Aptauja. Katrs trešais jaunietis Latvijā dzīvo īrētā mājoklī

Īrētā mājoklī dzīvo 34% Latvijas jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Tas ir divreiz vairāk nekā sabiedrībā kopumā, kur mājokli īrē 17% iedzīvotāju, liecina bankas “Luminor” veiktā aptauja.

Aptaujas dati rāda, ka līdz ar vecumu īrnieku īpatsvars samazinās. Vecumā no 30 līdz 39 gadiem mājokli īrē gandrīz katrs piektais respondents, bet 40–49 gadu vecuma grupā – aptuveni katrs desmitais. Vēl mazāk īrnieku ir starp iedzīvotājiem vecumā no 50 līdz 60 gadiem.

Vairāk nekā puse jeb 54% vecākās aptaujāto grupas pārstāvju norādījuši, ka nekad nav dzīvojuši īrētā mājoklī, par kuru paši maksājuši. Kopumā šāda pieredze bijusi 45% aptaujas dalībnieku.

Bankas iepriekš veiktā aptaujā 83% īrnieku atzinuši, ka būtu gatavi iegādāties savu mājokli, ja kredīta ikmēneša maksājums būtu līdzīgs īres maksai. Šāda gatavība īpaši izteikta iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 39 gadiem.

“Ar spēju segt ikmēneša kredīta maksājumu vien nepietiek – viens no lielākajiem izaicinājumiem ir pirmā iemaksa. Tā parasti veido 15–20% no mājokļa cenas, un tās uzkrāšana var prasīt vairākus gadus,” norāda “Luminor” mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.

Kredīta maksājums var būt zemāks par īres maksu

Atsevišķos gadījumos hipotekārā kredīta maksājums var būt līdzīgs īres maksai vai pat zemāks par to. Saskaņā ar “Cenu bankas” datiem vidējā īres maksa par divistabu dzīvokli sērijveida namā Imantā šā gada augustā bija 385 eiro mēnesī.

Ja šādu dzīvokli iegādātos par vidējo tirgus cenu – 63 300 eiro –, veicot 15% pirmo iemaksu un aizņemoties uz 20 gadiem, aprēķinātais kredīta maksājums būtu aptuveni 325 eiro mēnesī. Faktiskais maksājums būtu atkarīgs no aizdevēja piedāvājuma, procentu likmes un citiem kredīta nosacījumiem.

Latvijā dzīvošana savā īpašumā ir izplatītāka nekā vidēji Eiropas Savienībā. “Eurostat” dati liecina, ka savā īpašumā dzīvo gandrīz 84% Latvijas iedzīvotāju, kamēr ES vidējais rādītājs ir aptuveni 68%.

“Luminor” aptauju 2026. gada augustā sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat” veica, aptaujājot 1001 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem.