Izpēte. Cik spējam aizsargāties paši

Latvijas aizsardzības budžets 2026. gadā sasniedzis 4,73% no IKP jeb 2 157 966 637 eiro. Cik no šīs summas reāli paliek Latvijā – mūsu valsts aizsardzības uzņēmumiem?

Raksta pirmajā daļā ("Latvijas Avīzes" 4. septembra numurā) secināju, ka nav iespējams noteikt, vai tie ir Aizsardzības industrijas stratēģijā noteiktie 10% vai vairāk. Aizsardzības ministrijas vilcināšanās dot pasūtījumus vietējiem uzņēmumiem nav laikus sagatavojusi Nacionālos bruņotos spēkus un Valsts robežsardzi jaunā veida karam, kādu piekopj agresorvalsts. Ar aizsardzības ministra maiņu neizlēmīguma posms noslēdzies. Otrs lēno pārmaiņu iemesls ir iepirkuma procedūra.

Vai Latvijas aizsardzības industrija no valsts iepirkumiem saņem pietiekamu atbalstu? "Nē, nepietiekamu," atbild Reinis Pozņaks, Eiropas Parlamenta Drošības un aizsardzības komitejas loceklis. "Tomēr es saprotu arī otru pusi. Daudzi mūsu uzņēmumi ir ļoti jauni. Ja valsts pērk kritiski svarīgu sistēmu no uzņēmuma, kas pastāv tikai dažus gadus, rodas jautājums – kas notiks pēc pieciem gadiem, kurš uzturēs šo sistēmu? Taču ir arī uzņēmumi, kas jau gadiem strādā Ukrainā un ir pierādījuši savas spējas. Tur mums vajadzētu būt drosmīgākiem. Īpaši tas attiecas uz FPV droniem. Tos vajag pirkt ne tikai kaujas vajadzībām, bet arī mācībām. Tie ir jālauž, jātestē, jāapgūst. Ar droniem nevar iemācīties strādāt teorētiski. Tie ir jāizmanto praksē. Dronus nevar iemācīties lietot teorētiski."

Pasūtīt Ukrainai vai ražot pašiem

Dronu praktisko pieredzi var gūt vienīgi Ukrainā. Katru gadu Latvija atvēl vismaz 20 miljonus eiro Starptautiskajai dronu koalīcijai palīdzībai Ukrainai. Pēdējā gada laikā papildus investēti 10 miljoni eiro pat Ukrainas vietējā dronu industrijā. Lūk, Ogres novadā strādā uzņēmums "DK Unity", kurš jau divus gadus Ukrainai piegādā tūkstošiem sistēmu. "Viens no populārākajiem risinājumiem paredzēts bruņutehnikas iznīcināšanai, savukārt paralēli tiek attīstīti pārtvērējdroni cīņai pret uzbrūkošiem bezpilota lidaparātiem, tostarp "Shahed" tipa droniem, man stāstīja Vladimirs Rusanovs, "DK Unity" valdes loceklis. Uzņēmums sadarbojas ar Ukrainas partneri "NEDZH", kas nodrošina tehnisko atbalstu un saikni ar gala lietotājiem.

Raksturojot vienu no uzņēmuma trieciendroniem, viņš norādīja, ka optimālā kaujas slodze ir aptuveni trīs kilogrami, bet maksimālais pārbaudītais darbības attālums sasniedzis 24 kilometrus. Viens no izstrādes mērķiem bija panākt, lai operators varētu atrasties ārpus tradicionālās artilērijas darbības zonas. Viņaprāt, kara iznākumu nosaka ne tikai tehnoloģiju kvalitāte, bet arī spēja tās saražot pietiekamā daudzumā. "Uzņēmumu motivē ne tikai biznesa intereses, bet arī reģiona drošības stiprināšana," viņš piebilda.

Dažādo ražotāju bezpilota un pretdronu sistēmu integrēšana kaujas operācijās NBS un NATO mācībās

Foto: Latvijas armija

Dronu vienošanās dokumentā ("Drone Deal"), ko 9. jūnijā parakstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Latvijas premjers Andris Kulbergs, paredzēts iepirkums no Ukrainas Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām 112 miljonu eiro apmērā. Ukrainas aizsardzības ministrs Jevgenijs Khmara tikšanās laikā 29. augustā ar mūsu ministru Raivi Melni steidzami pasūtījis pretgaisa aizsardzības sistēmas, bezpilota zemes autonomās sistēmas (UGV) un ar optisko kabeli kontrolējamus dronus.

