Saprotot, ka brīnums nenotiks un 2030. gadā puse Latvijas nebrauks elektriskajās automašīnās un šādi klimata plānus 2030. gadā izpildīt neizdosies, valdība ķērusies pie pēdējā salmiņa – plāniem par transporta degvielas zaļināšanu un sadārdzināšanu, lai ietekmētu mūsu pārvietošanās paradumus. 

Gatavi un pavisam negatavi

Transporta sektors ir otrs lielākais oglekļa emisiju avots Latvijā, tas veido 37% no kopējā emisiju apjoma tautsaimniecībā. 2021. gada 14. jūlijā Krišjāņa Kariņa valdība pieņēma ambiciozo plānu "Gatavi mērķrādītājiem 55". Šis plāns noteica, ka 2030. gadā transporta emisiju daļai kopējā Latvijas emisiju portfelī jāsamazinās par 16%, lai gan ES direktīva noteica, ka obligāti panākamais samazinājums ir 14,5%. Jebkurš no šiem skaitļiem ir ļoti liels – pirms tam auto jomas eksperti un degvielas piegādātāji diskutēja, ka jau 6% liels emisiju samazinājums ar bioloģisko piedevu piejaukšanu degvielai būtu labs sasniegums, bet šobrīd skeptiķi spriež, ka ieplānotais 16% samazinājums nav iespējams pat matemātiski. Tā, piemēram, uzskata auto jomas eksperts, Saeimas deputāts Andris Kulbergs ("AS"). Viņš domā, ka šādu emisiju samazinājumu varētu panākt tikai tad, ja 280 tūkstoši no šobrīd esošajiem apmēram 780 tūkstošiem automašīnu Latvijā pilnībā pārstātu pārvietoties pa Latvijas ceļiem, kas esot maz ticami, jo nav citu transporta alternatīvu. 

Kulbergs izteicies – lai daļu autovadītāju Rīgā pārsēdinātu sabiedriskajā transportā, tā kursēšanas biežums un tātad arī nepieciešamo sabiedriskā transporta vienību skaits līdz 2030. gadam būtu jādubulto. 

Šādu plānu "Rīgas satiksmei" nav, tādēļ arī masveidīga pārsēšanās no privātā autotransporta uz sabiedrisko ir maz ticama.