Meklēs, kā ietaupīt "Rail Baltica" projektā

Dzelzceļa "Rail Baltica" projekta pamattrase pirmajā kārtā Latvijā plānota esošajā tvērumā, kas paredz izveidot "Rail Baltica" pārrobežu savienojumu no Lietuvas līdz Igaunijas robežai, kā arī pabeigt būvdarbus Rīgas lidostā un Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā, lai nodrošinātu iespēju savienot "Rail Baltica" un esošo dzelzceļa tīklu.

Tā trešdien pēc "Rail Baltica" projekta īstenošanas tematiskās komitejas sēdes žurnālistiem sacīja satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis. Viņš uzsvēra, ka šis ir projekta pirmās kārtas risinājums un projektā "Rīgas loka" ideja nepazūd. "Mēs gribētu skatīties citādi, bet esam 2026. gadā un ir jādomā racionāli," uzsvēra ministrs.

Komiteja trešdien uzklausījusi ziņojumu par "Rail Baltica" projekta padziļinātā izvērtējuma rezultātiem, kurā apkopoti trīs scenāriji. Kozlovskis teica, ka ir jāskatās projekta optimizācijas virzienā, proti, būvēt un finansēt tehniski minimāli nepieciešamo, nevis "finansēt dažādas vīzijas un zināma mēra sapņus".

Premjers Andris Kulbergs sacīja, ka Latvijai ir jāizveido "programma minimums" jeb bāzes scenārijs. Konsultanti esot secinājuši, ka, piemēram, Madrides–Barselonas 600 kilometru ātrvilciena posmā tehniski ir divas stacijas, bet galvenokārt tiek izmantota viena, savukārt Latvijā 200 kilometru posmā paredzētas 17 stacijas. Tāpat viņš minēja, ka, piemēram, staciju peronu garums ir iecerēts 400 metru garumā, bet tehniski to var samazināt līdz 200 metriem.

Satiksmes ministrijai līdz 15. septembrim jāizstrādā priekšlikumi "Rail Baltica" tehnisko un būvmateriālu prasību samazināšanai līdz minimālajam apmēram, kas nepieciešams funkcionālas un pastāvīgas ekspluatācijas dzelzceļa līnijas izveidei. Tāpat Finanšu ministrijai, Valsts kasei, Satiksmes ministrijai un Ekonomikas ministrijai jāizvērtē iespējamie valsts budžeta finansējuma apmēri "Rail Baltica" īstenošanai turpmākajos gados, kā arī citi finansējuma avoti un investīciju piesaistes iespējas. Premjers atgādināja, ka patlaban arī likumā ir noteikts, ka "Rail Baltica" projektā ir militārā mobilitāte, tādēļ iespējams piesaistīt militāro finansējumu, kas līdz šim nebija tieši noteikts. "Jāskatās ārpus kastes, kādas vēl iespējas pastāv, jo Eiropa nākamajā aploksnē neiedos pietiekamu naudu, lai šo projektu realizētu," uzsvēra Kulbergs. Savukārt trešais uzdevums paredz Valsts kancelejai sadarbībā ar Satiksmes ministriju izvērtēt konsultanta piedāvātās projekta pārvaldības izmaiņas.

Satiksmes ministrija informēja, ka "Rail Baltica" padziļinātā izvērtējuma rezultātus trešdien prezentēja "Alvarez & Marsal Infrastructure & Capital Projects" konsultanti, kas skaidroja līdzšinējo problēmu cēloņus un sniedza priekšlikumus turpmākajai rīcībai. Izvērtējums ir ierobežotas pieejamības dokuments. Ministrijā norāda, ka "Alvarez & Marsal" konsultanti rosina vispirms pieņemt lēmumu par ikgadējā finansējuma apmēru, ko turpmākajos gados šī projekta īstenošanai iespējams novirzīt no valsts budžeta. Pēc tam konsultantu ieskatā ir nepieciešams konsultēties ar Igauniju, Lietuvu un Eiropas Komisiju, vienojoties par minimālajām tehniskajām prasībām projektam, galvenokārt attiecībā uz maksimālo kustības ātrumu.