Sasniegti tikai 5,7% no Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģijas mērķa

Līdz šim ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu sasniegti tikai 5,7% no Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģijas izvirzītā mērķa jeb, precīzāk, atjaunotas nepilnas 1600 ēkas no 26 600 ēkām, kuras paredzēts atjaunot līdz 2050. gadam, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas padomnieks enerģētikas un klimata politikas jomā Dzintars Jaunzems.

Esošo daudzdzīvokļu namu atjaunošanas temps – caurmērā 100–150 ēkas gadā – ir nepietiekams, lai sasniegtu vai vismaz pietuvotos 2020. gadā pieņemtajā Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģijā iezīmētajiem 2030., 2040. un 2050. gada mērķiem. Turklāt stratēģijas mērķis ietver pieņēmumu, ka 30% no esošajām ēkām nebūs lietderīgi atjaunot. Jaunzems skaidro, ka lēnais namu atjaunošanas temps ir loģisks izvēlētās energoefektivitātes politikas – tikai informācija un saraustīta, no ES fondiem atkarīga atbalsta un finansējuma intensitāte – īstenošanas rezultāts, kurā ir realizējušies viļņveida ēku atjaunošanas procesa negatīvie un blakusefekti.

Neskatoties uz to, ka 2025. gada 3. aprīlī atvērtajā atbalsta programmā šobrīd ļoti īsā laikā rezervēts viss daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmai pieejamais finansējums (173 miljoni eiro, kopā 338 pieteikumi) un jauni pieteikumi vairs netiek pieņemti, esošā ēku atjaunošanas tendence būtiski nemainīsies, prognozē Jaunzems. Lai arī 2024. gadā pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunajos projektos ir pieaudzis, tomēr nešķiet ticams, ka Latvijā lielākā daļa no esošā dzīvojamo ēku fonda tiktu aizstāta ar jaunbūvēm. Tuvākajā laikā būs jāpieņem stratēģiski lēmumi, ko un kā darīsim ar Latvijas ēku fondu, ņemot vērā 2024. gadā pieņemto ES direktīvas par ēku energosniegumu pārstrādāto versiju, kas izvirza prasības dzīvojamo ēku renovācijai ar mērķi mazināt energopatēriņu.

Renovējot dzīvojamās ēkas, visa dzīvojamo ēku fonda vidējais primārās enerģijas patēriņš būs jāsamazina vismaz par 16% līdz 2030. gadam un vismaz par 20–22% līdz 2035. gadam salīdzinājumā ar 2020. gadu. Turklāt vismaz 55% no vidējā primārās enerģijas izmantojuma samazinājuma jāsasniedz, renovējot 43% vājākā snieguma dzīvojamās ēkas. Ekonomikas ministrijai būs jāizstrādā Nacionālais ēku renovācijas plāns, kas būs ceļvedis ar nacionāli noteiktiem mērķrādītājiem un izmērāmiem progresa rādītājiem, lai sasniegtu 2050. gada klimatneitralitātes mērķi jeb nodrošinātu energoefektīvu un dekarbonizētu ēku fondu un esošo ēku pārveidošanu par bezemisiju ēkām. Plāna projekts jāiesniedz Eiropas Komisijai līdz šā gada beigām, bet gala versija – līdz 2026. gada beigām.