11. augusts vēsturē un senās avīzēs. Starts Ķeguma spēkstacijas būvei

1936. gada 11. augustā. Pirms 90 gadiem laikraksts "Rīts" vēstīja, ka iecerētās Ķeguma spēkstacijas būves vietā sākusies rosība – izvēlēto jaunceltnes vietu atbildīgo inženieru pavadībā bija apskatījis finanšu ministrs Ludvigs Ēķis.

Vēl 1. augustā Finanšu ministrijas telpās bija parakstīts līgums starp Latvijas valdību un Zviedrijas firmu "Svenska Enterpranad AB" par Ķeguma HES būvi, bet turpmākajā nedēļā valdība pieņēma nepieciešamo likumdošanas bāzi, tostarp sākot kārtot jautājumu par zemju atsavināšanu un kompensācijām. "Rīts" ziņoja: "Daugavas aizsprostu cels iepretim Tuntuļu mājām. Šī vieta atzīta par visizdevīgāko, un še ar aizsprostu varēs ūdens līmeni pacelt par 15 metriem. Ūdens pie aizsprosta applūdinās Daugavas labo krastu 150 metru, bet kreiso krastu ap 900 metru platā joslā. Spēkstacijas izbūves vajadzībām vajadzīgo zemi atpirks no apkārtējām saimniecībām. Drīzumā stāsies arī pie strādnieku dzīvojamo ēku un dzelzceļa atzarojuma celšanas. Pret Ķegumu jaunā vietā nāksies novirzīt arī dzelzceļa līniju." Applūdināmo platību lēsa ap 1300 hektāru lielu, un ūdens Daugavas krastos celtos ap sešu kilometru garumā, upei ierastajā gultā atgriežoties pie Lielvārdes. Tas nozīmēja, ka jāpārvieto arī Rīgas–Daugavpils šosejas posms, jo esošais nonāks zem ūdens. Agrāk veiktie grunts urbumi bija parādījuši, ka ģeoloģiskie apstākļi Ķegumā ir ļoti piemēroti pamatīgai inženiertehniskai būvei – dolomīta slānis šajā vietā sasniedz 8–10 metrus, bet zem tā atrodas blīvs, 12 metru biezs plastiskā merģeļa slānis, kas neļautu ūdenim sūkties zem dambja. Upes platums HES vietā bija 470 metru, ko uzskatīja par pietiekamu, lai bez grūtībām un neapdraudot jaunceļamo aizsprostu un staciju, pavasaros novadītu palu ūdeņus. Aizsprostā ieprojektēja gan zivju nārsta, gan plostu pludināšanas ceļu. Paredzēja, ka HES būvniecība nākamajā gadā dos darbu 3–4 tūkstošiem strādnieku. Viņu un inženieru mītnēm nolūkoja Miesnieku māju ganības un āboliņa lauku netālu no Ķeguma stacijas. Strādnieki dzīvotu barakās, bet speciālistu mājas bija būvējamas tā, lai tās pēc HES pabeigšanas varētu izmantot spēkstacijas personāla dzīvokļiem. Kokmateriālus celtniecībai paredzēja piegādāt no Vecmuižas (Vecumnieku) virsmežniecības, bet par ķieģeļiem atbildēja Tomes pagasta un Birzgales uzņēmēji. Prese apgalvoja, ka Ķeguma apkaimes mājas jau sākot apstaigāt frizieri, tirgotāji un citi pakalpojumu sfēras darboņi, kuri meklēja vietas, kur iedibināt savu biznesu paredzamo strādnieku tūkstošu apkalpošanai.

Ķeguma HES pamatakmeni lika 1937. gadā, bet 1939. gada rudenī spēkstacija sāka darbu.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Sociāldemokrāts", 1926. gada 11. augustā

Jauns ūdens satiksmes ceļš. Līdz ar dzelzceļa jaunbūvi vairāki Ventas augšgala rūpnieki, tirgotāji un sabiedrisko organizāciju pārstāvji lūguši jūrniecības departamentu stāties pie Ventas upes padziļināšanas no Nīgrandes līdz Kuldīgai. Rajonā atrodas lielāks skaits ķieģeļu un kaļķu cepļi, vairākas moderniecības u. t. j., kuriem būtu ļoti izdevīgi izlietot preču pārvadāšanai Ventas upes ūdens ceļu līdz Skrundas stacijai, kura atradīsies upes malā. Uz Ventas upi izbrauca jūrniecības departamenta priekšstāvji noskaidrot, kādi darbi veicami minētā mērķa sasniegšanai un cik tie varētu izmaksāt.