen ZZS paziņoja, ka Satversmes tiesā apstrīdēs slimnīcu tīkla reformu.

Par bijušo premjeri Eviku Siliņu ("JV") nodotās balsis vēlēšanās parādīs, vai ir attaisnojusies "JV" izvēle Vidzemes vēlēšanu apgabalā ar pirmo numuru pieteikt demisionējušo valdības vadītāju E. Siliņu, nevis premjera amata kandidātu Arvilu Ašeradenu, kurš ir otrais Rīgā aiz ārlietu ministres Baibas Bražes – šiem diviem politiķiem lielā mērā būs jāiznes viss vēlēšanu smagums, lai pārliecinātu vēlētājus par "JV" kā drošības garantu, eiropisku un prognozējamu politisko spēku, uz kuru var paļauties krīzes situācijās. Tieši ar to "JV" piesaistīja vēlētājus pirms četriem gadiem un cer to izdarīt arī šoreiz. A. Ašeradens "Latvijas Avīzei" teica: "Drošība un valdības spēja rīkoties dažādās kritiskās situācijās ir tas, ar ko "Vienotība" ir sevi parādījusi arī iepriekš." Viņš uzsvēra, ka prokremlisko spēku popularitāte šajās vēlēšanās ir ļoti pieaugusi, tāpēc "JV" par savu galveno uzdevumu uzskata nepieciešamību darīt visu, lai Latvija nepazaudētu savu eiropeisko kursu.