Lai trim Latvijas lielajām ostām Rīgā, Ventspilī un Liepājā nodrošinātu visām vienādus pārvaldības principus, par nozari atbildīgā Satiksmes ministrija (SM) rosinājusi atteikties no sākotnējās ostu pārvaldības reformas idejas, kas Rīgas un Ventspils brīvostas paredzēja pārveidot par kapitālsabiedrībām. 

Līdz ar to 2019. gadā iesāktā un politiski motivētā reforma faktiski ir apturēta, taču par turpmāko atkal atsākusies aizkulišu cīņa – ostu pārvaldībā izmantos jau zināmos riteņus vai tomēr izgudros jaunus?

Par atteikšanos no līdzšinējās reformas SM minējusi informatīvajā ziņojumā valdībai. Tajā norādīts, ka jau šogad janvārī Saeima pieņēmusi grozījumus Ostu likumā, faktiski apturot līdzšinējo ostu pārvaldības reformu, kas paredzēja Rīgas un Ventspils brīvostas pārveidi par kapitālsabiedrībām, kamēr Liepājas pārvaldes modeli reformas izmēģinājuma periodā atstāja nemainīgu. Vienlaikus SM bijis uzdots izvērtēt un izstrādāt priekšlikumus reformas pilnveidošanai. 

Tagad ministrija rosinājusi saglabāt visu triju lielo ostu pārvaldes kā atvasinātas publiskas personas, bet politisko ietekmi mazināt, nodalot uzraudzības funkcijas no ostu operacionālās vadības. 

Tātad – jaunu riteni tomēr gudros.

Pašvaldībām SEZ, valdībai ostas?

Tāpat SM rosinājusi mainīt atbildības jomas attiecībā uz industriālo attīstību un speciālo ekonomisko zonu (SEZ) pārvaldību. Teritorijas, kas tieši nav saistītas ar ostas darbību, SM piedāvā nodalīt un atstāt pašvaldību kompetencē, tām paredzot SEZ pārvaldes funkcijas. SM arī norādījusi, ka esot nepieciešams pārskatīt ostas pārvaldes un tās valdes atbildības apjomu – līdzīgi kā akciju sabiedrībās, izveidojot padomi kā pārraudzības institūciju ostas pārvaldē, bet operacionālo darbību deleģēt ostas pārvaldes administrācijai, kuru vada ostas pārvaldnieks ar vietniekiem un administratīvo aparātu.