Pirms pašvaldību vēlēšanām gaisā jūtama spriedze. Deputāta kandidātam jāiet ar līkumu! Vai tiešām?

Spriedze pirms pašvaldību vēlēšanām ir jūtama. Varbūt pat lielāka nekā pirms Saeimas vai Eiropas Parlamenta vēlēšanām, atzīst Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Politisko organizāciju pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas vadītāja Amīlija Raituma.

Vairāk sarakstu, vairāk kandidātu, decentralizētas kampaņas un līdz ar to arī vairāk aizdomu. Nupat KNAB saņēma žurnālistu organizāciju nosodījumu par iejaukšanos redakcionālajā neatkarībā pēc tam, kad bija nosūtījis vairākiem medijiem vēstules ar jautājumiem par publicētajiem materiāliem un to, kā tiek organizēts redakcijas darbs. Vienlaikus arī pašu žurnālistu un redakciju piesardzība, ka tik publikācijā vai raidījumā neparādītos kāda kandidāta uzvārds, brīžiem šķiet pārspīlēta.

Uzņēmējs Mārtiņš Veide ir erudīcijas spēļu cienītājs. Viņš jau kopš 90. gadiem regulāri piedalās Latvijas Radio "Lieliskajā piecniekā" un sauc sevi par šīs spēles veterānu, bijis arī Latvijas Televīzijas raidījuma "Veiksme. Intuīcija. Prāts" dalībnieks. Tomēr šoreiz "Lieliskā piecnieka" vadītājs, uzzinot, ka M. Veide ir arī Mārupes novada domes deputāta kandidāts, informējis, ka viņš piedalīties nevarēs, jo par to būšot iebildumi uzraugošajām iestādēm un draud sods. M. Veide par to īpaši nepārdzīvo un "Latvijas Avīzei" saka: "Šo sezonu noslēdzu, tagad gaidīšu nākamo."

Tomēr šis nav vienīgais piemērs, kad mediji cenšas atkratīties no kādas personas, uzzinot par kandidēšanu vēlēšanās.

Ar dažādiem piemēriem paši kandidāti nesen dalījās sociālajā vietnē "X" (zināma arī kā tviteris). Māris Kaminskis raksta, ka ticis "izgriezts" no LTV raidījuma "Ielas garumā". "Kā Dārzciema biedrības vadītājs un dārzciemietis ar 50+ gadu stāžu LTV filmētājiem "Ielas garumā" izstāstīju par vēsturi, par paša stādītajiem kokiem un daudz ko citu. (..) 

Pēc filmēšanas uzzināja, ka es kandidēju no NA saraksta Rīgā. Atvainojās un pateica, ka viņi nedrīkst TO rādīt. 

Lai gan tur nebija nekādas politikas, tikai mana vēsturiskā liecība par Dārzciema apkaimi. Žēl, ka materiāls būs pazudis vēsturei." Te jāpiebilst, ka "Ielas garumā" tiešām ir no tiem izzinošajiem raidījumiem, ko cilvēki bieži skatās arī televīzijas arhīvā, tāpēc šāda piesardzība prasītu arī pārskatīt agrākus raidījumus, vai gadījumā tur nav "iesprucis" kāds cits kandidāts. Vairāki soctīkla lietotāji gan iebilda apgalvojumam, ka M. Kaminskis neesot iekļauts raidījumā tikai tāpēc, ka kandidē no NA saraksta, visticamāk, tāds pats liktenis būtu arī citu partiju pārstāvjiem.

Tēmas apspriešanā aktīvi iesaistījās Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības vadītāja Elīna Treija, secinot, ka "kandidēšana vēlēšanās ir tik liela spitālība". Viņa to pamato ar savu piemēru, jo pati kandidē uz Rīgas domi un sajutusi mediju vēlmi distancēties gan no viņas pašas, gan viņas pārstāvētās organizācijas. "Abas lielās televīzijas, kas atbrauca uz Daudzbērnu ģimeņu dienu Rīgas zoodārzā, ne tikai neintervē, bet pat drošības pēc nepiemin Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienību kā pasākuma organizatorus," norāda E. Treija. Savukārt regbija kluba "Fēnikss" un Latvijas U-18 izlases treneris Kristaps Staņa raksta: "Nevarēju TV sižetā sniegt trenera komentāru par sava regbija kluba spēli. Kandidātiem esot ierobežojumi! Kafka kapā rotē."

