Šņickovsku ģimenei nav tūkstošiem hektāru plašas zemes, bet ar tiem aptuveni astoņdesmit, kas viņiem pieder, saime dara lielas lietas. Zemnieku saimniecībā "Klīves", kas atrodas Elejā, darbojas visa ģimene – vecāki Aivars un Gunta, dēli Māris un Gints. Mūsu sarunā, kas norisinās kādā karstā vasaras dienā, laikā, kad zemniekiem ir īpaši daudz darba, piedalās Aivars un jaunākais dēls Māris. Par augļkopību, dzīvi starp pilsētu un laukiem, ģimenes biznesu, kas mēdz novest arī pie strīdiem, un visu pārējo, kas saistās ar lauksaimniecību.

Māris mani taisnā ceļā ved pie ķiršu kokiem, mudinot nogaršot dažādas šķirnes. Ļoti gardi! Kamēr apskatām teritoriju, Aivars ar kvadriciklu apbraukā saimniecību, pieskata, lai viss kārtībā, kā arī biedē uzbāzīgos strazdu barus. Māris stāsta, ka tētis ir vienīgais, kurš vasarā šeit uzturas teju visu laiku, bet viņš pats uz Eleju no Rīgas brauc trīs reizes nedēļā, mamma Gunta daudz laika pavada Jelgavā, tāpat kā brālis Gints. 

Saimniecībā palīdz arī darbinieki, bez kuriem visu uzturēt būtu grūti. Šķiet, reti kad ir tā, ka zemnieki visu gadu nedzīvo uz vietas. Māris skaidro, ka pie pārbraucieniem ir pieradis: "Nav jau tālu! Es dzīvoju Purvciemā, trešdienās šeit uzkrauju produkciju un ceturtdienās dodos uz Imantas "Brāļu tirgu", piektdienās – uz Purvciema "Brāļu tirgu". Brālis savukārt pārdod labumus nakts tirgū un dzīvo Jelgavā ar vecākiem. Tētis ir tas, kurš te visvairāk ir vasarās – jau no pieciem rītā teritoriju jāsāk sargāt no strazdiem. Es saimniecībā esmu pirmdienās, otrdienās, trešdienās. Mums to pilsētu tomēr vajag – tur var iegādāties tehniku, dažādas detaļas. Rīgā ir daudz lielāka izvēle un labākas cenas."