Tai pašā laikā tiek organizēts dronu iepirkums no Ukrainas. To apstiprināja Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra (VALIC) vadītājs pulkvežleitnants Alans Andrulis: "Tagad dronus pērkam arī no Ukrainas. Iespējams, citādi šos iepirkumus veiktu citos tirgos. Bet NBS ir definējuši vajadzīgās spējas. Ukraina tās ir pierādījusi reālā kaujas pielietojumā. Tāpēc šobrīd organizējam arī iegādes no Ukrainas."

Vietējie aizsardzības industrijas uzņēmēji ir gaužām neapmierināti ar šādu pavērsienu: sak, Melnis saviem ukraiņu draugiem sagādājis pasūtījumu, aizmirstot par vietējiem. Intervijā Latvijas Radio ministrs šo netieši atspēkoja: "Mēs runājam par sistēmām, kuras pašreiz vēl mūsu industrija neražo vai nespēj saražot. Tās ir dažāda tipa radioelektromagnētiskās karadarbības sistēmas – radari, slāpētāji, kā arī tālās darbības droni, vidējās darbības droni, ar kuriem mēs spētu sasniegt mērķus, ja nepieciešams, Krievijas teritorijā. Tāpat mēs runājam par dažādām mākslīgā intelekta sistēmām šajās iekārtās."

Tāpēc šobrīd izšķiroši nav tas, kur ražots – Ukrainā vai Latvijā –, bet gan ko vajag tūlīt!

Divu gadu ieskrējiens

No Ukrainas aizsardzības ministra dzirdējām vārdu: steidzami. Tas nozīmē līdz šī gada beigām. Cik ilgā laikā tiek īstenots iepirkums Latvijā?

Skaidro Alans Andrulis: "Mēs organizējam iepirkumus, un mums ir svarīgi, lai katrs iepirkums beigās būtu sekmīgs. Mēs noteikti nestrādājam ķeksīša pēc. Nav tā, ka noslēgts līgums un ar to viss beidzas. Mums ir svarīgi, lai uzvarētājs patiešām būtu orientēts uz pakalpojumu vai produktu, ko viņš piegādā, lai viņš saprastu, ka ar savu darbu atbalsta Nacionālo bruņoto spēku spēju attīstību."

Uzņēmums "Redditum" strādā arī pie pretdronu jeb pārtvērēju versijas, kas spētu sasniegt ātrumu virs 300 kilometriem stundā. Tā izpilddirektors Guntars Pļaviņš pozitīvi vērtē iepirkumu informācijas pieejamību, tomēr uzsvēra, ka uzņēmumi vēlētos savlaicīgāk zināt prioritārās tehniskās prasības. Pašlaik tās bieži parādoties tikai dažas nedēļas pirms iepirkuma, kas apgrūtina nepieciešamo komponentu sagādi un pielāgošanos.

"Industrijai ir aktīvi jāiesaistās visā iepirkuma procesā," norāda Alans Andrulis. "Mums iepirkuma process sākas vismaz pusotru gadu iepriekš. Tas sākas ar tirgus izpēti. Tieši tad mēs pirmoreiz saprotam, kas tirgū vispār ir pieejams un kādas iespējas pastāv. Ir gadījumi, kad uzņēmumi uz tirgus izpēti vienkārši atraksta: "Jā, mēs to varam nodrošināt." Norāda parametrus, apjomus, un viss. Bet pēc tam, kad sākas iepirkums, izrādās, ka ir kāda būtiska nianse, kas nav izrunāta. Tāpēc mans aicinājums ir nevis formāli atbildēt uz tirgus izpēti, bet patiešām iedziļināties."

SIA

Foto: Latvijas armija

Aizsardzības ministrija industrijai prasa iesaistīties pusotru gadu agrāk, bet tā nav izstrādājusi ilgtermiņa vajadzību karti, pēc kuras ieguldīt ražošanā. Ir uzņēmēji, kuri par šīm vajadzībām uzzina īsi pirms iepirkuma.

