Koalīcijas partijas atbalsta premjeres Evikas Siliņas ("JV") ierosinājumu iesaldēt valsts budžeta finansējumu partijām. 

Taču politiķi ir atturīgi, runājot par tā samazināšanu, kā tas plānots Igaunijā. Valsts budžeta finansējums partijām ir piesaistīts minimālajai algai, kuru nākamgad paredzēts palielināt no 700 uz 740 eiro. Līdz ar to pieaugtu arī valsts budžeta nauda partijām, kas līdz ar minimālās algas pieaugumu aiznākamajā gadā būtu vēl lielāka. Atsakoties no šī palielinājuma, finansējums 2025. gadā paliktu šā gada līmenī, kas, piemēram, "Jaunajai Vienotībai", kura saņem maksimālo iespējamo summu, šogad ir 1,1 miljons eiro gadā.

Valsts budžeta finansējums partijām ir 0,9% no minimālās mēnešalgas par katru iegūto balsi pēdējās Saeimas vēlēšanās un 0,1% par katru iegūto balsi Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās. Partijām, kas ir pārstāvētas Saeimā, 2024. gadā papildus ir vēl 140 000 eiro jeb 200 minimālās algas. Kopā 12 politiskajiem spēkiem, kas pēdējās Saeimas vēlēšanās pārvarēja 2% barjeru, no valsts budžeta 2023. gadā bija izmaksāti 5,6 miljoni eiro, bet šogad šī summa jau varētu būt aptuveni 6,6 miljoni eiro.

Valsts budžeta līdzekļus politiskie spēki drīkst izmantot tikai biroja uzturēšanai, kongresu, kopsapulču, semināru un citu forumu rīkošanai. Par šo naudu var veikt pētījumus un socioloģiskās aptaujas, to var izmantot arī priekšvēlēšanu kampaņai. Taču nevienā no pozīcijām tēriņi nedrīkst pārsniegt 60% no kopējās summas. 

Jau ziņots, ka Nacionālā apvienība var zaudēt valsts budžeta finansējumu, jo vēlēšanu kampaņā bija izmantojusi vairāk, nekā likumā atļauts tērēt vienā pozīcijā. 

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmumu partija ir pārsūdzējusi.