Ja attālinies no lielpilsētu viegli sniedzamā servisa, silta apģērba un apavu rezervei, pat kādam krietnam deķim ziemā vajadzētu būt arī mūsdienu auto ekipējumā.

Sestdien pagalmā uz manas saimniecības ēkas jumta bija sprīdi biezs mirdzoši balts sniegs. Svētdienas rītā – gandrīz neticu skatam – vietām jau redzams brūnais jumta skārds. Pirmdienā pliks ir ne tikai jumts, bet visas apkārtējās ieliņas. Un prognoze skan – rīt plus septiņi, parīt pat astoņi grādi. Un mīnusa zīmi termometrā lielākajai Latvijas daļai sola vien nākamgad. Kā pārvarēsim temperatūras lēciena sekas? Kā šādā laikā brauksim? Kādas kļūdas nevajadzētu pieļaut?

Mieru, tikai mieru!

Sliktākais, ko varam darīt, ir gaidīt brīnumus no ceļu uzturētājiem. Lamāt ne tikai viņus, bet visu pilsētu, valsti, pasauli. Būsim beidzot taču loģiski un pieņemsim objektīvo patiesību – dzīvojam mēs visai savdabīgā klimatiskajā joslā, kur izmaiņas mēdz būt straujas un krasas. Mums ir daudz ceļu. Un katram (ar savu maksāto nodokļu naudiņu) būtu jāspēj uzkopt reizes trīs vairāk kilometru nekā daudz bagātākajiem vāciešiem. Bet tas taču nav iespējams! "LVC" ziņo, ka sniegotākajās dienās esam mobilizējuši vairāk nekā simt apkopes tehnikas vienību. Daudz? Tā tikai šķiet. Faktiski tā ir vidēji viena šķūre uz katriem 200 valsts ceļu kilometriem...

Atkusnī gan šķūrēm darba būs maz. Ja nu tālāk uz austrumiem rītos smiltiņu pakaisīs. Melnie ceļi nokusīs. Iespējams, jau šodien. Vien slapji tie būs, jo sakrātie vaļņi ir lieli. Un tādēļ līst pāri atļauto ātrumu robežai nevajadzētu pat tiem, kuru tehnika un iemaņas to ļauj. Jūs provocēsiet uz akvaplanēšanas risku plikāk apautos un stūrēšanas smalkumus vājāk apguvušos.