Vaicāju Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas ("DAIF Latvija") valdes priekšsēdētājai Elīnai Eglei: vai šāds pusotru gadu ilgs process ir savienojams ar dronu kara tempu?

"Ja mēs runājam par aizsardzības spēju lieliem iepirkumiem jau NATO līmenī, tad stāsts nav par pusotru gadu, bet par sešiem gadiem. Tad tas ir daudz, daudz ilgāks cikls. Un patiesībā gan testēšana, gan verifikācija, gan standartu pārskatīšana – tas ir ļoti, ļoti apjomīgs process. Ar to es gribētu teikt, ka ir arī vēl trakāk. Latvijā, protams, mēs runājam par mazākiem apjomiem un daudz dinamiskāku tirgu," atbild Elīna Egle. 

"Tehnoloģijas mainās pa mēnešiem, un līdz ar to reizēm var strīdēties, vai iepirktās zināšanas un prasmes ir iespējami labākais nodrošinājums armijai."

Viņa atceras, ka NATO aizsardzības industrijas padomnieku grupā par elastīgāku, ātri pielāgojamu iepirkumu sistēmu bijusi izpēte jau pirms kovida pandēmijas. "Mēs jau tad nācām klajā ar saviem priekšlikumiem, kādu sistēmu nākotnē ieviest."

Iepirkums kā kaujas funkcija

"Industrija ir daļa no karadarbības sistēmas," 19. maijā NATO galvenajā mītnē Briselē sacīja NATO Sabiedroto transformācijas pavēlniecības komandieris admirālis Pjērs Vandjē. Preses konferencē viņš paskaidroja: "Pielāgošanās, iespējams, ir pati svarīgākā Ukrainas kara mācība. Mums jāpāriet no ļoti statiskas sistēmas, kur programmas izstrāde prasīja trīs četrus gadus un vēl četrus gadus – tās ieviešana, uz sistēmu, kuru var pielāgot vienas nakts laikā. /../ Industrijai tā ir būtiska pāreja – no domāšanas par platformām uz domāšanu par datiem, lai kāda arī būtu pati platforma."

Latvijas NBS komandieris Kaspars Pudāns, atsaucoties uz Pjēra Vandjē teikto NATO valstu bruņoto spēku komandieru sanāksmē, norādīja, ka iepirkums kļūst par vienu no kaujas funkcijām.

Vaicāju iepirkumu iestādes VALIC vadītājam, vai ātruma un pielāgošanās ziņā gaidāmas izmaiņas. Alans Andrulis: "Vai izmaiņas būs, to nevaru komentēt. Iespējams, ka būs. Eiropā par to šobrīd daudz diskutē tieši dronu kontekstā. Tas notiek ar lozungu par industrijas integrēšanu valsts aizsardzībā."

Daļēji šāds mehānisms Latvijā jau izveidots autonomo sistēmu jomā. VALIC sastāvā darbojas Autonomo sistēmu kompetences centrs (ASKC), kas sasaista NBS vajadzības ar tehnoloģiju testēšanu un iepirkumu. Turklāt nav vienas nemainīgas secības – vispirms pētījums, tad prototips, tests un tikai pēc tam iepirkums. Ja tirgū jau ir NBS prasībām atbilstošs produkts, to var iepirkt. Ja nepieciešamās tehnoloģijas vēl nav gatavas, iespējams finansēt pētniecību un izstrādi. Tādējādi testēšana, izstrāde un iepirkums vairs nav pilnīgi nodalīti posmi, bet var kļūt par vienotu spējas attīstības procesu.

Aizsardzības ministrija atbildēs "Latvijas Avīzei" norāda, ka uzņēmumus iesaista NBS mācībās un NATO eksperimentos, nodrošinot kontaktu ar gala lietotāju. Uzņēmuma "Origin Robotics" mārketinga vadītājs Raitis Ķipurs pozitīvi vērtē, ka "pa vidu iesaistās arī Autonomo sistēmu kompetences centrs, kur šīs sistēmas mēģina izvērtēt, validēt un dod arī savu pienesumu visā šajā procesā".

