Kulbergs par Stambulas konvenciju: "Kam mums ir vajadzīga starptautiska ažiotāža?"

"Apvienotais saraksts" (AS) iestājies pret Stambulas konvencijas ratificēšanu, taču nav solījis nekavējoties izstāties no šīs vienošanās, intervijā LETA raidieraksta rubrikā "Politiķi! Kas tas vispār bija?!" sacīja Ministru prezidents un AS premjera amata kandidāts Andris Kulbergs.

"Mēs nekur nerakstījām, ka mums vajag tagad deratificēt, izstāties. Tas ir pavisam cits līmenis," sacīja Kulbergs.

Viņš norādīja, ka AS nostāja bijusi vērsta uz to, lai konvencija netiktu ratificēta, un tas esot bijis arī apvienības solījums vēlētājiem. Vienlaikus Kulbergs sacīja, ka pats neatbalsta jautājuma izvirzīšanu par galveno politisko prioritāti.

Pēc Kulberga teiktā, Stambulas konvencija viņa ieskatā nav būtiski mainījusi Latvijas iedzīvotāju ikdienu. Tā vietā uzmanība būtu jāpievērš konkrētām Eiropas Savienības direktīvām un tiesību normām, kas paredz aizsardzību pret vardarbību, tostarp vardarbību internetā.

"Priekš kam mums ir vajadzīga starptautiska ažiotāža?" jautāja Kulbergs, piebilstot, ka sabiedrībai svarīgākas prioritātes esot veselības aprūpe, dzīves dārdzība, drošība, izglītība un ekonomika.

Par sabiedrības protestiem pret Stambulas konvencijas denonsēšanu Kulbergs sacīja: "Paskatāmies — kas tur protestēja? Tas arīdzan politiski ažiotēts pasākums. Tas nebija visas sabiedrības jautājums. Nav sabiedrībā šis jautājums tādā aktualitātes līmenī, tas tika politiski pacelts."

Protests pret izstāšanos no Stambulas konvencijas pie Saeimas pulcēja ap 5000 cilvēku, kļūstot par vienu no daudzskaitlīgākajiem pēdējos gados. Tam Doma laukumā sekoja vēl viens protests, kurā pulcējās jau vismaz 10 000 iedzīvotāju.

Protesti sekoja pēc opozīcijas un Zaļo un zemnieku savienības lēmuma Latvijai izstāties no Stambulas konvencijas. Vēlāk gan Saeimas deputātu vairākums pēc Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča aicinājuma nolēma uz šī parlamenta sasaukuma laiku atlikt lemšanu par iespējamo izstāšanos no konvencijas.

Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.