15.7 °C
Saeima līdz sesijas beigām varētu pieņemt grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, lai 2025. gada pašvaldību vēlēšanas notiktu jau jaunajā Madonas novada teritorijā, kurā būtu arī Varakļānu novads.
Tas saskan ar abu pašvaldību gribu, ko Saeima ceturtdien konceptuāli atbalstīja. Taču līdz likuma pieņemšanai otrajā un galīgajā lasījumā, kas plānota 13. jūnijā, paredzamas plašas diskusijas par administratīvi teritoriālo reformu, kas, pēc vairāku deputātu domām, ir neveiksmīga.
Debatēs par likumu, uz kuru daļa pašvaldību cer, lai atjaunotu agrākās robežas, parādījās arī jauni temati, piemēram, par Pierīgas pašvaldību dzīvošanu uz Rīgas rēķina – Pierīgas novadu iedzīvotāju liela daļa strādā Rīgā, bet viņu nodokļus saņem Pierīgas pašvaldības. Par to runāja Andris Kulbergs ("AS"), kā arī Ainārs Šlesers ("LPV"), kurš informēja, ka tagad nepiekrīt pašvaldību robežu grozīšanai, par ko varēšot diskutēt pēc pašvaldību vēlēšanām. Ja iedzīvotāji neesot apmierināti ar domes vadītāju, kas nerūpējas par visu novada teritoriju, tad šāds vadītājs ir jānomaina, ko var izdarīt vēlēšanās, pauda A. Šlesers.
Administratīvi teritoriālās reformas mērķis bija izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas pašvaldības, kas sniedz kvalitatīvus pakalpojumus,
Saeimas sēdē atgādināja Edgars Tavars ("AS"). Taču pēc reformas situācija daļā pašvaldību esot krietni pasliktinājusies, nomalēs samazinoties pakalpojumu pieejamība, vairākas pašvaldības pārgājušas uz četru dienu darba nedēļu. Tāpat neesot pētījumu par to, ko iegūs lielās pilsētas un tām piegulošie novadi pēc abu tik atšķirīgo pašvaldību apvienošanas. Tiesa, dažās teritorijās situācija esot uzlabojusies, bet par tām, kur tā kļuvusi sliktāka, "AS" iesniegšot priekšlikumus, informēja E. Tavars. "AS" vērsās pie visām pašvaldībām, no kurām saņemtajās atbildēs bija priekšlikumi par novadu sadalīšanu.
Pie pašvaldībām vērsās arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kas arī saņēma vietvaru vēstules, bet pēc sarunām koalīcijā un tikšanās ar juristiem ZZS apzinoties, ka sarežģītās procedūras dēļ tagad nav iespējams grozīt pašvaldību robežas.
"Laika ir palicis pavisam maz, bet jebkuras pārmaiņas nozīmē plānošanu, pašvaldību vienošanos, iedzīvotāju gribas uzklausīšanu.
Šiem procesiem ir jābūt samērīgiem un gudri vadītiem, nevis jābļauj no šīs tribīnes," teica ZZS frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis. Viņš pārmeta Mārim Sprindžukam ("AS"), ka laikā, kad viņš vadījis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), tad nav izteicis priekšlikumus par nepieciešamību novērst reformas kļūdas, uz ko aicina tagad. M. Sprindžuks atbildes runā necentās pierādīt pretējo, bet teica: "Ir tāds teiciens: kādos ratos brauc, tādu dziesmu dzied." Pirms ievēlēšanas Saeimā H. Rokpelnis bija Mazsalacas novada priekšsēdis, kura toreiz vadīto novadu iekļāva Valmieras novadā. ZZS 13. Saeimā bija pret reformu.
Sēdē arī tika minēti novadi, kas pirms reformas bijuši turīgi, piemēram, Garkalnes novads, kas tagad ir Ropažu novadā, vai Ogres novadā iekļautais Ikšķiles novads, bet tagad "garkalnieši maksā Ropažu parādus", sacīja Vilis Krištopans ("LPV").
Aleksandrs Kirštens savukārt minēja piemērus, kur vietējā vara no iedzīvotājiem atrodas pat 75 kilometru attālumā, kā tas ir Cēsu novada Jaunpiebalgā.
Tas esot pretrunā ar Eiropas pašvaldību hartu, kas nosaka, ka vietējā vara ir demokrātijas pamats un tai ir jābūt pietuvinātai iedzīvotājiem.
Juris Viļums ("AS") joprojām uzskata, ka Varakļāniem vajadzētu būt Latgalē, bet, ja tas nav iespējams, tad varbūt jāļauj novadam palikt esošajās robežās, lai pēc četriem gadiem varētu novērtēt, vai arī maza pašvaldība ar nedaudz vairāk kā 3000 iedzīvotājiem var attīstīties.
Saeimai lēmums par Varakļānu novada iekļaušanu kādā pašvaldībā jāpieņem, jo Varakļānu novadam nav reģionālās nozīmes attīstības centra un arī tāpēc tas neatbilst likuma kritērijiem.