Tieši šis ir praktiskais saturs vārdos "iepirkums kļūst par kaujas funkciju". Nevis ātrāk izsludināt konkursu, bet armijai un ražotājam visu laiku būt vienā attīstības ciklā.

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku standarta

Foto: Latvijas armija

Kaujas spēju abonēšana

Kaspars Pudāns atsaucas uz kādu Ukrainas uzņēmēju, kurš iepirkumu salīdzinājis ar "Netflix" abonementu – valsts maksā par spēju un gatavību ražot, nevis tikai par konkrētu produktu piegādi. "Tas ir sava veida abonēšanas modelis. Viens no Ukrainas industrijas pārstāvjiem to raksturoja kā "Netflix" abonementu ar dažādām iespējām," sacīja Pudāns.

Kā saprast abonēšanas principu? Šādu jautājumu uzdevu VALIC vadītājam Alanam Andrulim. "No iepirkumu viedokļa tas nozīmētu pāreju no preces iegādes uz pakalpojuma iegādi. No iepirkumu procedūras viedokļa tas mums neradītu īpašus izaicinājumus, jo pakalpojumu iepirkumi mums nav nekas jauns. Taču pāriešana uz šādu modeli būtu ļoti nopietns stratēģisks lēmums.

Pirms tam būtu jāveic ļoti rūpīga izvērtēšana. 

Gan bruņotajiem spēkiem, gan industrijai jābūt sasniegušiem noteiktu brieduma pakāpi. Ja mēs šādu modeli ieviestu, tas nozīmētu noteiktas spējas nodrošināšanu deleģēt komersantam.

Viņam jābūt nepieciešamajam tehniskajam nodrošinājumam. Jāspēj remontēt sistēmas, nomainīt bojāto aprīkojumu. Jābūt pietiekamam personālam. Jābūt apmācību sistēmai. Jābūt skaidrai rotācijas kārtībai, lai nerastos pārtraukumi. Jābūt sadarbībai digitālo sistēmu un savietojamības jomā.

Ja šo komponentu nav, tad bruņotajiem spēkiem nevar būt pilnīga uzticēšanās šādai sistēmai. Tā ir iespējama opcija. Taču vispirms gan industrijai, gan bruņotajiem spēkiem jāsasniedz attiecīgs brieduma līmenis. Tad varētu tikt pieņemts stratēģisks lēmums."

Bet vai uzņēmumi ir gatavi pāriet no produktu piegādāšanas uz spēju nodrošināt? Uzturēt, remontēt, modernizēt, garantēt nepārtrauktu gatavību?

"Viennozīmīgi," atsaucas Elīna Egle. "Ja mēs īpaši runājam par autonomo sistēmu ražotājiem, viņi tam ir gatavi. Tas ir viņiem, es pat teiktu, DNS ierakstīts, ka viņiem kaujas lauks ir ikdiena. Tie nav ofisu cilvēki. Ņemot vērā to, ka šie droni jau nav tikai platformas, bet tajos ir jaudīgas smadzenes un gan programmēšana, gan sakaru sistēmas, gan arī visi datoru mācīšanās, AI risinājumi nāk tam visam līdzi. Nozare, kas ir vislabāk trenēta tieši šādu pakalpojumu sniegšanā, ir tieši IT sektors un komunikāciju nozare."

Aizsardzības nozarē uzsāktā prakse, ka iepirkums sākas nevis konkursa dienā, bet pusotru gadu iepriekš – tirgus izpētē –, iezīmē būtisku pāreju no ierastās iepirkuma shēmas uz kaujas spēju attīstīšanu. Zīmīgi, ka atbildību jau sāk dalīt uz pusēm – valsts rada mehānismu, bet industrijai ir pienākums aktīvi iesaistīties jau tirgus izpētes un specifikācijas apspriešanas stadijā. Šis ir daudz dziļāks skatījums nekā ierastā kārtība "ministrija izsludina konkursu, uzņēmumi iesniedz piedāvājumus".

No otras puses, tik garš ieskrējiens, kādu praktizē VALIC, var piedāvāt novēlotus risinājumus. Tieši tāpēc valstij ar uzņēmumiem vajadzētu slēgt stratēģiskās partnerības līgumus.

