Latvijas valsts budžeta veidošana šogad valdībai sagādājusi pamatīgas galvassāpes, lai gan uzdevums ir tāds pats kā citus gadus – sabalansēt izdevumus un ieņēmumus, izvairoties no politiski bīstamiem lēmumiem, kas varētu izraisīt lielu vēlētāju grupu neapmierinātību un sociālo spriedzi.

Pavisam kas cits nekā 2009. gadā

Valdība gan cenšas savas acīmredzamās grūtības paskaidrot sabiedrībai, lietojot vārdu "krīze" un salīdzinājumus ar 2009. gada budžeta veidošanas grūtībām, pati laikam nejūtot, cik šis salīdzinājums ir smieklīgs un nepiemērots. 2009. gadā tika prognozēta Latvijas kopprodukta samazināšanās par 16–18%, 2025. gadā tiek prognozēts Latvijas IKP palielinājums par 2,6% – tas ir mazāk, nekā mēs gribētu, bet tas ir pilnīgi kas cits, nekā notika 2009. gadā. Tolaik budžetā valsts izdevumi bija jāsamazina par pusmiljardu latu, kas, lietojot lata un eiro maiņas kursu, būtu 700 miljoni eiro mūsdienās. Savukārt 2025. gadā valdībai grūtības sagādā 50 miljonus eiro liela ietaupījuma atrašana valsts izdevumos. 2009. gadā pensijas samazināja par 10%, bet algas valsts pārvaldē un sabiedriskajā sektorā par 15–30%, tagad pensijas indeksē un plāno to darīt arī nākamgad, bet algas turpina augt – lēnāk nekā pērn, bet joprojām aug. Proti, kāda krīze? Par ko jūs vispār runājat? Taisnība, 

ir grūti atrast finansējumu ļoti ātrā tempā augošajiem aizsardzības un drošības izdevumiem, tādēļ valdība bijusi spiesta atteikties no izglītības un veselības aizsardzības prioritātēm, bet vienalga līdz krīzei te ir ļoti tālu.