17.1 °C
ASV laikraksta "New York Times" žurnālistu nesen gūtā uzvara Eiropas Savienības Vispārējā tiesā ir liels panākums ne tikai ceturtajai varai, bet sabiedrībai kopumā.
Tiesa ir atcēlusi 2022. gada 15. novembra Eiropas Komisijas (EK) lēmumu neļaut laikraksta žurnālistiem piekļūt visām īsziņām, ar kurām EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un farmācijas uzņēmuma "Pfizer" izpilddirektors Alberts Burls apmainījās no 2021. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 11. maijam. Eiropas Komisija toreiz vadīja Covid-19 vakcīnu iegādi visām 27 ES dalībvalstīm. Vairāk nekā puse no 4,2 miljardiem vakcīnu devu, kuras EK ir iegādājusies vai vienojusies par tiesībām iegādāties, ir Vācijas kompānijas "BioNTech" un ASV uzņēmuma "Pfizer" ražotā vakcīna. Tādējādi abas kompānijas kļuvušas par lielāko Covid-19 vakcīnu piegādātāju Eiropas Savienībai.
2021. gadā EK prezidente Leiena parakstīja vienošanos ar "Pfizer" par līdz pat 1,8 miljardu vakcīnu devu iegādi. Kritiķi uzskatīja, ka EK ir pārmaksājusi, jo "Pfizer" pacēla cenu no 15,5 eiro uz 19,5 eiro par devu. Turklāt līdz ar Covid-19 pandēmijas vājināšanos miljoniem vakcīnas devu palika neizmantotas.
Urzula fon der Leiena intervijā laikrakstam "The New York Times" stāstījusi, ka tolaik pa tiešo sazinājusies ar "Pfizer" vadītāju. Kad žurnālisti lūguši iespēju izlasīt šo īsziņu saraksti, Eiropas Komisija noraidīja šo lūgumu. "The New York Times" šo lēmumu apstrīdēja tiesā. Strīda centrā bija jautājums, vai EK prezidentes Leienas īsziņas būtu uzskatāmas par oficiāliem ES dokumentiem, ar kuriem žurnālistiem ir tiesības iepazīties. Leiena pavēstījusi, ka attiecīgo īsziņu saraksti viņa nav saglabājusi. Eiropas Savienības Tiesa tagad nolēmusi, ka Eiropas Komisija nav sniegusi pietiekamu pamatojumu žurnālistu prasības noraidīšanai, kā arī nav izskaidrojusi, kas noticis ar īsziņām: vai tās ir izdzēstas vai arī pazudušas, kad EK prezidente nomainījusi telefonu. Tiesas lēmums ir pagrieziena punkts ES institūciju publiskās pārvaldes caurskatāmības jomā, uzskata "New York Times".
Kā īsziņu lieta nonāca līdz tiesai
"New York Times" žurnāliste Matina Stevi, intervējot "Pfizer" izpilddirektoru Burlu, uzzinājusi, ka EK priekšsēdētāja un viņš esot sākuši arvien vairāk sadarboties, ka EK priekšsēdētāja esot viņam nosūtījusi savu tālruņa numuru, ka viņi apmainoties ar teksta īsziņām, ja viņiem esot apspriežami jautājumi. "Pfizer" izpilddirektors nav slēpis arī to, ka abiem izveidojusies ievērojama uzticēšanās un viņiem varētu būt padziļinātas diskusijas. Žurnāliste intervējusi arī Urzulu fon der Leienu. Atbildot uz M. Stevi jautājumu, vai šajā laikaposmā notikusi telefoniska vai elektroniskā pasta saziņa, kas viņai palikusi atmiņā kā pagrieziena punkts tam, kādā veidā viņa pārvaldījusi situāciju ar vakcīnām, EK priekšsēdētāja minējusi kontaktus ar farmācijas uzņēmuma "Pfizer" izpilddirektoru, kura "personisko reakciju" viņa augstu vērtējusi.
EK priekšsēdētājas biroja vadītāja, atbildot uz ES Vispārējās tiesas jautājumiem, rakstījusi, ka biroja rīcībā neesot neviena dokumenta, kas "ietilptu prasītāju piekļuves pieteikuma tvērumā".
Tiesas sēdē Eiropas Komisijas pārstāvji nevarējuši precizēt, kādas ir biroja pārbaudītās dokumentu glabāšanas vietas. Tāpat nebija precizēts, vai birojs ir meklējis pieprasītos dokumentus mobilajā tālrunī vai tālruņos, vien skaidrots, ka darbinieku mobilie tālruņi drošības apsvērumu dēļ ik pēc noteikta laika esot obligāti jānomaina. Komisijas priekšsēdētājas rīcībā pašlaik pieejamais mobilais tālrunis neesot tas pats, kas viņas rīcībā bija 2021. gada aprīlī, un nevarot apstiprināt, vai jaunā mobilā tālruņa saturs atbilstot vai neatbilstot iepriekšējā tālruņa saturam. Tātad nav zināms, vai tajā ir vai nav saglabājušās īsziņas ar "Pfizer" izpilddirektoru.
Tiesa konstatēja, ka komisija neesot sniegusi nevienu ticamu izskaidrojumu, kas ļautu saprast iemeslu, kādēļ tā nevarēja atrast pieprasītos dokumentus. Tiesa norāda, ka "nav iespējams droši zināt [..], vai pieprasītās teksta īsziņas joprojām pastāv vai arī tās ir izdzēstas".
Jāpiebilst, ka ES Vispārējās tiesas lēmums nenozīmē, ka tiesa izprasa attiecīgo saraksti. Tiesa ir nolēmusi atcelt Eiropas Komisijas lēmumu, ar kuru ir noraidīta attiecīgās sarakstes izsniegšana tās pieprasītājam.