Mediju vidē dzirdēts arī par citiem gadījumiem, kad radušās līdzīgas šaubas – vai kāda kandidāta intervēšana vai pat tikai pieminēšana netiks uztverta kā slēptā aģitācija. Piemēram, vai, rakstot par kādas populāras mūziķes ģimeni, publikācijā var pieminēt viņas radinieku, kurš ir deputāta kandidāts? Daži pieņem kā normu, ka pirmsvēlēšanu laikā pareizāk apiet politiķus ar līkumu, bet neērti katram intervējamajam jautāt, vai viņš plāno kandidēt. Jo īpaši tas attiecas uz februāri un martu, kad oficiālais pirmsvēlēšanu periods jau ir sācies, bet kandidātu saraksti vēl nav iesniegti.

Tikmēr atbildīgās amatpersonas norāda – tik stingru prasību nav, un visos pieminētajos gadījumos, visticamāk, nekādi iebildumi nebūtu radušies.

KNAB: Tā ir redakcionāla izvēle

"Tā varbūt ir redakcionāla izvēle neuzņemties liekus riskus, pasargāt sevi. Pārlieka piesardzība. Var saprast, kāpēc redakcijas tā rīkojas. Savā ziņā tā ir pareiza pieeja, jo, piemēram, ja ir jāizvēlas eksperts, tad labāk ņemt to, kurš nekandidē vēlēšanās," saka KNAB pārstāve A. Raituma. Tomēr viņa neredz iemeslu, kāpēc būtu jāliedz dalība erudīcijas spēlē vai jāliedz komandas trenerim sniegt komentārus par spēli, ja šajā sarunā nenotiek politiska aģitācija. "Mums iepriekš bija jautājumi arī par dzejas konkursu, par "Koru kariem" – vai tur drīkst būt dalībnieki, kas kandidē. Mēs visos šajos gadījumos teicām, ka var piedalīties, tikai nevajag tiešā vai netiešā veidā afišēt politisko piederību. Bet īpaši, ja persona hobiju līmenī jau daudzus gadus piedalās erudīcijas spēlēs, un nav tā, ka viņš pēkšņi pirmsvēlēšanu periodā atklājis sevī šo degsmi, tad te aizdomām nevajadzētu būt," komentē A. Raituma.

Šis komentārs gan nonāk pretrunā ar reālo pieredzi, jo Latvijas Radio pirms 2021. gada pašvaldību vēlēšanām saņēma 500 eiro sodu par to, ka raidījumā "Lieliskais piecnieks" piedalījās kāds deputāta kandidāts. "Raidījuma veidotāji vienkārši nebija piefiksējuši, ka viņš kandidē, jo cilvēks nebija plašākā sabiedrībā pazīstams," norāda Latvijas sabiedriskā medija galvenā redaktore Anita Brauna. Soda uzlicējs gan bijusi Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), tomēr te jau parādās atšķirības dažādu uzraugošo institūciju interpretācijās.

Runājot par tāda veida pasākumiem kā Daudzbērnu ģimeņu diena, A. Raituma saka: "Protams, mēs varētu pievērst uzmanību, ja šāds sižets būtu televīzijā, vai te neparādās politiskā aģitācija, bet, ja mēs redzam, ka ir nošķirta politiskā darbība un profesionālā darbība, tad es te redzu minimālus riskus. Ja tēmai ir aktualitāte, tā nav mākslīgi aiz ausīm pievilkta, ja tas ir pasākums, kas tiek organizēts regulāri, tad nedomāju, ka te varētu saskatīt kādu likuma pārkāpumu."

Šo gadījumu sociālajā tīklā "X" komentējis arī NEPLP vadītājs Ivars Āboliņš, kurš pauž: "Latvijā nav tāda regulējuma, kas šādā Daudzbērnu ģimenes dienas pasākumā liegtu intervēt kandidātu. Tie visi ir redakcionāli lēmumi, redakcionālas izvēles un redakcionālas pozīcijas, kuras valsts ietekmēt nevar."

