Par "Rail Baltica" dzirdēts daudz – tas esot gadsimta lielākais projekts, transporta logs uz Eiropu, vienlaikus varbūt potenciāla katastrofa Latvijas valsts finansēm, saistības, kuras nevaram atļauties, bet esam apsolījuši kaimiņvalstīm un Eiropas Savienībai.

Visa publiskā diskusija ir emocionāli virzīta, tajā iztrūkst datos balstītu argumentu. Nepalīdz arī valdība, kura atšķirībā no mūsu kaimiņvalstīm informāciju ir nepamatoti noslepenojusi. Nu ko, ja reiz esam nomaldījušies, mēģināsim atrast orientierus, kuri palīdzēs tikt skaidrībā. Raksta mērķis nav sniegt visas atbildes – pastāstīšu par dažiem dzelzceļu finanšu orientieriem, kas kādam varbūt palīdzēs spert soli lielākas skaidrības virzienā.

Pirmais lielums ir četri – četras stundas. Pasažieru vilcienu satiksmes nozīmi mūsdienās vērtē līdz četru brauciena stundu attālumā. Ja vilciens ir ātrs ("Rail Baltica" tie būs maksimāli 240 kilometri stundā), tad no pasažieru viedokļa jēga ir tikai galamērķiem aptuveni līdz 700 kilometru rādiusā. Tallinas iedzīvotājam tā būtu Pērnava, Rīga vai Viļņa, lietuvietim – Varšava vai Tallina. Tas, ka uzbūvēsim dzelzceļu ar Eiropā ierasto sliežu platumu, nenozīmē, ka "Rail Baltica" ir jebkāda saturiska nozīme, plānojot ceļojumu uz Milānu, Lisabonu vai Frankfurti.