"Kāpēc DAIF četrus gadus ar Aizsardzības ministriju kopīgi veidoja Aizsardzības industrijas likumu? Tāpēc, ka mēs ļoti, ļoti vēlējāmies beidzot iziet uz stratēģiskajām partnerībām un slēgt ilgtermiņa līgumus, kur ražotājiem ir stabila spēja tālāk investēt attīstībā. Un diemžēl šo stratēģisko partnerību līgumu mums iztrūkst," uzsver aizsardzības industrijas priekšstāve.

Stratēģiskās partnerības līgumi

Uzņēmuma "Origin Robotics" mārketinga vadītājs Raitis Ķipurs man norādīja, ka plašāks ilgtermiņa līgums – jaunā pieeja – paredzētu vairāku gadu sadarbības modeli, kurā tehniskās specifikācijas iespējams pārskatīt reizi gadā. Tas ļautu pielāgot sistēmu straujajai tehnoloģiju attīstībai, kas raksturīga autonomajiem pārtvērējdroniem. Ķipurs skaidroja, ka šāda pieeja palīdz izvairīties no situācijas, kurā ilgtermiņa iepirkumi kļūst tehnoloģiski novecojuši vēl pirms līguma beigām.

"Pašlaik neviens stratēģiskās partnerības līgums vēl nav noslēgts. Aizsardzības ministrija izvērtē iespēju piemērot šo mehānismu, lai sasniegtu Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģijā noteikto mērķi – līdz 2028. gadam noslēgt vismaz trīs stratēģiskās partnerības līgumus. Primāri tos plānots slēgt ar uzņēmumiem, kam ir kritiskās infrastruktūras statuss un kas īsteno NBS prioritārās vajadzības," augusta nogalē atbildēja Aizsardzības ministrija.

Kuri no uzņēmumiem vai nu jau šādi strādā ar bruņotajiem spēkiem, vai jau gatavi šādi strādāt?

Elīna Egle: "Visjaudīgākā pieredze šādas sadarbības veidošanā ar bruņotajiem spēkiem ir "Redwire", kas ļoti intensīvi strādā ar ASV armiju ("Redwire" specializējas izlūkdronu ražošanā. – I. B.). Šobrīd arī "Redwire" platformas ir viena no bāzes platformām. Skaidrs, ka citas nebūs. Aizbraucot uz Ukrainu, mēs pārliecināmies, ka tā strādā. Šobrīd stratēģiskā līguma viņiem nav."

Nataļja Lernere, "Redwire" biznesa attīstības vadītāja, apstiprināja, ka "Redwire" sistēmas tiek izmantotas gan NBS, gan citās struktūrās, tomēr konkrētus piegāžu apjomus neatklāja. Daļa produktu tiekot pilnībā ražoti Latvijā, piemēram, kameras "Octopus", ko pārdod arī citiem dronu ražotājiem. Viņa raksturoja izlūkdronu "Penguin" kā ilgstošas darbības izlūkdronu, kas spēj lidot no 14 līdz 25 stundām bez nosēšanās un darboties aptuveni 180 kilometru distancē. Šie droni tiek piegādāti arī Ukrainai, kur tos aktīvi izmanto.

Vienlaikus Lernere norādīja, ka nav viena ideāla drona – efektīvai aizsardzībai nepieciešama visa ekosistēma: mazie droni, lielas distances izlūkdroni, munīcijas droni un citas platformas, kas darbojas kopā.

"Redwire" vecākais biznesa attīstības menedžeris Djēgu Soarešs Kandido de Souza piebilda, ka aizsardzības industrijā nepietiek tikai ar ilgtermiņa līgumiem un valsts pasūtījumiem. Pēc viņa domām, inovatoriem un jaunajiem uzņēmumiem svarīgākais ir veidot savu uzticības tīklu – kontaktus un sadarbību –, kas palīdz ilgtermiņā attīstīt tehnoloģijas un atrast vietu aizsardzības ekosistēmā: "Jaunie uzņēmumi vienlaikus meklē gan atpazīstamību, gan finansējumu, tikmēr lielās kompānijas cīnās par ilgtermiņa līgumiem. Vietas pietiks visiem!" Ministrijas cenšoties to visu savienot ar politikas dokumentiem, bet bruņotie spēki vēl tikai pārskata savas stratēģijas un dronu doktrīnas. Rezultātā dažādie procesi bieži vien nesaskan.

