Vēlos uzzināt par priežu jaunaudžu kopšanu un retināšanu. Jautā Inta K. Konsultē AS "Latvijas valsts meži" Ziemeļkurzemes reģiona mežkopības vadītāja vietnieks Ernests Salcevičs. 

Par priežu jaunaudzēm uzskata audzes līdz 40 gadiem. Jaunaudžu kopšanas uzdevums ir veidot veselīgas, pret bojājumiem noturīgas audzes, kā arī uzlabot jaunaudzē paliekošo mērķa koku augšanas apstākļus, veidojot katram meža tipam atbilstošu koku sugu sastāvu. Kopšanas mērķis ir īsākā laika posmā panākt iespējami lielāku koksnes krājas pieaugumu, paveicot to tā, lai audze būtu augstražīga, bet tajā pašā laikā nezaudētu arī ekoloģisko un sociālo vērtību.

Kontrolē likumdošana

Ministru kabineta noteikumi Nr. 935 Noteikumi par koku ciršanu mežā katrai koku sugai nosaka minimālo koku skaitu pēc jaunaudžu kopšanas. “Jāatceras, ka tas ir minimālais skaits, un tas nebūt nenozīmē, ka tieši šādam skaitam jāpaliek audzē. Kopjot jaunaudzi, jāņem vērā tādi riski kā vējlauzes un snieglauzes, slimību un dzīvnieku bojājumi,” stāsta Ernests Salcevičs. Šo iemeslu dēļ pēc kopšanas vēlams atstāt lielāku paliekošo koku skaitu, nekā noteikts likumdošanā, – arī Latvijas valsts meži (LVM) piekopj šādu praksi. Piemēram, 3 m augstā priežu audzē, pēc LVM vadlīnijām, koku skaitam jābūt robežās no 1900 līdz 2300, bet 4 m augstumā – no 1500 līdz 1900 koku hektārā.

Retināšanu nedrīkst nokavēt

Izvērtējot briežveidīgo radīto bojājumu riskus, priežu retināšanu var sākt jau no pusmetra augstuma, taču teritorijās, kur šis risks ir augsts, nav ieteicams sastāva retināšanu priežu audzēs veikt pat līdz četru metru augstumam, tādējādi ilgāku laika periodu noturot patstāvīgu koku skaitu.