17.3 °C
Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma steidzamos grozījumus Dzelzceļa likumā, kas paredz līdz gada beigām paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu Krievijas labības tranzīta pārvadājumiem.
Par grozījumiem balsoja 53 deputāti, pret bija 12 parlamentārieši. Pret balsoja deputāti no partijas "Latvija pirmajā vietā" un "Stabilitātei".
Grozījumu mērķis ir radīt iespēju operatīvi paaugstināt infrastruktūras maksu labības tranzīta kravām, kuru pārvadājuma dokumentos norādītā nosūtīšanas stacija atrodas Krievijā. Regulējums būs spēkā līdz 2026. gada 31. decembrim.
Satiksmes ministrijas sagatavotais likumprojekts paredz, ka līdzšinējo divu mēnešu vietā infrastruktūras maksas izmaiņu publicēšanas termiņu šādos gadījumos varēs saīsināt līdz divām nedēļām. Vienlaikus valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējam būs nedēļas laikā jāpārskata attiecīgajiem pārvadājumiem piemērojamā infrastruktūras maksa un jāpieņem lēmums par tās apmēru.
Likums attieksies uz Kombinētās nomenklatūras 10. nodaļā ietverto labību, tostarp kravām, kas pa dzelzceļu tiek transportētas uz Latvijas ostām tālākai izvešanai no valsts. Vienlaikus pārvadājuma piederību šai kategorijai noteiks nevis deklarētā preces izcelsme, bet nosūtīšanas stacija Krievijā.
Anotācijā norādīts, ka procedūra attieksies uz visiem attiecīgos pārvadājumus veicošajiem pārvadātājiem neatkarīgi no to īpašnieka vai reģistrācijas valsts, savukārt konsultēšanās pienākums, maksas ekonomiskais pamatojums un regulatīvā uzraudzība tiks saglabāti.
Valdība, virzot likumprojektu izskatīšanai Saeimā, aicināja AS "LatRailNet" izvērtēt iespēju Krievijas izcelsmes graudaugu kravu tranzītam noteikt paaugstinātu dzelzceļa infrastruktūras maksu 300% apmērā no līdzšinējās maksas.
Vienlaikus likumprojekta anotācijā norādīts, ka pastāv riski saistībā ar iespējamu kravu plūsmas samazināšanos, tiesvedībām un negatīvu ietekmi uz transporta nozares uzņēmumiem. Tāpat atzīmēts, ka piedāvātais īstermiņa risinājums var radīt strīdus par tā atbilstību Eiropas Savienības transporta politikas regulējumam.
Valdība arī noteikusi, ka gadījumā, ja no paaugstinātās infrastruktūras maksas tiks gūti papildu ieņēmumi, tie tiks novirzīti Ukrainas aizsardzības vajadzībām atbilstoši vēlāk pieņemamiem lēmumiem.
Valdība jau iepriekš apstiprināja izmaiņas, kas ļaus Pārtikas un veterinārajam dienestam ņemt paraugus no tranzītā pārvadātām graudu kravām un veikt laboratoriskās pārbaudes, lai pārliecinātos par deklarētās izcelsmes valsts atbilstību. Premjers iepriekš arī uzsvēris, ka Latvija vēlas ierobežot Krievijas graudu tranzītu, vienlaikus saglabājot iespēju atbalstīt Ukrainas un Latvijas lauksaimnieku produkcijas eksportu caur Latvijas ostām.
Aptauja
Cik ilgi vēl turpināsies karš Ukrainā?
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