Ilgtermiņa līgums dod ražotājam prognozējamu pieprasījumu un pamatu investīcijām, savukārt regulāri pārskatāma specifikācija neļautu valstij atpalikt ar novecojošu tehnoloģiju.

Pudeles šaurais kakls

Kas šodien visvairāk kavē Latvijas aizsardzības industriju?

• Elīna Egle: "Ja mēs runājam tieši par militāriem ražotājiem un tādām klasiski militāra rakstura precēm, tad ir liela banku atturēšanās finansēt. Tāpēc mums jāskatās pēc ārējiem finansējuma avotiem. Otrs – mums ļoti trūkst valsts spējas sniegt garantijas.

Vēlamies beidzot iziet uz stratēģiskajām partnerībām un slēgt ilgtermiņa līgumus, kur ražotājiem ir stabila spēja tālāk investēt attīstībā. Diemžēl šo stratēģisko partnerību līgumu mums iztrūkst.

Lēmuma pieņemšana mums ir ļoti lēna, nevēlēšanās uzņemties atbildību, uzlikt līdz galam to savu parakstu. Tas viss mums notiek tā, it kā mums būtu šobrīd miera laiks, bet īsti miera laika mums vairs nav. Un trešā lieta – darbaspēka pieejamība. Tāpēc mēs no jūlija kā federācija kopīgi ar Aizsardzības ministriju, Iekšlietu ministriju un Ekonomikas ministriju esam sākuši veidot Prasmju fondu, kurā tad paaugstinātu mūsu darbinieku kvalifikāciju tādās specifiskās profesijās, kurās diemžēl cilvēki līdz šim nav strādājuši."

Kādi ir secinājumi?

• Nav iespējams neatkarīgi pārbaudīt, vai Latvijas aizsardzības industrija patiešām saņem deklarētos 10% no NBS spēju attīstības iegādēm.
• Šie 10% ir šaurs iepirkumu rādītājs, nevis mērs tam, cik liela daļa aizsardzības budžeta kopumā paliek Latvijas ekonomikā.
• Lai sasniegtu mērķi līdz 2028. gadam vietējās industrijas īpatsvaru dubultot līdz 20%, joprojām trūkst NBS vajadzību saraksta.
• Kaujas spēju rada visa ekosistēma – sensori, sakari, komandvadība, operatori, apmācība, munīcija, remonts un nepārtraukta tehnoloģiju pilnveidošana.
• Dronu un citu strauji mainīgu tehnoloģiju laikmetā pusotru gadu ilgs iepirkuma ieskrējiens var beigties ar risinājumu, kas piegādes brīdī jau ir novecojis.
• Iepirkumam jākļūst par kaujas funkciju – nepārtrauktu ciklu, kurā karavīrs, ražotājs, testēšana, iepirkums un tehnoloģijas uzlabošana darbojas kopā.
• Stratēģiskās partnerības un vairāku gadu līgumi ar regulāri pārskatāmām tehniskajām prasībām dotu uzņēmumiem pamatu investēt un valstij – iespēju nepirkt novecojušas tehnoloģijas.
• Vietējās industrijas izaugsmi šobrīd kavē ne tikai pasūtījumu trūkums, bet arī finansējuma un valsts garantiju nepietiekamība, lēna lēmumu pieņemšana un kvalificēta darbaspēka trūkums.
• Latvijai nav un nebūs jāražo viss bruņojums pašai, tādēļ vietējo uzņēmumu izaugsmei tikpat svarīga ir iekļaušanās lielo starptautisko aizsardzības ražotāju piegādes ķēdēs.
• 30% vietējās industrijas mērķis kļūs reāls tikai tad, ja procentuālais uzstādījums tiks pārvērsts konkrētos pasūtījumos, ražošanas jaudās un ilgtermiņa sadarbībā ar NBS.

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.

Foto: AFP/Scanpix / Latvijas Mediji

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.