KNAB pārstāve pati min vēl kādu iespējamo gadījumu: "Tikpat labi kandidāts var iet pa ielu, un viņam var uzdot jautājumu kādā ielas aptaujā, kuru vēlāk parāda televīzijā.

Nav iemesla, kāpēc gan to nevarētu darīt, ja vien viņš atbildot pēkšņi nesāktu stāstīt par savu partiju vai sevi kā kandidātu."

Kandidāti kulinārijas raidījumos

Pirmsvēlēšanu aģitācijas likuma 3. pants nosaka, ka slēptā priekšvēlēšanu aģitācija ir aizliegta. Slēptā aģitācija ir tāda, par kuru saņemta nauda, bet apmaksātājs nav norādīts.

Lai saprastu, kāds ir iemesls mediju vēlmei izvairīties no situācijām, ko kāds varētu uztvert kā slēpto aģitāciju, ir jāatgriežas pirms divdesmit un vairāk gadiem, kad slēptās politiskās reklāmas plašsaziņas līdzekļos netrūka. Par šī laikmeta savdabīgu simbolu kļuva kulinārijas raidījumi, kur kāds deputāta kandidāts rosās virtuvē, demonstrējot savas pavāra prasmes, fonā skanot politiskām pļāpām. "Kāpēc politiķis, kam zeme deg zem kājām, gaidot nākamās vēlēšanas, ir jāpadara par izklaides personu? Kāpēc ar viņu jārunā par makšķerēšanu, ceļošanu vai svētdienas brokastu receptēm? Lai viņš piedalās diskusijās par savu darbu un idejām!" 2005. gadā rakstīja mediju pētniece Anda Rožukalne. Šādi gadījumi izpelnījās nosodījumu un apņēmību vērsties pret tiem, kā arī veicināja to, ka aizdomas sāka gulties gandrīz pār visiem sižetiem vai publikācijām, kur parādās deputātu kandidāti – vai tik par to nav samaksāts. Pētnieki gan vēlāk atzina, ka slēpto reklāmu skaits medijos samazinājies. Uzkrītošākas tās parasti bija krievvalodīgajos medijos, kas šāda veida materiālus uzskatīja par normu, turklāt nereti paši šo mediju īpašnieki vai darbinieki bija deputātu kandidāti.

Likums skaidrību nevieš

Kādos gadījumos deputāta kandidāta pieminēšanu varētu uzskatīt par slēpto aģitāciju un kādos ne? Lielākā problēma, ka tas tā skaidri nemaz nav noformulēts, ir tikai ļoti vispārīgas pazīmes, tāpēc daudz kas atkarīgs no interpretācijas. Likumā ļoti sīki atrunāta ir tikai situācija, kas attiecas uz pašiem žurnālistiem, ja viņi kandidē vēlēšanās: "12.(6) Vēlēšanu dienā, kā arī 60 dienas pirms vēlēšanu dienas elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem aizliegts izplatīt to personu vadītus raidījumus, sagatavotus komentārus, intervijas un reportāžas, kuras ir pieteiktas par deputātu kandidātiem vai pirms vēlēšanām publiski paziņojušas par savu līdzdalību kādas politiskās partijas vai politisko partiju apvienības darbībā. Šīs personas var norīkot tādu pienākumu veikšanai, kuri nav saistīti ar tiešu piedalīšanos elektronisko plašsaziņas līdzekļu izplatītajās programmās. Ja tas nav iespējams, attiecīgajām personām var piešķirt atvaļinājumu."

Interesants gadījums bija 2018. gadā, kad pirms 13. Saeimas vēlēšanām no LTV raidījuma "Rīta Panorāma" vadīšanas daļēji tika atstādināta žurnāliste Linda Krūmiņa (tagad Linda Abu Meri) ar pamatojumu "novērst iespējamos interešu konfliktus", ko varētu radīt attiecības ar "Jaunās Vienotības" politiķi Hosamu Abu Meri. Pretenzijas pret to intervijā žurnālistei "Rīta Panorāmas" tiešraidē bija paudis partijas "KPV LV" līderis Artuss Kaimiņš. Tagad jau pati Linda ir iesaistījusies politikā un kandidē Bauskas novadā, taču viņa vairs nedarbojas žurnālistikā.

Tomēr, ja runa ir par kandidātu parādīšanos raidījumos, tad tur slēptās aģitācijas pazīmes vairs nav tik viennozīmīgas. 

KNAB pārstāve A. Raituma saka: "Pirmkārt, jāievēro priekšnosacījumi nelikt uzsvaru uz šīs personas politisko piederību, to, ka viņš kandidē, nav pievienoti materiāli, kur saskatāma aģitācija. Mūsu galvenais ieteikums – nodalīt profesionālo darbību un politisko aģitāciju. Pašam kandidātam tas nav jāslēpj, ja medijs ir informēts, tam būs vieglāk nodalīt šīs lietas." Viņasprāt, nav grūti pamanīt, ja intervija par kādu kandidātu ir netipiski glaimojoša vai citādi atšķiras no šāda veida mediju materiāliem. "Tie gadījumi gandrīz nekad nav vienādi, tāpēc katrs būtu jāvērtē atsevišķi," viņa piemetina.

Pieminēt tikai tad, ja bez tā nevar iztikt

Pārmetumi par nepamatotu deputātu kandidātu ignorēšanu biežāk izskan sabiedriskā medija virzienā, kas savukārt žurnālistiem ir sniedzis diezgan stingras vadlīnijas pirmsvēlēšanu periodam. Piemēram, ka kandidāti drīkst parādīties vienīgi speciālajos pirmsvēlēšanu raidījumos, nedrīkst būt nekādos izklaides raidījumos, tāpat arī cita veida sižetos vēlams izvairīties un pieminēt tikai nepieciešamības gadījumos. Vai šāda pieeja no redakcijas puses nelīdzinās pašcenzūrai un neierobežo žurnālistu brīvību?

Nesen ieceltā LSM galvenā redaktore Anita Brauna, kura līdz šim piecus gadus bija Latvijas Radio galvenā redaktore, uzskata, ka tā to nevar vērtēt: "Es te neredzu pašcenzūru. Mēs esam vienojušies, ka izklaides un dzīvesstila saturā mēs kā viesus neaicinām deputāta kandidātus, lai izvairītos no iespējas, ka tas kļūs par šī kandidāta politisko reklāmu. Tā ir ļoti stingra un skaidra politika. Ja runā par ziņu sižetiem un līdzīgiem materiāliem, tad mūsu nostāja viemēr bijusi – ja var iztikt bez šī cilvēka intervēšanas, tad labāk izvēlēties citus, ko intervēt. Mēs jūtamies tā, ka visiem deputāta kandidātiem jādod vienlīdzīgas iespējas, un tad var rasties jautājums – kāpēc jūs viņu atrādat, bet mani ne." Viņa gan min piemēru, ka redakcionālajā padomē lemts, vai Oļegu Sorokinu, kurš ir Latvijas U-18 hokeja izlases treneris un arī kandidāts pašvaldību vēlēšanās, var rādīt sporta ziņu sižetos par izlases spēlēm. Nolemts, ka šajā gadījumā nav iespējams pilnvērtīgi atspoguļot notikumu, ja netiek pieminēts un intervēts treneris. Jautāta, vai par katru šādu gadījumu jārīko sapulce, A. Brauna teic, ka tā gan nenotiek, citos gadījumos žurnālists pats pieņem lēmumu, ievērojot vadlīnijas.

Tomēr Latvijas Radio ir saņēmis arī sodus par slēptu politisku aģitāciju situācijās, kad šķiet, ka pārkāpumam nevajadzētu būt. Piemēram, 2021. gadā pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām klasiskās mūzikas raidstacija "Latvijas Radio 3" bija izveidojusi raidījumu "Benefice" par Danielu Pavļutu kā pianistu (sakarā ar viņa 45 gadu jubileju) – atskaņoja viņa ierakstus, aicināja cilvēkus izteikties par viņu. Pats Pavļuts, kurš tolaik bija partijas "Kustība Par" vadītājs, raidījumā nepiedalījās un arī pašvaldību vēlēšanās nekandidēja. Taču NEPLP saskatīja te Pirmsvēlēšanu aģitācijas likuma pārkāpumu un uzlika Latvijas Radio 3000 eiro sodu.

