Vēja parku būvniecībā jāņem vērā to ietekme uz Latvijas ainavu, uzskata Puntulis

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sāks resorisko pārbaudi par partiju apvienības "Apvienotais saraksts" ("AS") pārstāvju, tostarp premjera Andra Kulberga, pagājušās piektdienas aktivitāšu atbilstību Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma prasībām.

Vēja parku būvniecībā ir jāņem vērā arī to ietekme uz Latvijas ainavu, uzsver kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) pēc tikšanās ar sabiedriskā labuma organizāciju "Drosme darīt".

Kā informēja ministra padomniece Agnese Vārpiņa, tikšanās laikā organizācijas "Drosme darīt" pārstāvji atzīmēja, ka Latvijā patlaban notiek apjomīgas vēja parku būvniecības ieceres, taču nepietiekami tiek runāts par vēja parku radītām izmaiņām ainavā, to uzstājīgo klātbūtni salīdzinoši tuvu vēsturiski nozīmīgām kultūras apskates vietām un kultūras mantojuma objektiem vai to uztveres tvērumā.

Puntulis akcentē, ka kultūras mantojums un Latvijas ainava ir neatņemama nacionālās identitātes un piederības izjūtas daļa. Viņš uzsvēra, ka ainava ir nozīmīga valsts kultūras vērtība un tai veltīta atsevišķa Latvijas Kultūras kanona sadaļa.

"Šo vērtību saglabāšanai būtu jāņem vērā šodienas realitāte, tostarp vēja parku klātbūtne. 

Būtu nepieciešams valstiski atbildīgi un daudz pārdomātāk raudzīties uz šādu industriālu objektu iekļaušanu vidē un būtu vēl rūpīgāk un plašāk jāraugās uz vēja parku ietekmi uz to, kādu turpmāk redzēsim Latvijas īpašo ainavu," 

pauž kultūras ministrs.

Viņš ar izpratni raugās uz nepieciešamību apgūt jaunus enerģijas ieguves veidus un panākt enerģētisko neatkarību, taču, kultūras ministra ieskatā, tam jānotiek līdzsvarā ar unikālās dabas ainavas un kultūras mantojuma saglabāšanu, kas, joprojām industriālā zīmoga neskarti, ir arī novērtēti tūrisma galamērķi.

Puntulis atzīmēja, ka valsts enerģētiskā neatkarība ir svarīga, un tas ir virziens, kurā strauji jāvirzās, bet strauji nenozīmē neizsvērti. Viņaprāt, būtu rūpīgi jāvērtē, lai šādas ieceres neizjauc tradicionālo Latvijas kultūras ainavu un netraucē kultūras mantojuma pastāvēšanai.

Vārpiņa klāsta, ka patlaban izstrādes procesā ir Ministru kabineta noteikumu projekts "Vēja elektrostacijas ekspluatācijas prasības", kurā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) aicinās ņemt vērā arī kultūras mantojuma un ainavas aizsardzības aspektus.

Kultūras ministrs aicina arī attīstības projektu īstenošanā izmantot Ainavu politikas ieviešanas plānā 2024.-2027. gadam paredzētās aktivitātes, kā arī ievērot Latvijai saistošās starptautiskās konvencijas un UNESCO vadlīnijas.

Pēc ministra padomnieces paustā, atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam vēja parku būvniecības ieceres kultūras mantojuma un kultūrai nozīmīgu objektu tuvumā izskata arī NKMP atbilstoši savai kompetencei, tomēr šī brīža normatīvo aktu tvērums nosaka, ka ārpus kultūras pieminekļu aizsardzības zonām tai nav tiesiska pamata noteikt vēja parku būvniecības ierobežojumu.

Vārpiņa skaidro, ka normatīvajā regulējumā paredzētā kultūras pieminekļa aizsardzības zona ne vienmēr sakrīt ar pieminekļa faktiskās vizuālās uztveramības un vēja turbīnu ietekmes zonu, kas atkarībā no konkrētās vietas var aptvert arī vairāku kilometru attālumu. Tādēļ nepieciešamo distanci un citus aizsardzības risinājumus ārpus valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu aizsardzības zonas nodrošina ar teritorijas plānošanas procesu un ietekmes uz vidi novērtējumu, kurā jābūt ietvertam arī ietekmes novērtējumam uz ainavu, kultūras un dabas mantojumu, arhitektūras un arheoloģisko mantojumu.