Zaudējumi un faktiska piemaksāšana no savas kabatas, pildot valsts pasūtījumu un noslēgtos ilgtermiņa līgumus, un došanās taisnā ceļā uz pārvadātāju uzņēmumu bankrotiem – tāda ir situācija reģionālajos pasažieru pārvadājumos.
Šī situācija ir zināma gan pakalpojuma pasūtītājiem, proti, valdībai, gan izpildītājiem, kas autobusu pārvadājumu gadījumā ir privāti uzņēmumi. Problēma ir aktuāla kopš 2022. gada, kad saimniecisko darbību pēc kovida krīzes vēl smagākā situācijā iedzina Krievijas agresija Ukrainā un tai sekojošās sankcijas, taču jo sevišķi akūta kļuvusi pēc šā gada februāra notikumiem Irānā, kad kārtējās globālās piegāžu krīzes dēļ degvielas cenas pieauga par vairāk nekā 20%.
Kā norādījuši paši sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēji, degvielas izmaksas viņu sniegtajos pakalpojumos veido 25–30% no kopējām izmaksām. Līdz ar to katrs dīzeļdegvielas cenas pieaugums rada papildu izmaksas, ko nepieciešams kompensēt. Reģionālo pārvadājumu gadījumā valsts pasūtījumu izpilde notiek uz desmit gadus ilgu līgumu pamata, kuros iestrādāts, ka pakalpojumu izmaksu pārskatīšana un iespējamā indeksācija var notikt tikai reizi četros gados jeb divas reizes visā desmit gadu līguma darbības laikā.