Prasa paskaidrojumus par redakcijas darbu

Nesen aktīvas diskusijas izraisīja vēstules, kuras KNAB bija nosūtījis ziņu aģentūrai LETA un pētnieciskās žurnālistikas centram "Re:Baltica". Tajās prasīts paskaidrot, pēc kādiem kritērijiem atlasītas pašvaldības un izvēlētas partijas, par kurām rakstīt, kuras personas saskaņo satura veidošanu. Tāpat jautāts, kad būs nākamās publikācijas un par kurām vēl partijām tiks rakstīts. Uz to asi reaģēja Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA), norādot, ka šādas vēstules "rada bažas ne tikai par šādu pieprasījumu motīviem un mērķiem, bet arī par KNAB izpratni par neatkarīgu mediju darbu un redakcionālās brīvības un neatkarības principiem". 

Esot bažas, ka KNAB nesaprot, kāda atšķirība ir starp žurnālistiem un reklāmas aģentūrām. Neizpratni paudusi arī Eiropas Žurnālistu federācija.

Taču KNAB skaidro, ka tā esot reakcija uz ienākušām sūdzībām, par ko jāveic pārbaude. "Informācijas pieprasīšana nav nekāda kritika. Mums ne brīdi nav bijusi doma cenzēt saturu. Ja atmet emocijas, tad šīs vēstules ir tikai faktu noskaidrošana, kas pamatota ar Pirmsvēlēšanu aģitācijas likumu, jo viens no demokrātiskas valsts pamatprincipiem ir vienlīdzība starp deputātu kandidātiem," saka biroja pārstāve A. Raituma, gan piekrītot, ka, iespējams, jāpārskata pieprasījuma forma, lai nerastos šāda savstarpēja neizpratne. Viņa arī norāda, ka līdz šim saistībā ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām neesot konstatēts neviens pārkāpums, kas attiektos uz medijiem.

Tomēr pārdomas raisa tas, vai kopumā priekšstati par politisko aģitāciju neatpaliek no laika. Kamēr zem lupas ir mediji, tikmēr internets paver daudz plašākas iespējas un kampaņas un tur kļūst par "cīņu bez noteikumiem". Taču šī vide ir daudz grūtāk kontrolējama un ierobežojumi uz to bieži netiek attiecināti.

Premjere un ķirsis

Evika Siliņa.

Foto: Dainis Bušmanis / Latvijas Mediji

Pirmsvēlēšanu periodā valdības vadītājai Evikai Siliņai pie apģērba regulāri, piemēram, sniedzot interviju "Latvijas Avīzei" vai piedaloties Ministru kabineta preses konferencē, bija piesprausta nozīmīte ar sarkaniem ķiršiem. To varētu raksturot kā viltīgu paņēmienu reklamēt "Jaunās Vienotības" Rīgas saraksta pirmo numuru Vilni Ķirsi, jo atklātā veidā šādus aicinājumus vai partijas simbolikas demonstrēšanu pirmsvēlēšanu periodā varētu atzīt par administratīvā resursa izmantošanu. Kā premjeres pieeju vērtē KNAB?

Komentē Politisko organizāciju pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas vadītāja Amīlija Raituma: "Tas ir interesants gadījums. Mēs ļoti labi saprotam, kāpēc premjerministrei pirms vēlēšanām pie apģērba ir parādījies ķirsītis, kas uzreiz asociējas ar Rīgas mēra kandidātu no attiecīgās partijas. Tā vērtējama kā atbalsta paušana. no Pirmsvēlēšanu aģitācijas likuma viedokļa pārkāpuma te nav, nevar aizliegt šādi rīkoties. Pat ja mēs sāktu pārbaudi, uzreiz sekotu jautājumi un diskusijas – kā pierādīt, ka tas nav vienkārši apģērba elements. Taču KNAB aicinātu to vērtēt ne vien no likumā, bet arī no ētikas viedokļa. Katrā ziņā mēs no tā esam aicinājuši izvairīties un arī medijiem ieteikuši pievērst uzmanību, ja tas tiek darīts."

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Foto: Latvijas Mediji

Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.

Foto: Publicitātes