4. jūnijs vēsturē un senās avīzēs. Dinaburga gaida vēlēšanas

1875. gada 4. jūnijā. Pirms 150 gadiem laikraksts "Baltijas Vēstnesis", atsaucoties uz kādu korespondenci, vēstīja, ka Dinaburgā (Daugavpilī), toreiz Vitebskas guberņas pilsētā, ļaužu vairums "ar atplestām rokām" gaidot, kad reiz dzīvē sāks darboties vēl 1870. gadā pieņemtie jaunie Krievijas impērijas pilsētu likumi, kas modernizēja līdz tam pastāvošo pilsētu pārvaldes sistēmu, ieviesa vēlētas pilsētas domes un valdes, kā arī stingri reglamentēja institūciju pilnvaras un pienākumus.

Līdzšinējā Dinaburgas valdīšana par pilsētnieku labklājību negādājot: "Pilsēta, ja kādas ielas izņemam, vēl nav bruģēta, tā ka rudeņiem un pavasariem pat mūsu labākās ielās pīles peldējas un cūkas ar labu sivēnu pulku it mierīgi līdz pat snuķam bagātos dubļos iegremdējas un garāmgājējus ar savu muzikālisko urkšķēšanu iepriecē. Ar apgaismošanu pie mums stāv pavisam bēdīgi. Notiekās, ka apgaismošanas gādnieks, atsaukdamies uz mēness gaismu, pavisam neliek laternas aizdedzināt. Par šiem praktiskiem centieniem viņš gan no miera tiesneša un pilsētas galvas (birģermeistara) jau daudzreiz strāpēts ticis, bet par to neliekas neko bēdājot. Pie mums ir arī viena kroņa reālskola un viena kroņa draudzesskola, bet nav nevienas pilsētas skolas. Pie mums nav pat slimnieku namu, patversmju un nabagu namu, lai gan Dinaburgai ir līdz 40 000 iedzīvotāju un brangi ieņemšanas avoti, un iedzīvotāji stipri ar nodošanām (nodokļiem) apkrauti. Vai tur nav jābrīnās, ka mūsu pilsētas aizstāvji ļaužu attīstību un veselības kopšanu tā gluži nolaiž, bet turpretī ir ietaisījuši pilsētas banku, kura pavisam nevajadzīga, jo še pastāv jau divi bankas, proti Rīgas un Viļņas komercbanku nodaļas. 

Beidzot vēl jāpiemin, ka no senākiem darīšanu vedējiem daži sēd cietumā, daži ir aizgājuši uz ārzemēm dzīvot." 

Jāpiebilst, ka šajā laikā Daugavpils guva ienākumus jau vairs ne tikai kā Rietumkrievijai svarīgs tirdzniecības centrs ar pamazām attīstošos rūpniecību, bet kopš 19. gadsimta 60.–70. gadiem arī kā svarīgs dzelzceļa mezgls, no kura sliežu ceļi veda uz Sanktpēterburgu, Varšavu, Rīgu, Liepāju, Vitebsku, Kauņu. Saskaņā ar 1897. gada pilsētas tautskaites datiem Daugavpils lielāko iedzīvotāju daļu – 32 tūkstošus no tad jau kopumā 69 tūkstošiem – veidoja ebreji. Krievu bija uz pusi mazāk nekā ebreju, tad sekoja vācieši, poļi, baltkrievi un beidzot arī latvieši.

"Latvijas Sargs", 1925. gada 4. jūnijā

Jaunas dzelzceļa līnijas Pārdaugavā. Pilsētas valde vakar pieņēma noteikumus par jaunas dzelzceļa stigas būvi Pārdaugavā. Šo līniju pievienos pie Bolderājas dzelzceļa līnijas 4. kilometrā, aiz Nordeķu stacijas pie Skodes ielas. Viena dzelzceļa līnija ies līdz Cementa fabrikai, bet otra - līdz Iļģuciemam. Šīs dzelzceļa līnijas būvēs fabrikanti, un darbs jāuzsāk ne vēlāk kā gada laikā. Ja minētā termiņā būves darbi nebūs uzsākti, tad pilsētas valde pie šiem darbiem paturēs brīvas rokas.