Māra Libeka: Naudas ādere, kas neizsīkst

Neraugoties uz to, ka kopš 2016. gada Veselības inspekcija saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem savā interneta mājaslapā publisko farmācijas kompāniju atsūtītos datus par to, kādus konferences, kongresus un citus pasākumus tās ir finansējušas un kuru ārstu dalību tajās ir apmaksājušas, sponsoru atbalsts nav sarucis.

Māra Libeka.

Foto: Valdis Semjonovs / Latvijas Mediji

Gluži pretēji – tas ir četrkāršojies. Ja 2015. gadā farmācijas firmas kā sponsori ārstiem un medicīnas asociācijām ziedoja gandrīz trīs miljonus eiro, tad desmit gadu laikā finansējums ir pieaudzis līdz vairāk nekā 12 miljoniem eiro 2025. gadā. Tikai par diviem miljoniem mazāk sponsorētāji bija ziedojuši mediķiem 2023. un 2024. gadā. 2021. gadā ir paplašināts iesniedzamās informācijas apjoms, kas paredz uzrādīt arī informāciju par zāļu reģistrācijas īpašnieku vai tā pilnvaroto pārstāvju pētījumiem un attīstībai izlietotajām finansēm, kā arī informāciju par publikāciju apmaksu ārstiem, kas veido ievērojamu daļu no kopējā publicētā finansējuma.

Pirms desmit gadiem tika konstatēts, ka farmācijas industrija vienam otram dakterim sacīja paldies par sadarbību, noorganizējot un apmaksājot ceļojumu uz kādu no ārvalstīm, tajā skaitā arī eksotiskām vietām, vai arī uzdāvinot dāvanu karti par firmu produkcijas atbalstīšanu, bet pēdējos gados par šādu lobēšanu nekas nav dzirdams. Taču to, vai ir vai nav bijušas farmācijas firmu apmaksātas ekskursijas vai dāvanu kartes, izdotos konstatēt tikai tad, ja kāda no firmām nejauši iekristu kāda acīga informatora nagos, kā tas kādreiz bija ar dažām zāļu ražotājfirmām. Pēc Veselības inspekcijai iesniegtās zāļu ražotāju atskaites ir redzams, ka aizvadītajā gadā plaši izplatīti bijuši farmācijas industrijas maksājumi ārstiem par lekcijām, kuru laikā tiek nodrošināta arī ēdināšana. Arī samaksa par telpu īri pasākumiem, kā arī aviobiļešu, viesnīcu un dalības maksas segšana, lai ārsti varētu piedalīties kongresos. Onkologi, ķīmijterapeiti, kardiologi, endokrinologi, ģimenes ārsti... Tieši šie speciālisti aizvadītajā gadā ir visdāsnāk atbalstīti.

Veselības inspekcija "Latvijas Avīzei" norāda, ka neesot novērojusi situācijas, kad farmācijas firmu sponsorētie ārsti, izrakstot receptes, lobētu kādus konkrētus medikamentus. Zāļu receptēs parasti tiek izrakstīta aktīvā viela, nevis konkrēta medikamenta nosaukums. Taču ārstam ir tiesības izrakstīt noteikta zīmola zāļu nosaukumu, ja viņš uzskata, ka tas pacientam būs piemērotāks. To, vai šajā ziņā ir bijusi manāma kāda sponsoru ietekme, Veselības inspekcija neesot novērojusi. Bet novērot var tikai tad, ja ir saņemtas sūdzības, bet tas nav noticis. Inspekcija tic, ka šajā ziņā viss esot kārtībā, jo vispārīgo zāļu nosaukumu ārsti izrakstot receptēs ne mazāk kā septiņdesmit procentos gadījumu. Bet kas notiek ar tiem trīsdesmit procentiem, kad ārstniecības persona izraksta vai rekomendē konkrētas zāles? Uz šo jautājumu nav iespējams saņemt atbildi, jo tas, ka ārsts bieži izraksta viena ražotāja zāles, pats par sevi neliecina par neatļautu ietekmi, jo šādai rīcībai var būt ne mazums objektīvu iemeslu un ir ļoti grūti pierādīt, ka tas tā nav bijis. Pēc e-veselības un e-receptes sistēmas ieviešanas valsts ieguva daudz detalizētākus datus gan par to, kurš ārsts izrakstīja recepti, kāda zīmola zāles, kādā daudzumā, cik bieži... Tas ļauj daudz precīzāk veikt izrakstīšanas paradumu analīzi. Tas jādara Nacionālam veselības dienestam kopā ar Veselības inspekciju, kura parasti iesaistās, ja ir saņemtas sūdzības. Inspekcija uzskata, ka šajā ziņā viss esot kārtībā, neraugoties uz to, ka sponsoru naudas summas kļūst arvien apjomīgākas.

Taču ir kāda pelēkā zona, kura pilnībā ir ārpus Veselības inspekcijas uzmanības loka. 

Inspekcijas sniegtajās atskaitēs neparādās dati par aktivitātēm uztura bagātinātāju un medicīnas ierīču jomā, jo arī šie produkti plaši tiek reklamēti un piedāvāti gan ārstniecības personām, gan arī iedzīvotājiem.

Neoficiāli ir zināms, ka atsevišķās medicīnas preču un ierīču izplatītājfirmās arī vienam otram ārstam piederot kapitāldaļas. Līdz šim neviens nav pievērsis uzmanību tam, cik lielā apjomā šīs firmas ir sponsorējušas ārstus, asociācijas vai arī īpaši izveidotus medicīnas jomas fondus. Gribas ticēt, ka to tagad dara Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kurš veicis kriminālprocesuālās darbības trijos kriminālprocesos, kas saistīti ar iespējamu Vidzemes slimnīcas, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valsts amatpersonu īstenotu prettiesisku vienošanos ar konkrētiem medicīnas preču piegādātājiem par uzņēmumu uzvaru četros publiskajos iepirkumos. Kriminālprocesi jau iepriekš ir sākti arī par iepirkumiem Liepājas reģionālajā slimnīcā un Ogres rajona slimnīcā.

KNAB ir pamanījis, ka starp ārstniecības iestādēm un piegādātājiem nereti veidojoties ilgstoša sadarbība, tāpēc citstarp iesaka ierobežot neformālu komunikāciju starp pasūtītājiem un piegādātājiem. To, protams, var ieteikt, bet nevar izsekot. Vai tomēr nebūtu pienācis pēdējais laiks arī medicīnas preču un medicīnas tehnoloģiju uzņēmumiem iesniegt inspekcijai atskaites par dakteriem un medicīnas asociācijām sniegtajiem labumiem? Tiesa, ne jau tas dos pilnībā skaidru ainu, kas kuram kalpo, bet vismaz aptuvenu priekšstatu gan.